Lasīšanas laiks: 4 min
Kamēr nav publicēti grozījumi valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, skolu direktori nevar izdod rīkojumus par 1.-4.klašu skolēnu mācībām klātienē, aģentūrai LETA apstiprināja vairāku skolu direktori.
Ata Kronvalda Durbes pamatskolas direktore Kristīne Bruzule uz jautājumu par to, cik skola ir gatava sākt klātienes mācības jaunāko klašu skolēniem, ieturēja ilgu pauzi, pēc kuras atzina, ka nezina, ar ko lai sāk stāstīt.
“Es gaidu, kad būs publicēta aktualizētā redakcija rīkojumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, jo bez tā man nav tiesiska pamata izdod nevienu rīkojumu, lai skolēni varētu sākt mācības klātienē. Nav informācijas par to, kad normatīvais akts tiks publicēts,” sacīja direktore.
Klātienes mācībām skola esot visu jau laikus sagatavojusi. Pieciem 1.-4.klašu skolēnu komplektiem ir sagatavotas mācību telpas katrai klasei ar savu gaiteni. Skolēni skolā ierastos kājām, ar personīgo auto vai skolas autobusu, kurā katrs varētu sēdēt, izlaižot vienu solu rindu, sacīja Bruzule.
Liepājā esot sarunāti arī testēšanas materiāli, kurus šodien atvedīs, lai pirmdien varētu testēt skolas pedagogus un tehniskos darbiniekus. Tāpat arī apzinātas ģimenes kaimiņu novados, kuru bērni mācās Durbes pamatskolā, ņemot vērā to, ka tajos ir augsta saslimstība.
“Visus praktiskos darbus esam izdarījuši, taču vajadzīgs regulējums, uz kā pamata nākamnedēļ varam strādāt,” skaidroja direktore.
Arī Burtnieku novada Matīšu pamatskolas direktore Veneranda Logina atzina, ka pašlaik viņai nav oficiāla dokumenta, uz kura pamata viņa varētu izdot rīkojumus par klātienes mācībām.
“No ziņām medijos zinu, ka sākumā bija runa par 20 novadiem, tad 19, bet nu jau ir 25 novadi, tajā skaitā vakar parādījās arī Burtnieku novads. Patlaban ir daudz nezināmo, notiek tāda raustīšana. Manuprāt, pašlaik ir ļoti augsts risks atsāk klātienes mācības, lai arī visi pēc tām esam ļoti noilgojušies, jo īpaši 1.klases bērni, kuriem iet vissarežģītāk,” stāstīja Logina.
Viņai arī divas skolotājas esot paziņojušas, ka viņas personīgās veselības dēļ neatsāks darbu klātienē. Turklāt neesot saprotams, kā pareizi rīkoties ar bērniem, kuri dzīvo kaimiņu novados, kuros pašlaik saslimstības rādītāji ir augsti. Tāpat neskaidrs esot jautājums par skolas darbinieku testēšanu, piebilda direktore.
Savukārt Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane teica, ka pašvaldība no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ir saņēmusi oficiālu dokumentu, ka skolās drīkst atsākt klātienes mācības 1.-4.klašu skolēni, taču pašvaldība gaida valdības rīkojuma aktuālās redakcijas publicēšanu.
Auces novadā, lai lemtu par mācību atsākšanu, šodien sasaukta ārkārtas domes sēde. Novada domes priekšsēdētāja Vija Keršus (LZS) stāstīja, ka pašvaldība un skolas ir gatavas atsākt mācības, un iespējamie riski, tostarp ar pedagogiem, kas ir paaugstināta riska grupā, ir pārrunāti.
Novada skolēni neizmantojot sabiedrisko transportu, un nogādāšanu uz skolu nodrošina pašvaldība. Pēc domes vadītājas teiktā, atsākoties mācībām tikai jaunākajās klasēs, kādā autobusā būs vien daži skolēni, citā – vairāk. Maltītes audzēkņiem gatavos skolu pavāri.
Arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls (Vidzemes partija) aģentūrai LETA atzina, ka iestādes ir gatavas atsākt mācības jaunākajās klasēs.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabineta apstiprinātās izmaiņas rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” nosaka, ka atskaites punkts klātienes mācību uzsākšanai ir 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde.
Turpmāk Slimību profilakses un kontroles centrs trešdienās apkopos datus un publicēs to pašvaldību sarakstu, kas atbilst “drošas skolas” kritērijiem. Ja kārtējās kalendārās nedēļas trešdienā kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir līdz 200, mācības klātienē var sākt 1.-4.klases skolēni.
Atbilstoši šim principam, no 22.februāra klātienes mācības varēs uzsākt 25 novados, proti, Alsungas, Auces, Burtnieku, Cesvaines, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Ķeguma, Krustpils, Kuldīgas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņas, Rūjienas, Salacgrīvas, Saulkrastu, Siguldas, Skrīveru, Skrundas, Tērvetes, Vecumnieku un Vecpiebalgas novadu skolas.
Skolām, kurās tiek atsāktas klātienes mācības, ir jāievēro noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības. Visiem skolēniem obligāti ir jālieto maskas, skolas darbiniekiem jānodrošina regulāra telpu vēdināšana, divu metru distancēšanās mācību procesā, klašu nepārklāšanos starpbrīžos, tiek veikti dezinfekcijas pasākumi, kā arī pēc Veselības inspekcijas izstrādāta algoritma izglītības iestādes klātienē nodarbinātajiem obligāti jāveic Covid-19 testēšana.
Pedagogi, kas ir paaugstināta riska grupā – ar hroniskām saslimšanām un seniori no 60 gadu vecuma – vienojoties ar izglītības iestādes vadītāju, var strādāt attālināti līdz brīdim, kamēr tiek uzsākta vakcinēšanās pret Covid-19.
