Lasīšanas laiks: 2 min
Burtnieka ezerā vietumis novērojamas mirušas karpveidīgās (baltās) zivis, taču šī parādība nav masveidīga. Burtnieku novada pašvaldība, lai noskaidrotu zivju bojāejas cēloni, jūnijā izpētei nosūtīja gan plaužu, gan ūdens paraugus. Institūta BIOR laboratorijās tika veikta zivju parazitoloģiskā, virusoloģiskā un bakterioloģiskā izmeklēšana, kā arī veikta ūdens kvalitātes testēšana, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Burtnieku novada pašvaldībā.
Institūta BIOR, iekšējo ūdeņu un zivju resursu atražošanas nodaļas vadītāja Dr.med.vet. Ruta Medne informē, ka parazitoloģiskās izmeklēšanas rezultātā zivīs konstatēti lenteņi Caryophyllaeus fimbriceps Botriocephalus sp., lenteņu kāpuri Paradilepsis scolecina, Ligula intestinalis, nematode Rapidascaris acus, vēžveidīgie Lernea sp. Ergasilus sieboldi un diģenejas (sūcējtārpi) Dactylogyrus sp., Ichthyocotylurus sp., un Paracoenogonimus ovatus.
Vīrusu slimības netika konstatētas, taču konstatētas baktērijas Aeromona hydrophila. Tā ir nosacīti patogēna baktērija, kura pastāvīgi atrodas Latvijas upju un ezeru sedimentos (nogulsnēs) un spēcīgām, labos apstākļos dzīvojušām zivīm ar spēcīgu imunitāti saslimšanu neizsauc. Taču gadījumos, ja zivij ir novājināta imunitāte (slimības, stress, traumas), tad šī baktērija strauji attīstās zivs organismā.
BIOR iegūtie rezultāti liecina, ka šajā gadījumā slimību neizraisīja viens konkrēts parazīts vai baktērija, bet tas bija slimību ierosinātāju kopums, kad viens slimības izraisītājs papildināja otra ietekmi, un novājinātākās zivis gāja bojā.
Parazītu izsauktās slimības sastopamas visās ūdenstilpēs, taču to intensitāte ir cieši saistīta ar zivju dzīves apstākļiem. Inficēto zivju skaits pieaug vietās, kur ir liela zivju apdzīvotība, kur ir slikti dzīves vai barošanās apstākļi vai kādi citi stresori. Burtnieka ezerā ir liels karpveidīgo zivju īpatsvars un tas ir novedis pie pārapdzīvotības, kā rezultātā notiek strauja slimību izplatīšanās un pieaug zivju mirstība.
Savukārt jūnija vidū ņemto ūdens paraugu analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte ir atbilstoša, lai tajā varētu peldēties. Tāpat starp plēsīgajām zivīm slimība pašreiz nav izplatījusies un nav vērojama to bojāeja.
Burtnieka ezers ir sekla un barības vielām bagāta ūdenstilpe. Plauži veido lielāko daļu no ezerā mītošo zivju sugu apjoma. Pētnieki secinājuši, ka nepieciešams samazināt šīs sugas un citu balto zivju īpatsvaru jeb veikt zivju sastāva biomanipulāciju. Intensīvu karpveidīgo zivju nozveju arī Dr.med.vet.Ruta Medne min, kā vienu no pasākumiem, kas varētu samazināt parazītu invāzijas intensitāti (parazītu daudzumu vienai zivi).
Kopš 2012. gada Burtnieka ezers atrodas Burtnieku novada pašvaldības valdījumā, un pēdējos gados īpaši tiek sekots gan ezerā notiekošajiem procesiem, gan cilvēku darbības ietekmei. Uzklausot zinātnieku secinājumus, pašvaldība ir uzsākusi biomanipulāciju, taču balto zivju nozveju nepieciešamajos apmēros nav iespējams veikt ierobežoto finanšu resursu dēļ. Pašreiz tiek meklētas iespējas, piesaistot pašvaldības un dabas resursu aizsardzību atbalstošu programmu finanšu līdzekļus, lai biomanipulācijas apjomus varētu palielināt.
Pasauc konservu fabriku un saakat ka dosiet zivs pa lētu naudu.
Šo zivi iegūstiet no makšķerniekiem, kuri tās par attiecīgu summu nodod.
??? profit???
Īpaši apdāvinātiem apsaimniekotājiem. Kā var nepieaugt balto zivju populācija,ja lielākā daļa nozvejas ir plēsīgi sugu pārstāvji,zandarti,līdakas. Ir izjaukts zivju balans. Cik reizes esmu bijis burniekā ,zandartu neesu noķēris. Un to ka milzīgas summas tiek ieguldītas zivju resursu atjaunošanā iespējams, ka tie ir izmesti vējā. Bet tas ir tikai mans viedoklis.