Lasīšanas laiks: 5 min
Rudens un ziema ir brīdis, kad pieaug elpceļu saslimšanas gadījumu skaits, un viens no būtiskiem faktoriem, kas to ietekmē, ir sauss un piesārņots gaiss. Iespējams, to neapzināmies, bet mums ir daudz iespēju šos riskus samazināt vai pat pilnībā novērst.
Tas ir viennozīmīgi, ka jebkura cilvēka, kā liela, tā maza, veselību un pašsajūtu negatīvi ietekmē sauss vai piesārņots gaiss. Skrāpējoša sajūta kaklā, apsārtušas, sakairinātas acis, sausa, „čaukstoša” āda ar pastiprinātu lobīšanos, lūpu sprēgāšana – tie ir daži no simptomiem, kas var liecināt, ka uzturaties pārlieku sausā gaisā. Lielāku ietekmi sauss gaiss rada uz cilvēkiem, kas biežāk slimo ar elpceļu saslimšanām. Alerģiskiem un astmatiskiem cilvēkiem sausais gaiss var veicināt alerģisku simptomu saasināšanos vai pat izraisīt astmas lēkmes. Un raksturīgi, ka situācija saasinās aukstajā laikā.
Tas skaidrojams gan ar apkures sezonas sākumu, gan ar to, ka ziemā aukstais gaiss ir sausāks nekā vasarā (ir samazināts relatīvais gaisa mitrums). Savukārt apkures pieslēgšana mājokļiem nozīmē, ka no radiatoriem, sildītājiem un apsildāmajām grīdām gaisā paceļas (pārsvarā neredzami) putekļu mākoņi un putekļu ērcītes, kas ietekmē cilvēka veselību un var veicināt alerģisku izpausmju parādīšanos vai pastriprināšanos. Sauss gaiss sausina cilvēka ādu, deguna gļotādu, matus un nagus, padarot tos mazāk aizsargātus pret ārējās vides iedarbību. Āda var lobīties, niezēt, iespējama deguna asiņošana, trausli nagi un mati.
Vīrusa cēlonis – sauss gaiss
Pieaugušiem cilvēkiem un pusaudžiem, ņemot vērā simptomātiku, vadoties pēc subjektīvām sajūtām, vajadzētu pašiem saprast, ka slimības vai sliktās pašsajūtas cēlonis ir pārlieku sauss vai piesārņots gaiss. Savukārt bērnu veselībai jāseko līdzi vecākiem. Bērnudārzos vīrusu infekciju slodze, salīdzinot ar mājām, ir augstāka, tādēļ ir svarīga regulāra telpu vēdināšana. Tas veicinās gaisa apmaiņu, jo ilgstoši nevēdinātās telpās, kur uzturas cilvēku grupas, vīrusu izplatībai ir daudz veicinošu faktoru.
Vecākiem jārūpējas, lai bērni lieto veselīgu un vitamīniem bagātu uzturu, jāstiprina viņu imunitāte (tai skaitā ar fiziskām aktivitātēm). Tāpat svarīgi mājās būtu nodrošināt optimālus apstākļus, nepieciešamo gaisa mitrumu, īpaši naktī, kas nemazinātu atvases imunitāti un nepalielinātu saslimšanas riskus. Lai organismam guļot, būtu mazāki šķidruma zudumi, labāk ir gulēt vēsākā telpā nekā izteikti siltā un sausā, pirms nakts miera vēlams izvēdināt guļamistabas.
Nereti cilvēks naktī elpo caur muti, nevis degunu, tas var veicināt gļotādu pastiprinātu izžūšanu, īpaši, ja gaisa mitrums guļamistabā nav optimāls, tad būtu jāmeklē kādi risinājumi. Deguna uzdevums ir ieelpoto gaisu pirms nonākšanas dziļāk elpceļos sasildīt un samitrināt, bet, elpojot caur muti, gaiss nonāk dziļajos elpceļos tāds pat kā ieelpots, un, ja tas ir sauss un auksts, tas kairina elpceļu gļotādu un var veicināt saslimšanas. Sauss gaiss elpceļu vīrusiem ir kā degviela mašīnai, kas tos dzen uz priekšu. Arī iekaisušas un apsārtušas acis, ja iemesls nav ilgstoša sēdēšana pie datora, var liecināt, ka gaiss telpās, kurās uzturaties, ir pārlieku sauss.
