Lasīšanas laiks: 4 min
Mārai bērnība un skolas gadi aizvadīti Skaņkalnes pusē, augot trīs bērnu ģimenē. 1962. gadā pēc Mazsalacas vidusskolas beigšanas Māra devās mācīties uz Rīgas Tirdzniecības skolu. Paralēli Māra strādāja Rīgā par pārdevēju un dzīvoja īrētā istabiņā Jūrmalā.
Jānis ir no Bebru pagasta, audzis deviņu bērnu ģimenē un ir viens no trīnīšiem. Jānis tika iesaukts armijā un trīs gadus dienēja Vācijā. Pēc tam strādāja par tramvaja vadītāju Rīgā un, tāpat kā Māra, īrēja istabiņu Jūrmalā.
Dimanta pāra iepazīšanās stāsts aizsākās 1964. gada rudenī, kad Māru ciemos Jūrmalā uzaicināja viņas draudzene Velta – Jāņa māsa. Māra stāsta: “Atnākot ciemos pie draudzenes, Jānis jau bija priekšā. Pirmais, ko pamanīju, bija Jāņa patiesais prieks, skaistums un staltais augums.” Savukārt Jānis, ieraugot Māru, nodomājis: “Kāda skaista lauku meitene ar sārtiem vaigiem!”
Jāņa māsa Velta abus vedināja uz nākamo satikšanos. Jānis bija tas, kurš uzaicināja Māru uz pirmo randiņu. Viņi satikās Rīgā, gāja uz kafejnīcām, kino un garās pastaigās. Laikā, kad Jānis strādāja, Māra mēdza braukt viņam līdzi tramvajā. Vārdu pa vārdam ritēja sarunas, un drīz vien sekoja ciemošanās vienam pie otra dzimtajās mājās. Jāņa un Māras draudzība pārauga skaistā mīlestībā.
Bildinājums bija 1966. gada pavasarī. Vienā no satikšanās reizēm Jānis uzsāka sarunu par kopīgu dzīvošanu un laulību.
1966. gada 5. novembrī Jūrmalas pilsētas Dzimtsarakstu birojā reģistrēta abu laulība. Kāzu diena bija auksta un bez sniega. Svinīgajā daļā piedalījās tikai vedēji un Māras vecāki – Jāņa vecāki uz kāzām netika, jo ģimenei tad bija grūtāks brīdis. Pēc laulības reģistrācijas jaunais pāris, vedēji un sievas vecāki nolīga taksometru un no Jūrmalas devās uz Māras vecāku lauku mājām Skaņkalnes pusē. Kāzas svinētas trīs lustīgas dienas kopā ar 30 viesiem. Jaunās sievas tēvs bija muzikants, un kāzās spēlēja vesels pūtēju orķestris no Mazsalacas Kultūras nama.
Īsi pēc kāzām Jānis un Māra atstāja darbu Rīgā un dzīvi Jūrmalā, lai pārceltos pie sievas vecākiem uz Skaņkalnes pusi, kur nodzīvoja veselu gadu, jo Jānis sāka mācīties Rūjienas autoskolā par šoferi. Pēc tam jaunā ģimene pārcēlās uz Vaidavu, kur Jānis sāka strādāt par šoferi kolhozā “Pirmais Maijs”, bet Māra strādāja lauksaimniecībā.
1970. gadā pasaulē nāca pāra pirmā meita Vineta, bet 1972. gadā – meita Iveta. Dzīvojamās telpas jau kļuva par šauru, taču Jānim ar Māru radās iespēja iegādāties pašiem savu lauku sētu. 1978. gada agrā pavasarī Kazušu ģimene pārcēlās uz savām ģimenes mājām Kauguru pagastā. Tur 1982. gada pavasarī piedzima pāra jaunākā meita Inese.
Turpmākie darba gadi abiem pavadīti Kauguru pagastā līdz pat pensijai – Jānis strādāja par šoferi kolhozā “Kaugurieši”, bet Māra strādāja lauksaimniecībā, vadīja mājsaimniecību un rūpējās par bērniem. Ģimenes mājās svinēti visi svētki, kuros sabrauca arī Jāņa radi no Rīgas – tas bija un joprojām ir viņu vērtīgākais ģimenes laiks.
Hobijiem ne Jānim, ne Mārai nebija laika, jo bija smagi jāstrādā. Vislielākā laime ģimenē abiem ir meitu dzimšana un savas mājas iekārtošana. Jānis paša rokām atjaunoja māju, kā arī tajā laikā rūpējās par saviem vecākiem.
“Mēs ļoti labi esam nodzīvojuši šos gadus kopā. Sešdesmit gadus esam pavadījuši laulībā, ne reizi nebija domas, ka jāšķiras. Lai gan šad tad gadījās pa kādam ikdienas strīdam, vienmēr esam pratuši visu izrunāt. Labi, ka esam viens otram, varam viens otru atbalstīt,” stāsta Māra.
Atbildot uz jautājumu, kāds ir tik ilgas laulības noslēpums, Māra īsi un kodolīgi saka: “Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama.”
Pāris mīlestībā izaudzinājis trīs meitas, kuras no saviem vecākiem ir mācījušās ļoti daudz. Jāņa un Māras dienas saulainākas un gaišākas padara septiņi mazbērni un četri mazmazbērni, no kuriem vecākajam mazmazbērnam ir astoņi gadi, bet jaunākajam – pieci gadi.
Kazušu pāris joprojām ir čakls un darbīgs – viņi rosās savās ģimenes mājās un iekoptajā dārzā, izbauda mierīgu ikdienu – Jānis skatās raidījumus par politiku, zinātni, savukārt Māra seriālu “Mīlas viesulis”, un abi rūpējas par savu veselību.
Jaunajām ģimenēm Jānis un Māra novēl, lai laulībā vienmēr pietiek pacietības izrunāt to, ko gribas noklusēt, un gudrība palikt kopā arī tad, kad gribas aizskriet.
No sirds sveicam nozīmīgajā dzīves jubilejā – lai sirdīs vienmēr mājo siltums, cieņa un mīlestība!



































































