Lasīšanas laiks: 3 min
Apmēram puse Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi biznesa finansējumam vērtē kā vai nu drīzāk labu (43%) vai ļoti labu (8%). Savukārt ceturtā daļa ir neapmierināti – kā drīzāk sliktu to vērtē 15%, bet kā ļoti sliktu – 9% aptaujāto, atklāj faktoringa kompānijas Factris un pētījumu aģentūras Norstat Latvija veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja.
Trūkst zināšanu
Interesanti, ka visaugstākais ar finansējuma risinājumu pieejamību apmierināto uzņēmēju īpatsvars ir tirdzniecības sektorā – tur to par drīzāk labu vai ļoti labu uzskata gandrīz 70% aptaujāto. Ražošanas jomā strādājošo tādu ir 55%, bet pakalpojumu jomā – 46%. Vienlaikus ražošanas jomā ir arī visaugstākais ar finansējuma pieejamību neapmierināto uzņēmēju īpatsvars – gandrīz trešdaļa jeb 30%. Vismazākais priekšstats par finansējuma pieejamību ir būvniecības jomā – 63% no aptaujātajiem būvniecības uzņēmumiem atzinuši, ka šo faktoru grūti novērtēt.
“Ņemot vērā, cik būtiska loma ekonomistu un politiķu retorikā tautsaimniecības attīstībā piedēvē ražošanai, visai nepatīkams pārsteigums ir ieraudzīt, ka gandrīz trešajai daļai ražotāju finansējuma risinājumi šķiet grūti pieejami. Acīmredzot ražotājiem trūkst iespēju vai zināšanu, kur meklēt ārējā finansējuma iespējas,” norāda Kaspars Barons, Factris biznesa attīstības vadītājs.
Faktorings kā iespēja
“Aptauja parāda, ka vairumam uzņēmēju aizvien nav izpratnes par to, ko var piedāvāt faktorings un citi alternatīvie finansējuma modeļi. Uzņēmēji lūkojas tikai tradicionālo ārējā finansējuma avotu virzienā – banku kredīti, varbūt “Altum”. Taču alternatīvie finansējuma veidi ir inovatīvi un ērti pieejami instrumenti, kas, lai gan ne visos, bet daudzos gadījumos var lieliski stāties šo tradicionālo iespēju vietā. Piemēram, faktorings patiesībā nemaz nav aizņēmums – tā ir savu klientiem izrakstīto rēķinu, kuri vēl nav apmaksāti, pārdošana faktoringa kompānijai. Līdz ar to uzņēmums, izmantojot faktoringu, iegūst ātru un ērtu apgrozāmo finansējumu, turklāt tam nav jājūtas kā kredītņēmējam vai parādniekam,” uzsver K. Barons.
Aptauja uzrāda arī kādu pozitīvāku tendenci – no uzņēmēju sniegtajām atbildēm secināms, ka reģionālā atbalsta politikai varētu būt savs efekts, jo visvairāk ar finansējuma pieejamību apmierināto uzņēmēju ir tieši ekonomiski depresīvākajā reģionā, Latgalē – tur pieejamību kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 67% aptaujāto. Tāpat samērā labi finansējuma pieejamība novērtēta Zemgalē (kombinētais “drīzāk labi” un “ļoti labi” rādītājs – 58%) un Rīgā (50%). Viszemākais tas izrādījies Kurzemē, kur ar finansējuma pieejamību apmierināto un neapmierināto uzņēmēju skaits ir faktiski vienāds (30%).
Factris ir strauji augošs starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kura mērķis ir nodrošināt apgrozāmos līdzekļus par zemām izmaksām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā ES. Uzņēmums dibināts 2017.gadā Amsterdamā. Tas sniedz faktoringa pakalpojumus Nīderlandē, Beļģijā, Polijā Lietuvā un Latvijā. Latvijā Factris darbojas kopš 2019. gada maija.
Vairāk informācijas www.factris.com
