Lasīšanas laiks: 9 min
Guna Lūsiņa ir Latvijas Sporta federācijas sertificēta fitnesa trenere, kura apguvusi prasmes Sporta izglītības aģentūrā un pašlaik, jau trīs gadu garumā, Valmierā vada tādas treniņprogrammas, kā “Body Shape Toning for ladies” (kardio un spēka treniņš), “Strong&Toned” (spēka un izturības treniņš), “Momyfit – Mommy Bootcamp” (treniņu cikls jaunajām māmiņām ar mazuļiem), kā arī individuālos treniņus.
Pastāsti, kas Tevi motivēja kļūt par fitnesa treneri, kā tas aizsākās!
Noteikti tā bija deja, caur kuru nonācu līdz tam, ko šobrīd daru. Dejoju dažādus deju stilus, vidusskolā tās bija hip-hop dejas, pēc vidusskolas beigšanas, uzsākot studijas Vidzemes Augstskolā, biju viena no Valmieras basketbola kluba karsējmeitenēm. Tomēr, veselības dēļ, man bija jāpamet dejošana. Tajā brīdī, kad no tās bija jāatsakās, sapratu, cik patiesībā man ļoti patīk tas, ko daru un cik ļoti esmu tajā visā iekšā. Sapratu, ka jāsakārto sava veselība un tas bija papildu motivators tam, ka vēlos darīt ko tādu, kas patiešām patīk.
Sākotnēji sportoju tikai sev, vingroju gan mājās, gan deju zālē pirms un pēc treniņiem. Man ļoti patika interesēties un meklēt informāciju par dažādiem spēka vingrinājumiem un to pareizu izpildi. Ar laiku sāku dalīties ar iegūtajām zināšanām arī ar citām meitenēm. Zināju, ka vēlos kļūt par treneri, taču īsti nezināju to ceļu, kā es līdz tam nonākšu, man plāns vēl nebija gatavs. Tomēr, brīdī, kad augstskolas otrajā kursā bija jāpamet dejošana, trešā kursa sākumā, es devos mācīties par treneri, lai iegūtu sertifikātu. Atvēru savu treniņprogrammu, kura no tā brīža ir augusi un pilnveidojusies, klāt nākušas arī vēl citas dažāda veida programmas.
Ko, pēc Tavām domām, ietver vārdu savienojums „veselīgs dzīvesveids” un kāpēc tik nozīmīgi ikdienā sekot līdzi savām fiziskajām aktivitātēm un uzturam?
Veselīgs dzīvesveids ir apvienojums gan fiziskām aktivitātēm, gan sabalansētam, regulāram un veselīgam uzturam. Tie viens otru neizslēdz, jo, lai iegūtu labus rezultātus, vai mainītu savu ķermeni, nevaram piekopt tikai aktīvu dzīvesveidu vai tieši otrādi, tikai veselīgi ēst.
Runājot par fiziskajām aktivitātēm – cilvēka ķermenis ir radīts, lai kustētos, lai būtu aktīvs. Tas, ko iegūstam, pirmkārt, jau ir veselības uzlabošanās. Mūsdienās, kad ļoti liela problēma ir liekais svars un aptaukošanās, it īpaši nozīmīgs ir sabalansēts uzturs un aktivitātes ikdienā, lai novērstu šo problēmu radītās sekas. Pareizas fiziskās aktivitātes uzlabo gan sirds asinsvadu sistēmu, gan elpošanas sistēmu, palīdz slimību profilaksē, uzlabo stāju, izturību, nostiprina kaulus un muskuļus. Tāpat, tās noteikti nav tikai fiziskas izmaiņas ķermenī – fiziskas aktivitātes mazina stresu, nomierina, uzlabo pašsajūtu, jo vingrojot izdalās endorfīns jeb „laimes hormons”, kā mums patīk to saukt. Tas ir gandarījums pēc treniņa, laiks ko veltīt sevis attīstīšanai, tajā pašā laikā uzlabojot savu veselību. Ieguldījums nākotnē, sperot soli šodien, lai uzlabotu savu veselību rīt! Tas, manuprāt, ir pats svarīgākais.
Kas būtu tie galvenie norādījumi, kas būtu jāievēro, lai uzsāktu šo pārmaiņu procesu, sāktu trenēties?
Katrā ziņā, ja ilgstoši nekas nav darīts, tad fiziskās aktivitātes būtu jāsāk ar vieglu, mērenu intensitāti, noteikti nevajadzētu mesties trakākajā treniņā, kas ir pieejams, lai izbaudītu, kā tas ir, sportot – noteikti, nē! Tas var radīt pretēju efektu, neradot vēlmi turpināt. Jāsāk ar vienmērīgām aktivitātēm, jāatrod, kas pašam vairāk varētu patikt – joga, sporta zāle, aerobika, zumba – iespēju mūsdienās ir ļoti, ļoti daudz. Laika gaitā trenējoties un ķermenim kļūstot spēcīgākam, ja ir vēlme, treniņu intensitāti vienmēr var palielināt, taču galvenais būtu šo pārmaiņu procesu uzsākt tā, lai nekaitētu vēl vairāk savai veselībai.
