Lasīšanas laiks: 4 min
20. novembrī Cēsu centrālās bibliotēkas telpās notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) organizētais seminārs – diskusija “Efektīvāki mobilitātes risinājumi un ilgtspējīgs transports Vidzemes reģionā”, informē Jānis Rubulis, VPR sabiedrisko attiecību speciālists.
Dažādu transporta nozares sektoru pārstāvji iepazinās ar sabiedriskā transporta attīstības tendencēm Latvijā, iedzīvotāju mobilitātes mazapdzīvotās teritorijās iespējamo risinājumu, ārvalstu pieredzi un nozares plānošanas jautājumiem.
Semināra sākumā VSIA “Autotransporta direkcija” Sabiedriskā transporta plānošanas daļas vadītājas vietnieks Jānis Lagzdons informēja par pēdējā laika aktualitātēm un tuvākās nākotnes plāniem. J. Lagzdons norādīja, ka tiks turpināts darbs pie vienota maršrutu tīkla izveides, tarifu vienādošanas, maršrutu tīklu digitalizācijas un esošo tīklu izvērtēšanas.
VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs Lotārs Dravants prezentēja ideju par transportu pēc pieprasījuma. L. Dravants iepazīstināja klātesošos ar pētījuma rezultātiem un izveidoto rīcības plānu pakalpojuma ieviešanai. Plašāka informācija par pētījumu un rīcības plānu ir pieejama VPR mājaslapā.
Par pakalpojumu “Transports pēc pieprasījuma” atzinīgi izteicās Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks: “Protams, ka uz tādu modeli ir jāiet, to rāda Eiropas pieredze. Redzot to, ka valsts budžeta finansējums ir ierobežots, asociācija piekrīt, ka ir jāizskata visas iespējas, kā uzlabot iedzīvotāju mobilitāti. Mēs saredzam, ka šāds modelis būtu sabiedrisko transportu papildinošs, nevis konkurējošs.”
“Iedzīvotāju pārvietošanās iespējas ir jānodrošina. Nevar vienkārši mainīt esošos maršrutus un atcelt reisus, jo tos atjaunot pēc tam ir daudz grūtāk. Labāk ir nodrošināt cita veida mobilitāti, lai ar to varētu rēķināties esošie iedzīvotāji un arī tie, kuri plāno kādreiz atgriezties reģionos,” piebilda I. Ošenieks, kurš norādīja, ka pirmais solis vajadzīgā virzienā būtu likumdošanas sakārtošana. “Atbildīgās institūcijas diemžēl šajā virzienā nedarbojas. Redzam, ka notiek darbs pie citiem alternatīviem projektiem, lai gan šis modelis praktiski ir jau ieviešanas stadijā,” komentēja I. Ošenieks.
“Protams, pārvadātāji gribētu būt redzēt sevi šajā sistēmā kā vienu no posmiem. Viņi varētu piedāvāt transportlīdzekļu pakalpojumus. Dažos gadījumos varbūt būtu jāatjauno autoparks, taču pēc visu kritēriju un prasību noteikšanas tas būtu iespējams. Jebkurā gadījumā valstij un uzņēmumam, kurš nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, šī pakalpojuma sniegšana būs lētāka un efektīvāka,” esošo pārvadātāju vietu jaunajā pakalpojumā definēja I. Ošenieks.
Semināra turpinājumā VPR ES fondu informācijas un uzņēmējdarbības centra vadītāja Lelde Ābele iepazīstināja ar veiksmīgiem un efektīviem mobilitātes risinājumiem Eiropš, bet pēc tam Transporta un sakaru institūta pētniece un transporta nozares eksperte Kristīne Malnača pievērsa uzmanību svarīgākajiem plānošanas aspektiem mobilitātes un transporta jautājumos. K. Malnača atzina, ka Latvija plānošanas ziņā darbojas veiksmīgi: “Plānošanas process Latvijā, manuprāt, dodas tādā virzienā, kādu to saredz arī pārējā Eiropa. Ilgtspējīgas mobilitātes plānošanas procesa koncepcija zināmā mērā tiek ievērota arī Latvijā. Ņemot vērā, ka Latvijā ir arī mazapdzīvotas pilsētas, mums nav nepieciešams atsevišķs transporta un mobilitātes plāns katrai apdzīvotai vietai. Jau šobrīd līdzīgas sadaļas tiek integrētas plašākos attīstības plānos, kas, manuprāt, ir atbalstāma pieeja.”
“Tajā pašā laikā vēl ir lietas, kas plānošanas procesā ir uzlabojamas vai pat ieviešamas papildus. Būtu nepieciešams vēl vairāk iesaistīt iedzīvotājus un viņus informēt. Būtu jāiesaista arī citas ieinteresētās puses, arī no jomām, kas mums sākotnēji var šķist nesaistītas ar transportu. Piemēram, policija, sociālie dienesti vai izglītības iestādes, kuriem ir aktuāli, cikos un kā bērni nokļūst skolās. Tas ir svarīgi, jo, iesaistot plānošanas procesā pēc iespējas vairāk ieinteresētās puses, arī finansētājus, pēc procesa noslēguma neviens nevarēs iebilst un apgalvot, ka nav uzklausīts,” piebilda K. Malnača.
Seminārs tika organizēts 13.Eiropas reģionu un pilsētu nedēļas atvērto durvju dienu ietvaros, kas no 1.septembra līdz 30.novembrim norisinās 31 Eiropas valstī – 177 reģionos un pilsētās. Atvērtās dienas jeb OPEN DAYS ir gadskārtējs četru dienu pasākums, kas notiek Briselē un kura laikā reģionu un pilsētu administrāciju pārstāvji, kā arī eksperti un akadēmiskās aprindas var apmainīties ar labu praksi un zinātību reģionālās un pilsētu attīstības jomā. Šajā gadā “Atvērto dienu” semināri bija veltīti tēmai “Eiropas reģioni un pilsētas: partneri investīcijām un izaugsmei”.
