Lasīšanas laiks: 4 min
Lai turpinātu darbu pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas Vidzemē, jūnija vidū uz tikšanos tika aicināti bioekonomikas jomu eksperti, tai skaitā nozarē strādājošie profesionāļi – uzņēmēji, portālu “Valmieras ZIņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Āboliņa.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” (VRI) pārstāvji, strādājot pie Vidzemes reģionālā bioekonomikas profila sagatavošanas un vienotas ekosistēmas attīstīšanas, procesā iesaista arī jomu ekspertus, lai saņemtu vērtīgus ieteikumus un redzējumu par to, kā reģiona resursu izmantošanas un pārrobežu sadarbības potenciālu iedzīvināt reālās rīcībās.
Pie apaļā galda un vēlāk, strādājot grupās, VPR un VRI vadībā ar idejām, pieredzi un zināšanām apmainījās pārstāvji no vairākām ministrijām, universitātēm, uzņēmumiem, uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām un pētniecības institūtiem, tai skaitā Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta, Ekonomikas ministrijas, biedrības “Zemnieku saeima”, SIA Felici, Agroresursu un ekonomikas institūta. Tikšanās laikā tika pārrunātas ne tikai bioekonomikas jomu aktualitātes un diskutēts par potenciālajām sadarbības formām Baltijas jūras reģiona teritorijā, bet tika strādāts arī praktiski, lai kopīgi ar ekspertiem definētu rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai reģionā.
Līdz gada beigām VPR un VRI speciālisti izstrādās reģionālo bioekonomikas profilu, taču jau šobrīd skaidri redzams, ka Vidzemes reģionā virkne bioresursu ievērojami pārsniedz vidējo apjomu valstī, īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības (2 reizes vairāk kā valstī vidēji) un koksnes biomasas (6 reizes vairāk nekā valstī vidēji), kā arī atkritumu (1,5 reizes vairāk nekā valstī vidēji) īpatsvaru. Viens no galvenajiem Vidzemes reģiona resursiem ir zeme. Perspektīvās bioekonomikas jomas – bioloģiskā pārtika un meža produkti, ar to saprotot ne tikai koksni. Joprojām ir arī zems kooperācijas līmenis un trūkst tā saucamie kodoluzņēmumi vērtības ķēdes veidošanai. Lielākā problēma, kas kavē resursu efektīvu izmantošanu, – nav ekonomiski pamatotu tehnoloģisku risinājumu, kas būtu piemēroti Latvijas salīdzinoši mazajiem apjomiem.
Projekta RDI2CluB ietvaros, sadarbojoties ar Polijas, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas partneriem, Vidzemē tiek strādāts pie vienotas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanas, jo reģions ir bagāts ar dabas resursiem, taču to kvalitatīvai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir nepieciešams veicināt savstarpēju sadarbību gan starp privāto un publisko sektoru, gan starp pašiem uzņēmējiem. Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece ilgtspējības, inovāciju un pētniecības jautājumos Maija Kāle sanāksmes laikā uzsvēra, ka “mēs esam līdzvērtīgi spēlētāji, jo gan Latvijai, gan Vidzemei ir gan zināmas iestrādnes bioekonomikas jomu attīstībā, gan arī ir pietiekami spēcīgs potenciāls augt.”
Kopā ar ekspertiem ir noteiktas sešas galvenās rīcību jomas bioekonomikas ekosistēmas attīstīšanai Vidzemē. To starpā ir arī bioekonomikas resursu un kompetenču kartēšana un kapacitātes palielināšana augstas pievienotas vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai. Tāpat kā viena no galvenajām rīcībām noteikta Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera stiprināšana, partnerības darbību balstot vērtību ķēdē un sperot soli pretim aprites ekonomikai. Liela loma tiek piešķirta arī sabiedrības, īpaši uzņēmēju, izglītošanai un informēšanai par ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu ražošanu un iegādi.
Funkcionālās pārtikas ražotāja SIA “Felici” pārstāve Alise Balgalve, kas projekta RDI2CluB ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz vienu no vadošajiem bioekonomikas klasteriem Eiropā “BioBased Delta”, klātesošajiem atzina, ka “caur bioekonomikas prizmu iespējams vērtēt jebkuru procesu, turklāt tieši bezatlikumu ražošana ir veiksmes atslēga uzņēmumiem – tai piemīt ilgtspējas raksturs. To nodrošināt var divējādi – pašam ražojot vienu konkrētu bioekonomikas produktu, pārējos iepērkot no citiem piegādātājiem, vai arī izmantot klastera priekšrocības, apmainoties resursiem, turklāt vienlaikus radot arī produktus ar augstu pievienoto vērtību.”
Pasākuma dalībnieki secinājuši, ka viens no risinājumiem uzņēmēju intereses palielināšanai radīt ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus varētu būt atbalsta instrumentu pilnveide, priekšroku dodot tiem uzņēmējiem, kuri savā attīstībā koncentrējas uz ilgtspēju, nevis tikai uz ātru peļņu. Tāpat daudz vairāk nepieciešams sabiedrību informēt par daudzveidīgajām kooperācijas formām, skaidrojot detalizēti katras formas priekšrocības. Eksperti norādīja uz motivējošu pasākumu nozīmību, ļaujot līdzšinējos risinājumus testēt brīvā dabā, tādējādi radinot gan sabiedrību pie šķietami nepierastiem produktiem, gan arī nododot vēstījumu par iespēju izmantot bioresursus neierobežoti.
VPR un VRI speciālisti šobrīd turpina darbu pie jau konkrētu rīcību definēšanas, kas iezīmējas katrā no iepriekš apzinātajām jomām, lai jau septembrī kopā ar ieinteresētajām pusēm tās izvērtētu un līdz 2019. gada sākumam sagatavotu rīcībplānu. Jau iepriekš ziņots, ka kādu no rīcībplānā iezīmētajām aktivitātēm būs iespēja īstenot praksē projekta RDI2CluB pilotēšanas programmas ietvaros.
