Lasīšanas laiks: 3 min
Saeima ceturtdien, 26.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz ciešāku profesionālās izglītības sistēmas un programmas sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, informē aģentūra BNS.
Grozījumu mērķis ir sakārtot profesionālās izglītības sistēmu, ceļot šādas izglītības kvalitāti, padarot to atbilstošu darba tirgus prasībām, veicinot tās pieejamību, tai skaitā nodrošinot mobilitātes iespējas audzēkņiem, un tādejādi uzlabojot arī profesionālās izglītības iestāžu prestižu.
Papildu izglītības ciešāku saikni ar darba devējiem cer uzlabot, ieviešot konventu jeb koleģiālu pārvaldes institūciju, kuras mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību, nosakot tās darbības stratēģiskos virzienus atbilstoši darba tirgus prasībām.
Darba vidē balstītas mācības, kas kā pilotprojekts 2013./2014.mācību gadā sāktas sešās profesionālās izglītības iestādēs, tostarp arī Valmieras tehnikumā, sadarbojoties ar 29 darba devējiem, tostarp arī a/s “Valmieras stikla šķiedru”, guvušas gan starptautisku atzinību, gan veicinājušas audzēkņu lielāku interesi.
Likumprojekts tiek izstrādāts sadarbībā ar partneriem no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Amatniecības kameras.
Par to, kā nodrošināt darba tirgus sasaisti ar izglītību un motivēt uzņēmējus dot prakses vietas jauniešiem, Valmierā februāra sākumā notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Valsts izglītības satura centra un konsultāciju uzņēmuma “Dynamic University” organizēta diskusija „Kā motivēt uzņēmējus piedāvāt prakses vietas”.
A/s “Valmieras stikla šķiedra” personāldaļas vadītāja Doloresa Volkopa diskusijā atzina, ka pašlaik skolas vecuma jaunieši nereti neizprot, ko dažādu profesiju pārstāvji dara:
“Vidusskolā jaunieši sāk pamazām apjaust, ko gribētu studēt, bet ne to, kāda būs viņu profesija pēc studijām. Tāpēc liela nozīme ir karjeras nedēļām, ekskursijām uz uzņēmumiem, Ēnu dienai, praksei. Mēs vēlētos, lai arī skolotāji iespēju robežās piedalītos praksē, iepazīstot konkrēto profesiju no citas puses.”
Uzņēmēji norādīja, ka audzēkņu uzņemšana praksē palīdz sagatavot potenciālo darbinieku, rādot to, ko mācību procesā izrunā teorētiski. No otras puses, tendence, kas parādās mazākos uzņēmumos, ir nevēlēšanās apmācīt topošo profesionāli, kurš zināšanas varētu izmantot citā organizācijā vai pat kļūt konkurents prakses vadītājam.
“Jaunieši aizpildītajās izvērtējuma anketās mēdz arī norādīt, ka prakses vadītājs audzēkni uztveris kā konkurentu. Tāpat arī prakses vadīšana atņem laiku tiešo darba pienākumu pildīšanai,”
norādīja Valmieras tehnikuma izglītības metodiķis Vasilijs Kasjaņenko.
Cēsu Profesionālās vidusskolas direktore Maira Apsīte atzina, ka jaunieši nepiesakās praksē sev vēlamā vietā arī finansiālo ierobežojumu dēļ.
“Ar stipendiju nepietiek, lai nokļūtu līdz uzņēmumam un atpakaļ mājās, ja tas nav dzīvesvietas tuvumā, paēstu vai pat dzīvotu prakses laiku citā pilsētā. Tāpēc liela nozīme ir arī organizāciju atbalstam, kaut vai pusdienu nodrošināšana.”
Savukārt V.Kasjaņenko norādīja, ka jādiskutē ne tikai par uzņēmēju motivācijas trūkumu pieņemt praktikantus, jo liela daļa organizāciju vēlas ieinteresēt un sagatavot sev nākamos profesionāļus, bet arī par jauniešu motivācijas trūkumu.
“Liela daļa audzēkņu neizvirza augstus mērķus, bet grib palikt sev ierastajā līmenī, piemēram, baidoties pieteikties praksē pie Mārtiņa Rītiņa. Turklāt sarunās ar audzēkņiem ir manāms, ka līdz devītajai klasei vēlamo profesiju bērniem iesaka vecāki. Tādējādi liela nozīme ir vecāku attieksmei pret dažāda veida profesijām.”
Tam piekrita arī M.Apsīte, norādot, ka profesijas ir jārāda uzņēmējiem, nevis skolai.
Arī kāda no diskusijas dalībniecēm, kura bijusi skolotāja, atzina, ka esošā sistēma, kurā audzēkņiem skolās nav atļauts veikt praktiskus darbus, tos attālina no domas par profesionālas izglītības iegūšanu.
Arī cita diskusijas dalībniece norādīja, ka daudz jauniešu nenovērtē prakšu nozīmību:
“Man tikt praksē sev interesējošā uzņēmumā bija liels gods. Ir jāmaina sistēma – nevis aizstāvēt jaunieti, bet dot viņam iespēju būt atbildīgam.”
Valmierā notikušajā diskusijā sanākušie apsprieda dažādas motivēšanas iespējas gan uzņēmējiem, gan audzēkņiem, iesakot arī vairākus praktiskus risinājumus, piemēram, plašāku profesiju un profesionālo skolu darbības atspoguļošanu valsts televīzijā.
Kopumā līdz aprīlim dažādās Latvijas pilsētas būs notikušas astoņas šīs tēmas diskusijas, priekšlikumus iesniedzot Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijās.