Ziemā gaisa mitrums ir krietni zem normas
Ja gaiss ir pārāk sauss un nav optimāla gaisa mitruma, tad deguna, mutes dobuma un acu gļotāda zaudē mitrumu un līdz ar to arī savu pamatfunkciju – organisma aizsargspēju. Vīrusi, putekļi un citi kairinātāji, atrodoties ilgāku laiku uz gļotādas, kas zaudējusi nepieciešamo mitrumu, var izraisīt dažādas slimību izpausmes – iesnas, klepu, kakla sāpes, acu asarošanu un kairinājuma sajūtu acīs.
Gaisa relatīvais mitruma līmenis, kurā organisms jūtas vislabāk, ir aptuveni 40-50%, taču ziemā daudzviet tas ir krietni zem nepieciešamajiem 40%. Ļoti stiprā salā gaisa mitruma līmenis var būt vien ap nepilnu procentu, un tas ir liels pārbaudījums organisma imunitātei.
Kā panākt, lai mitruma līmenis telpās būtu optimāls? Ir vides, kurās mēs to varam ietekmēt. Piemēram, mājās jāuztur tīra apkures sistēma un mājoklis jāsiltina, lai nav lieku siltuma zudumu un nav nepieciešamības telpas pārkurināt. Tāpat svarīga ir regulāra telpu vēdināšana neatkarīgi no tā, cik auksts ir ārā, jo gaisa apmaiņai ir jānotiek, lai nebūtu jāelpo sastāvējies, sauss gaiss.
Gaisa mitrinātāji ziņo par gaisa kvalitāti
Labs risinājums ir gaisa mitrinātāji, kas telpās nodrošinās optimālu mikroklimatu. Svarīgi ir saprast, cik lielai telpai ierīce tiks izmantota. Nelielu, bet pozitīvu efektu un gaisa mitrumu dod arī zaļie telpaugi, tiesa, nevajag ieslīgt otrā galējībā, lai to nebūtu par daudz un uz tiem mitruma dēļ neveidotos pelējums. Un periodiski ir lietderīgi ar kritisku skatu izvērtēt vidi, kurā uzturas, samazinot vai likvidējot „putekļu krājējus” – sīkas, ikdienā nelietotas lietas labāk glabāt noslēgtās kastēs, tad mazāk krāsies putekļi, un līdz ar to būs tīrāks gaiss.
Ja nav citu iespēju, tad var uz radiatoriem likt mitru dvieli vai arī telpā novietot ūdens trauku netālu no sildelementa, lai tas palēnām izgaro. Tas nebūs variants, kā sasniegt optimālo 30% līdz 50% mitruma līmeni, bet kopumā mitruma līmeni telpā tas palielinās.
Vidēs, kurās gaisa mitrumu nevaram ietekmēt, ir jārūpējas par savu ķermeni pašiem – ir jādzer ūdens, jālieto mitrinošie krēmi gan sejas, gan roku ādai. Stiprināt imunitāti un uzturēt savu ķermeni labā formā palīdz fiziskās aktivitātes, bet der atcerēties, ka aukstajā laikā par pašām fiziskām aktivitātēm svarīgāka ir pareiza iesildīšanās un atsildīšanās. Sportošanai ziemā ir daudz plusu, ja vien to darām ar prātu. Nereti strauja un liela fiziskā slodze var kaitēt. Piemēram, ja skrienot cilvēks auksto gaisu ieelpo caur muti, nevis degunu, tas var veicināt „elpas trūkuma” attīstību, kā arī izraisīt sausu klepu, sāpes un spiedošu sajūtu krūškurvī.
Kopumā mums tiešām ir daudz iespēju samazināt saslimšanas riskus, sekojot līdzi bērnu veselībai, rūpējoties par savu ķermeni pašiem un arī rūpējoties par vidi, kurā uzturamies, lai tā nebūtu kā saslimšanu veicinošs faktors.