Tāpat ļoti svarīgs ir veselības stāvoklis, nevajadzētu sev melot – jāapzinās, kādas ir katra paša fizisko spēju robežas. Es uzskatu, ka šādā gadījumā ļoti nozīmīga ir konsultācija ar ģimenes ārstu vai fizioterapeitu par savu veselības stāvokli, pēc kuras arī tad izlemt, kas būs katram piemērotākais. Lai saprastu, kas patiešām patīk, protams, vislabākais variants ir pamēģināt dažādus treniņu veidus, izvērtēt, kā es jūtos pēc treniņa, kā jutos treniņa laikā.
Cik regulārām jābūt aktivitātēm, lai būtu manāms progress?
Treniņprocesā ļoti jāseko līdzi treniņa apjomam un intensitātei. Lai gūtu ievērojamas izmaiņas, protams, ir jāpalielina abi šie rādītāji. Sākumā tās noteikti būtu divas reizes nedēļā, apmeklējot spēka treniņus, paralēli tam arī, veicot aerobos vingrinājumus. Tā ir skriešana, iešana, nūjošana, riteņbraukšana, skrituļslidošana, pēc pašu izvēles. Tad var palielināt aktivitāšu biežumu līdz trīs reizēm nedēļā, tādā veidā sasniedzot trīs līdz četras reizes nedēļā, kuras veltām fiziskajām aktivitātēm. Tomēr, sākotnēji, kā jau minēju, labāk būtu sākt ar mazumiņu, piemēram, divas treniņu reizes, kuru ilgums divas stundas, nedēļā.
Šobrīd esi ieguvusi jau lielu pieredzi kā fitnesa trenere, kādas ir visizplatītākās kļūdas, kas tiek pieļautas treniņprocesā, vai mīti, ar ko Tev nācies saskarties?
Manuprāt, liels mīts ir – ja nekas pēc treniņa nesāp, tad vispār nekas nav darīts un tas ir bijis lieki. Katram no mums organisma atjaunošanās procesi norit atšķirīgi un to ietekmē daudzi un dažādi faktori, kā, piemēram, ēšana, miegs, stresa līmenis. Ne vienmēr tas, ka kaut kas sāp, ir rādītājs tam, ka ir bijis ļoti labs treniņš vai tieši pretēji – nekas nesāp, nekas nav darīts.
Vēl esmu ievērojusi, ka cilvēki netic vingrinājumiem ar personīgo svaru, daudzi uzskata, ka tas ir ļoti viegli un nedod īpašus rezultātus, bet jāuzsver, ka tā ir vispārējā fiziskā sagatavotība. Lai sevi varētu saukt par fiziski sagatavotu, būtu jāspēj veikt vingrinājumus ar personīgo svaru. Šie vingrinājumi ļoti labi uzlabo muskuļu tonusu, tonizē augumu, palīdz slimību profilaksē, kā arī pasargā no traumām, kas varētu notikt nākotnē. Nereti manā pieredzē ir bijuši gadījumi, ka atnāk meitenes no svaru zāles, kur ikdienā trenējušās ar svariem, bet pie manis treniņos saka, ka ir pat grūtāk, jo ir noteikti intervāli, cik ilgi katrs vingrinājums ir jāpilda. Patiesībā treniņi ar personīgo svaru nemaz nav tik viegli, un kā mēs treniņos kādreiz smejamies: „Savu dibenu pacelt ir visgrūtāk”.
Bet, ja runājam par uzturu, tad mūsdienu straujajā ikdienas ritmā, kad visi mēģina paspēt visu, iztrūkst veselīga, sabalansēta, bet it īpaši regulāra ēšana – cilvēki bieži aizmirst paēst. Patiesībā, arī tas var būt viens no cēloņiem tādām problēmām kā liekais svars, aptaukošanās un ne tikai. Būtu nepieciešamas mazas, bet regulāras maltītes vismaz četras, piecas reizes dienā, lai veicinātu vielmaiņu un organismā visu laiku būtu enerģijas rezerves un piegādes. Neregulāri ēdot, nostrādā organisma aizsargmehānisms un, nesaņemot nepieciešamo enerģijas daudzumu, kad tas nepieciešams, organisms nobīstas, ka viņu turēs badā, nākamo maltīti jau uzņem kā papildu rezervi, kuru saglabā. Ja mēs ēdam trīs reizes dienā, vakarā, atnākot no darba, jūtamies pārguruši, un vienīgā doma ir ātri paēst, tā noteikti nebūs maza un apdomāta porcija. Pēc šādas maltītes uzreiz dodoties gulēt, it īpaši, ja ikdienā iztrūkst fiziskās aktivitātes, visa uzņemtā maltīte aiziet kā rezerve. Tā, manuprāt, ir lielākā kļūda – cilvēkiem vajadzētu vairāk domāt par veselīgu, krāsainu un dažādu ēšanu, īpaši vasarā, kad pieejami dažādi sezonālie produkti, jo tas ir labs laiks, lai uzņemtu arī nepieciešamos vitamīnus no pašu dārza.
