Lasīšanas laiks: 4 min
“Barikāžu dalībnieki un stāsti jāapzina mūsu nākotnes dēļ, lai pēc gadiem mūsu bērni un mazbērni tajos atrastu savus tuviniekus, lai pasaulē neaizmirstu, ko paveicām, lai būtu iespēja to nodot tālāk. Tā ir mūsu vēsture, tāpēc ir svarīgi, ka saglabājam iespēju uzzināt, kas un kāpēc piedalījās barikādēs,” stāsta Jānis Kalnačs, kurš brīvprātīgi palīdz apzināt barikāžu dalībniekus, viņu atmiņas nododot 1991.gada barikāžu muzejam un Valmieras muzejam.
Pašlaik sarakstā no Valmieras un tuvākās apkārtnes ir atrodamas ziņas par apmēram 900 cilvēkiem. No tiem vairāk nekā 300 uzrunājis un uzklausījis Jānis Kalnačs. “Jauns vilnis sākās, kad radās iespēja pietiekties barikāžu dalībnieka statusu apliecinošu apliecības saņemšanai. Aicinājām cilvēkus pieteikties un uzzinājām jaunus stāstus. Piemēram, par to, kā kafejnīcā “Sigulda” kādu barikāžu dalībnieku uzrunāja kungi pie blakus galdiņa. Visiem zem džemperiem bija manāmas bruņuvestes. Skaidrs, ka viņu uzdevums bija iefiltrēties, iegūt informāciju, provocēt. Līdzīgs stāsts ir arī cilvēkam, kurš dežurēja pie Augstākās Padomes. Tur apgrozījās bariņš vīru, kuriem zem smilšukrāsas mētelīšiem bija manāmi automāti. Tā iegūstam informāciju par to, ka bija jābūt uzmanīgiem ik uz soļa. Protams, ir arī nenopietnāki stāsti, piemēram, par to, kā reaģējis skolas direktors, kad meiteņu pulciņš atgriezies no barikādēm. Izlikties, ka nekas nav noticis, viņš nevarēja, bet neuzskatīja, ka par to ir jāsaņem sods. Izsauktas pie direktora, meitenes patiesībā ar viņu kopā padzērušas tēju.”
Jānis Kalnačs uzsver, cik būtiski ir saglabāt laika liecības. Viņa pieraksti ir rūpīgi, turklāt izdevies Valmieras muzeja krājumu papildināt ne tikai ar stāstiem, bet arī dažādām lietām. Barikāžu dalībnieki muzejam dāvinājuši fotogrāfijas, cepuri, kas bijusi galvā dežūras laikā Rīgā, ir saraksts, kur transporta uzņēmums fiksējis no teritorijas izbraucošās automašīnas un autobusus, tostarp īpaša atzīme ir pie transportlīdzekļiem, kas devušies uz barikādēm, un vēl citi vērtīgi atmiņu apliecinājumi.
“Tagad atdošu muzejiem Valmierā un Rīgā stāstu par to, kā tika organizēti radiosakari, lai Valmieras raidītājam būtu aktuālā informācija. Tur ir daudz tehnisku lietu, bet ļoti interesanti izlasīt, jo īpaši jauniešiem, lai uzzinātu, kā bez mobilajiem telefoniem un interneta tika nodota informācija.” Tas ir Jura Misas, Latvenergo ZET radiosakaru inženieris, šobrīd pensijā, stāsts par pagrīdes radio darbību 1991.gada Augusta puča laikā, īstenojot Latvijas Radio programmas padošanu no Rīgas uz Valmieru. Juris Misa raksta: “Kā pagrīdes radio pārraides nonāca no studijas līdz klausītājam, informācijas ir maz. Pagrīdes radio studija bija izvietota Salaspils 330kV apakšstacijas vadības ēkā, kas bija un ir Latvenergo Augstsprieguma tīkla objekts. Visi iesaistītie cilvēki nopietni riskēja, jo, pirmkārt, jau minētās darbības ir nopietni darba režīma pārkāpumi, turklāt uzņēmuma resursi tika izmantoti mērķiem, kam tie nebija paredzēti, īpaši no LPSR likuma viedokļa. Paralēli radio apraides nodrošinājumam tika veidots arī neatkarīgs telefonu sakaru tīkls. Valmieras radiostacijā tika ierīkots Latvenergo iekšējo sakaru telefons, lai gadījumā, ja pilsētas telefonu sakari tiek atslēgti, Valmieras radiostacija nepaliek bez telefona. Vēl gadījumam, ja apklustu Valmieras lielais raidītājs no torņa pie ZET pārvaldes, Dundagas signāla uztveršanai izmantotais radio releju līnijas rezerves bloka raidītājs tika pārskaņots tā, lai tas varētu sākt strādāt frekvencē, kurā tolaik darbojās Latvijas Radio 1.programmas raidītājs Valmierā. Raidītāja jauda bija tikai 25 W, bet ar to pietiktu, lai pilnībā nodrošinātu Valmieru un tuvāko apkārtni ar radio apraidi. Gala rezultāts bija tāds, ka, pienākot X stundai, visa izveidotā sistēma nostrādāja lieliski. Latvijas pagrīdes radio sāka raidīt četros un 53 minūtēs 20.augusta rītā. Septiņas minūtes pirms tam Radio māju pilnībā ieņēma OMON. Protams, programmas tehniskā kvalitāte nebija visai laba, bet galvenais bija derīgā informācija, ko pārraidījām. Vēl interesants fakts, ka visas puča dienas Latvijas Radio 1.programma Valmierā skanēja skaļajā translācijā ielās. Visu minēto tehniskās sagatavošanās darbu gaitā llmārs Markovskis uz Valmieras radiostacijas tehniskā korpusa jumta uzstādīja pavadoņu televīzijas antenu, kas bija orientēta uz pavadoni, no kura tajā laikā varēja kvalitatīvi uztvert Sky News televīzijas ziņu kanālu. Tajā brīdī, kad Latvijas Televīzijas pārraides pārtrūka, Sky News televīzijas signāls tika palaists ēterā tā laika Maskavas 1.programmas kanālā.” Visu stāstu iespējams lasīt, sazinoties ar Valmieras muzeju.
Barikāžu dalībnieku apzināšana turpinās, zvanot Valmieras muzejam pa tālruni 64207636, rakstot e-pastu ingrida.zirina@valmiera.lv vai zvanot Jānim Kalnačam pa tālruni 26426840.
