Lasīšanas laiks: 4 min
Svētdiena, 8.marts, bija īsta svētku diena. To varēja just gan spirgtajā pavasara gaisā un marta saules staros, gan vīriešu dāvātajos tulpju un narcišu pušķos. Valmieras Integrētajā bibliotēkā šī diena tika svinēta jau sestdien, un tā jau 20 gadus pazīstama kā Rozes diena, kuru organizē Valmieras Zonta klubs. Šajā dienā tiek godināta izcila sieviete par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā. Šogad šī īpašā sieviete ir Inta Balode. Kas viņa ir? Intai ir daudz darbu un amatu. Viņa ir starptautiskās bezpeļņas organizācijas LAUKKU līdzdibinātāja, dejas kritiķe un kuratore, “Dance.lv Žurnāls” redaktore, Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja, iekļaujošas Dejas mājas “Kurtuvē” idejas virzītāja…
Rozes dienas pasākumu atklāja Valmieras bibliotēkas vecākā bibliotekāre Malva Šķēle. Kā viņa uzsvēra, iemesli šīm svinībām ir divi: lielais, globālais – Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu šogad svinam 115.reizi, tātad vairāk nekā 100 gadus sievietes ir sev izcīnījušas daļu tiesību (ne visur un ne visas), un solis uz priekšu ir bijis liels. Sievietes ir atradušas savu vietu politikā, biznesā, sportā un citās dzīves jomās, bet joprojām arī Latvijā pastāv sieviešu un vīriešu darba atlīdzības nevienlīdzība, joprojām ir dažādu veidu gan atklāta, gan slēpta vardarbība pret sievietēm. Darba joprojām ir daudz. Otrs, lokālais iemesls – Rozes dienu Valmierā svinam jau 20.reizi! Tātad šī tradīcija aizsākās 2006.gadā, kad gribējām izcelt kādu īpašu sievieti, kas, neskaitot darba stundas, ir atradusi laiku izdarīt to, kas ne tikai ietilpst viņas darba pienākumos, bet paveic daudz, daudz vairāk.
Intai Balodei Valmieras Zonta kluba Atzinība piešķirta par izcilu un godprātīgu darbu vietējās sabiedrības labā, īpaši veicinot laikmetīgās mākslas pieejamību, dejas nozares attīstību un kopienu iesaisti Latvijas reģionos. Valmieras bibliotēkas vadītāja Daiga Rokpelne atzina, ka bija ļoti grūti ielikt šajā īsajā kopsavilkumā visu, ko dara Inta, bet plašāka publicitāte izlasāma Valmieras novada pašvaldības sagatavotajā rakstā https://www.valmieraszinas.lv/rozes-dienas-apbalvojums-ieklaujosas-dejas-majas-kurtuve-idejas-virzitajai-intai-balodei/. Inta ir cilvēks, kas iegriež virpuli gan emocionāli, gan intelektuāli. Katrā ziņā vārds “iesaiste” un “kopienas veidošana” Intas gadījumā ir jēgpilni un reāli dzīvē redzams.
Inta Balode saņēma ne tikai Zonta kluba Atzinību, bet arī Rūjienas metālmākslinieka Andra Dukura veidotu svečturi ar rozi. Šāds darinājums ik gadu ir īpaši veidots vienā eksemplārā konkrētai saņēmējai.
Pasākums turpinājās ar Barišņikovu ģimenes dejas performanci, sākumā klātesošos iepazīstinot ar sevi un saviem hobijiem: tetovēšanu, makšķerēšanu, mūzikas klausīšanos un citiem vaļaspriekiem.
Iepazīstinot ar šo ģimeni, Inta stāsta: Tas ir fragments no izrādes “Barišņikovi dejo”, ko atbalstīja Vidzemes kultūras programma. Mēs satikāmies Vecatē. Jūs jau saprotat – deja un Barišņikovi – nav variantu!… Laiks Vecates bibliotēkā un laiks ar Barišņikoviem ir stāsts par kopienas vienotību, kur neviens nav ne labāks, ne sliktāks, ne savādāks, kur katrs māk kaut ko citu.
Esot kopā ar Barišņikoviem, veidojās atklāsme, ka šajos laikos, kas pasaulē ir tik šķeloši, biedējoši un baisi, vienīgais un būtiskākais uzdevums ir praktizēt radikālo prieku. Šī vistiešākajā veidā ir tautu draudzību. Barišņikovi ir ukraiņu-krievu ģimene, kur visi runā latviski. Bez viņiem Vecates kopiena nebūtu iespējama, un esmu laimīga, ka viņus satiku. Kopš taisījām projektu, vēl daži Barišņikovi ir nākuši klāt… Šis ir rets un spilgts uzvārds Latvijas dejas kontekstā. (Mihails Barišņikovs, dzimis Rīgā 1948.gadā, ir slavens Latvijas krievu izcelsmes amerikāņu baletmeistars un aktieris, S.G.) Turpinājumā dzirdēsiet skaņdarbu, kura komponists ir moldāvs, dzejas autors ir Tbilisi dzīvojošs armēņu pārstāvis, jums dejos Barišņikovi ar jauktām asinīm. Iespējams, Oļegs ir kāds Mihaila radinieks, jo viņiem ir potenciāls būt lieliskiem dejotājiem.
Skaistais skaņdarbs bija “Gramofona valsis”, kura autors ir moldāvu komponists Jevgenijs Doga (1937-2925). Šoreiz virpuli grieza ne tikai Balode un Barišņikovi, bet tika iesaistīta arī publika.
Pēc graciozās izkustēšanās sekoja dokumentālā filma “Un pēkšņi gulbji”. Laikmetīgās dejas izrāde ar šādu nosaukumu tapa 2019.gadā, un tā bija kā daļa no sociālā mākslas projekta “Mana brīvība un piederība”. Pie šī darba profesionāļu vadībā strādāja gan sociālie darbinieki, gan vecuma, tautību un nodarbošanās ziņā daudzveidīga Burtnieku novada iedzīvotāju kopa. Darbs saņēma “Dejas balvu 2019-2020” kategorijā “Laikmetīgās dejas notikums”.
Pasākuma turpinājumā norisinājās publicistes un kultūras žurnālistes Santas Remeres saruna ar Intu. Santa ir arī autore košai un sievišķīgai grāmatai “Mūsējās: 50 pasakas par Latvijas sievietēm”. Sarunā ar Intu Balodi Santa izvilka no viņas faktus un atmiņas gan par viņas bērnības un skolas laiku (Inta bijusi kolhoza priekšnieka meita ar savu dumpinieciskumu, bet tajā pašā laikā īsts dabas un meža bērns), gan par viņas studiju un darba gadiem.
Ja Santai kādreiz iznāks otrā grāmata par nākošajām 50 Latvijas sievietēm, tad, visticamāk, tajā lasīsim pasaku arī par Intu Balodi, bet šajā reizē pasākuma apmeklētāji autores izpildījumā dzirdēja pasaku “Lūcija” (latviešu komponiste, pianiste un muzikoloģe Lūcija Garūta). Pasaku papildināja mākslinieces Elīnas Brasliņas komponistei veltītā un grāmatā iekļautā ilustrācija.
Rozes diena noslēdzās ar sirsnīgām sarunām pie kafijas tases.
