Valmieras Ziņas

Tālāk par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu cīnīsies Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera

Lasīšanas laiks: 4 min

Par Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gadā nosaukumu konkursā cīņu turpinās Daugavpils, Jūrmala, Liepāja un Valmiera, ceturtdien, 8.jūlijā, medijus informēja Eiropas kultūras galvaspilsētas žūrijas komisijas priekšsēdētāja Suvi Innile no Somijas.

Konkursam pieteikto pilsētu piedāvājumus Latvijā trīs dienas tiešsaistē vērtēja neatkarīgu ekspertu grupa, kuru veidoja Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzīja Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija (KM).

Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursa Latvijā pirmajā kārtā piedalījās Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. KM norāda, ka jau pieteikšanās un sākotnējās atlases kritēriju izpilde Eiropas kultūras galvaspilsētas titula pretendentiem ir pozitīvs sasniegums, jo apliecina pilsētu spēju kultūras, ekonomikas un sociālajā jomā, vienlaikus padarot kultūru par savas ilgtermiņa attīstības stratēģijas daļu.

“Kultūra visos laikos ir bijusi cilvēku kopā un līdzās būšanas, iedvesmas un mierinājuma avots. Gan labos, gan ne tik labos laikos tā palīdz mums būt stiprākiem, uzturēt savas tradīcijas, bagātināties vienam no otra un virzīties tālāk savā attīstībā,” komentēja EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Petre.

Viņa uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva ir brīnišķīgs piemērs, kā var savu kultūru darīt plašāk zināmu, turpinot tradīcijas un radot no jauna, nest Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē.

“Ikviena pilsēta, kas pieņēmusi šo izaicinājumu un cīnās par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir savā ziņā uzvarētāja, domājot, plānojot un ieguldot savas pilsētas attīstībā. Novēlu ikvienai pilsētai turpināt izvēlēto ceļu – sapņojot, radot un īstenojot idejas, kas iemieso Eiropas vērtības un ļauj iepazīt Latviju,” aicināja Petre.

Konkursa atlases kritērijos noteikts, ka pilsētām jāsagatavo kultūras programma ar skaidru un nozīmīgu Eiropas dimensiju, kas veicina pilsētas, kā arī tuvējo apkaimju iedzīvotāju līdzdalību un piesaista gan vietējus, gan starptautiskus apmeklētājus. Programmai ir jābūt ar ilgstošu ietekmi un jāveicina pilsētas ilgtermiņa attīstība. Pieteicējiem arī jāpierāda pašvaldību atbalsts un spēja īstenot projektu.

“Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ļauj pozicionēt Latvijas pilsētu un līdz ar to visu mūsu valsti Eiropas kultūras telpā. Šis statuss var dot gan pozitīvu impulsu pilsētas kultūras stratēģijas restartam, gan nest jaunus augļus uzņēmējdarbībā, tūrismā, ekonomikā un sociālajā dzīvē,” atzina KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas paustā, minēto apliecina arī pieredze 2014.gadā, jo aizvien tiek novērots, kā Rīgas kultūrtelpā turpina dzīvot un attīstīties pirms septiņiem gadiem iesāktas iniciatīvas, un pieredze ir nesusi nozīmīgu pilsētas kultūrpolitikas paradigmas maiņu.

KM valsts sekretāre uzsver, ka ikviena pilsēta un novads, kas piedalījušies konkursā uz 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, jau ir ieguvēji. Vilsone arī pauda gandarījumu, ka konkursā piedalījās pilsētas no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

“Ieguvēji, jo apzinājuši savus spēkus, resursus, arī ambīcijas, un rūpīgi strādājuši pie detalizētas kultūras programmas izstrādes. Esmu pārliecināta, ka vismaz daļu no šīm programmām mēs kā Latvijas kultūras dzīves baudītāji pieredzēsim, neskatoties uz konkursa rezultātiem,” uzskata Vilsone.

Tiklīdz ceturtdien paziņotais žūrijas ieteikums tiks oficiāli apstiprināts, šīm pilsētām – Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai un Valmierai – līdz 2022.gada pavasarim savi pieteikumi būs jāizstrādā daudz detalizētāk. Tad žūrija atkal tiksies, lai tos izvērtētu un lemtu, kura no šīm pilsētām kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027.gadā, kad Latvijā otro reizi būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Arī Portugālē 2027.gadā būs vēl viena Eiropas kultūras galvaspilsēta. Portugālē konkurss tika izsludināts 2020.gada novembrī, un priekšatlases sanāksme notiks 2022.gada sākumā.

Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva aizsākās 1985.gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministrei Melinas Merkuri idejai, un tā ir kļuvusi par vienu no vērienīgākajiem kultūras projektiem Eiropā. Iniciatīvas mērķis ir veicināt kultūras daudzveidību Eiropā, uzsvērt dažādu kultūru kopīgās iezīmes un veicināt kultūras lomu pilsētu ilgtermiņa attīstībā.

Jau ziņots, Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas konkursā saņemti deviņu Latvijas pilsētu pieteikumi. Uz šo titulu 2027.gadā pretendēja Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera.

Šīs nedēļas sākumā attālinātā tiešsaistes formātā notika priekšatlases prezentācijas, kurās Latvijas pilsētas starptautisko žūriju iepazīstināja ar savu pieteikumu un programmu.

Aktuālais jautājums

Vai jūs apmierina jaunie elektroenerģijas tarifi?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Pievienojies mūsu komandai! Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa” (turpmāk – Iestāde) aicina darbā pirmsskolas izglītības skolotāju (uz nepilnu darba slodzi) uz noteiktu laiku.  Darba vietas adrese: “Bērnudārzs Pasaciņa”, Mūrmuiža, Kauguru pagasts, Valmieras novads. Ja Jūs vēlaties: • plānot un nodrošināt kvalitatīvu, bērnu vecumam un individuālām spējām atbilstošu izglītības procesu grupā; • sadarboties ar kolēģiem un vecākiem, lai veicinātu katra bērna izaugsmi; • veikt bērnu attīstības dinamikas izpēti; • plānot savu darbību un sagatavot darbam nepieciešamo dokumentāciju, tostarp e-vidē; • piedalīties Iestādes attīstības plānošanā un īstenošanā atbilstoši kompetencei; un ja Jums ir: • pieredze darbā ar bērniem; • izglītība un pedagogu profesionālās kompetences pilnveide atbilstoši normatīvo aktu prasībām (Ministru kabineta noteikumi Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”); • valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; • kompetences: prasme plānot, organizēt un kvalitatīvi veikt savu darbu, disciplinētība; pozitīva, radoša un atbildīga attieksme pret darbu; psiholoģiskā noturība un augsta saskarsmes kultūra; mēs piedāvājam: • atalgojumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”; • darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam; • drošu, estētisku un sakārtotu darba vidi. Profesionālās darbības aprakstu (CV), pieteikuma vēstuli un izglītības dokumenta kopijas gaidīsim līdz 2023.gada 13.oktobrim e-pastā: pasacina@valmiera.edu.lv Tālrunis informācijai: 28650094. Informējam, ka pieteikuma dokumentā norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības regulējuma prasībām. Profesija: PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Bērnudārzs Pasaciņa, Mūrmuiža, Kauguru pag., Valmieras nov. Darbības joma: Izglītība / Zinātne Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2023-10-13

Mūsu partneri