Kā Tu sevi motivē, lai turpinātu iesākto un kāds būtu Tavs ieteikums tiem, kuri vēl minstinās? Kā pārvarēt šķēršļus un tikt pāri grūtībām treniņprocesā?
Man ir jātiek pāri, jo tas ir mans darbs (smejas). Man nav bijuši tādi lieli lūzuma punkti, kad šķistu, ka sports un fiziskās aktivitātes man vispār nav vajadzīgas. Protams, ir dienas, īpaši rudeņos, kad apmācies laiks un visiem prasās vairāk saules un gribas vairāk paslinkot, bet manā gadījumā tā ir mīlestība pret to, ko daru, pret darbu, pret saviem klientiem, pret kustēšanos kā tādu. Cilvēkiem, kuri ir uzsākuši un kuriem vajadzīga motivācija, tā jāmeklē sev apkārt – kāds cilvēks, kurš dara vēl vairāk nekā tu, ēd vēl pareizāk nekā tu, kurš parāda to arī pārējiem un dara to zināmu pasaulei, cik tas ir forši, un kāpēc tas ir forši.
Un tiem, kas nav sākuši – vairāk padomāt par savu veselību, par to, ka tā viena stunda dienā, divas vai trīs reizes nedēļā ko veltām tikai sev, savam ķermenim, ir ļoti liels devums organismam. Tas ir arī mirklis, kad iznākot no biroja, vai jebkuras citas darba vides varam atslēgties no apkārtējās pasaules, iztīrīt prātu, izlādēt negatīvo enerģiju, iegūt atkal to prieku un gandarījumu, pateikt sev paldies. Ja to dara ar patiku un mīlestību pret sevi, tad rezultāts nāk, pat ja viņš nenāk tik ātri, tāpat tas ir paliekošs, jo tiek uzlabota veselība!
Pieci vērtīgi vingrinājumi, kurus iespējams pildīt mājas apstākļos, ikvienam, kurš vēlas spert soli tuvāk aktīvam un veselīgam dzīvesveidam:
1.Atspiešanās un sēdēšana pie sienas.
Nostājies viena soļa attālumā no sienas ar muguru pret sienu un apsēdies, it kā sēdētu uz neredzama krēsla. Ceļgali 90 grādu leņķī, vēders ievilkts, mugura piespiesta sienai.
2.Izklupiens.
Sper soli uz priekšu, novietojot vienu kāju sev priekšā. Ceļgali veido 90 grādu leņķi, priekšējās kājas ceļgals nešķērso purngalu, mugura taisna, vēders ievilkts. Pēc tam vingrinājumu atkārto ar otru kāju.
3.Vēdera prese ar atceltām kājām.
Nogulies uz grīdas, novieto kājas plecu platumā, ceļus paceļot augšup un izvēršot 90 grādu leņķī. Lai atvieglotu vingrinājumu, zem kājām var palikt lielo vingrošanas bumbu vai krēslu. Rokas novieto pie deniņiem vai arī aiz galvas, tādā veidā balstot galvu. Mugura jānotur pievilkta pie zemes, lai jostas daļā neveidotos izliekums un brīva vieta starp muguru un zemi. Tāpat vēdera preses vingrinājumos svarīgi ievilkt nabu, lai tiktu trenēta arī dziļā muskulatūra. Izelpojot atcel no zemes ķermeņa augšdaļu, ieelpojot – atgriezies sākumpozīcijā.
4.Roku un kāju atcelšana, guļot uz vēdera.
Nogulies uz vēdera, novieto taisnas rokas sev priekšā un lēnām atcel gan ķermeņa augšdaļu, gan kājas. Skats uz leju, atceļot arī galvu un noturot to vienā līmenī ar rokām (rokas pie ausīm). Pēc tam atgriezies sākumpozīcijā.
5.Peldēšana.
Nogulies uz vēdera, novieto taisnas rokas sev priekšā un apļveida kustībā virzot tās uz aizmuguri, atcel ķermeņa augšdaļu (it kā izpeldētu virs ūdens). Atceļot ķermeņa augšdaļu, saliec rokas un piespied tās sev pie sāniem. Savelc kopā lāpstiņas un stingri turi kājas pie zemes. Pēc tam atgriezies sākumpozīcijā. Visa vingrinājuma laikā skats uz leju, kakls taisns.
