Lasīšanas laiks: 3 min
Lieldienas ir pavasara saulgriežu svētki, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Kristieši Lieldienās svin Kristus uzvaru pār nāvi, ko varētu pielīdzināt gaismas uzvarai pār tumsu. Tiesa gan, pēc senlatviešu tradīcijām mēs Lielo dienu jau esam nokavējuši, taču uztraukum nav pamata – izšūpoties, sisties ar olām un aiziet uz baznīcu varēsim arī 16.aprīlī, kad šogad tiks svinētas kristīgās Lieldienas.
Guna Medne, Valmieras muzeja izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja teic, ka Lieldienas ir viens no četriem lielajiem Saules godiem, kas bija senlatviešiem:
”Mūsdienās cilvēki dzīvo pēc Mēness kalendāra, senie latvieši, turpretim, dzīvoja pēc Saules kalendāra, tāpēc arī ir Saules godi. Saules kalendārā ir astoņi laiki un septiņu dienu nedēļa. Gads nav konstants un tāpēc godu datumi mainās, piemēram, šogad senlatviešu Lieldienas bija no 20. līdz 22. martam.
Šajās dienās svin gaismas uzvaru pār tumsu un šeit būtu tas kopīgais ar kristiešiem – Jēzus ir mīlestība, gaisma. Vistīrākā, baltākā enerģija ir gaisma. Un kas ir Saule? Saule arī ir gaisma! Šajā laikā, senlatviešu Lieldienās, saulīte atrodas vistuvāk Zemei, un Kosmosā ir tāda dīvaina lieta kā enerģētiskās laika lūkas un šīs lūkas, kad ir pārmaiņas pāriet no vienas stadijas otrā un veidojas enerģētiskās atveres.
Tas gan neattiecas uz visu Zemeslodi, jo katrs dzīvojam savā laika joslā. Šai laikā, kad ir enerģētiskās atveres, no Saules nāk pastiprināta enerģija, saules enerģija. Mēs saņemam īpašu enerģiju. Lielie godi ir tas laiks, kad atveras lūkas un tāpēc mūsu senči daudzu gadsimtu garumā svinēja šos godus, godāja dabu, Kosmosu, Dievu. Šie godi ir tas laiks, kad veic īpašas darbības, ieliekot sev programmu, uzstādot sev mērķus, ko vēlas izdarīt. To veic ar rituāliem. Viens no šādiem rituāliem skan šādi: “ Lieldienu rītā ir agri jāceļas, lai redzētu, kā saulīte rotājas, un jāmazgājas tekošā ūdenī, kas tek pret sauli.””
Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Edijs Kalekaurs dalās savās pārdomās par Lieldienām:
“Lieldienas jau pēc pašas būtības ir baznīcas lielākie svētki, lai gan jāatzīst, ka ne visvairāk svinētie.
Ziemassvētkos baznīcas ir piepildītākas nekā Lieldienās un cilvēki ar ģimenēm nāk vairāk tieši Ziemassvētkos. Lieldienas ir centrālais baznīcas notikums, jo Kristus ir augšāmcēlies, līdz ar to tā patiesā draudze ir ieraugāma dievkalpojumos Lieldienās. Lieldienas ir kristīgās baznīcas kodols, taču es nevēlos noreducēt to uz vienu reizi gadā, jo mazās Lieldienas mums notiek katru svētdienu. Katrā dievkalpojumā, katra svētdienā mēs svinam šo augšāmcelšanos un reizi gadā mēs to pieminam pavisam konkrēti. Lieldienas parāda dzīvības svētumu, jo Kristus ir augšāmcēlies miesā un svin uzvaru pār nāvi. Tas pierāda, ka miesa nav nekas otršķirīgs vai maznozīmīgs, lai gan baznīcā tiek vairāk runāts par garīgumu. Ziemassvētki arī parāda, ka miesa nav mazsvarīga, jo Dievs top par cilvēku. Kristus augšāmcelšanās man ir atņēmusi bailes no nāves, jo nav jādzīvo neziņā par to, kas un kā būs. Ja Kristus ir augšāmcēlies, tad tas ir arī man apsolīts, šī augšāmcelšanās, un tas atbrīvo cilvēku.
Nereti kristīgo ticību pārprot, ka cilvēks nomirst un tad viņš dzīvo kaut kur Debesīs, tā nav, notiks augšāmcelšanās.”
