“Royal Canin” ir etalons zinātniskajam darbam kucēnu gremošanas sistēmas veselības jomā. “Royal Canin” Pētījumu centrs ne tikai piedāvā kucēniem visvairāk piemēroto barību, bet arī turpina pētījumus saistībā ar kucēnu gremošanas sistēmas veselību, padziļinot vispārējās zināšanas šajā jomā.
Kā kucēns iegūst imunitāti?
Intrauterīnās (dzemdes latīniskais zinātniskais nosaukums ir uterus) attīstības laikā veidojas augļa imūnsistēma – līdz ar pārējo organismu aug arī īpaši orgāni, piemēram, limfmezgli, aizkrūts dziedzeris un kaulu smadzenes.
Pirms piedzimšanas kucēnus aizsargā atrašanās mātes organismā, un sava imūnsistēma tiem nav vajadzīga. Tādēļ, kad kucēni piedzimuši nonāk saskarē ar bīstamo ārpasauli, tiem nav nekādas imūnaizsardzības. Tūlīt pēc dzimšanas kucēniem ir jāsaņem īpašs mātes piens, kas tiek saukts par pirmpienu. Tas satur daudz antivielu, kas tiek sauktas arī par imūnglobulīniem. Šie imūnglobulīni aizsargā kucēnus, līdz tiem pašiem attīstītās imunitāte. Mātes organisms ir izstrādājis daudzu infekciju izraisītāju antivielas, dažas arī pēc vakcinācijas, bet daudzas no tām ir radušās, organismam reaģējot uz vietējiem parastajā vidē esošajiem mikroorganismiem. Tādēļ kucēns imūnaizsardzībai nepieciešamās vielas no mātes organisma saņem tieši ar pirmpienu.
Kucēna organisms spēj uzsūkt tikai tos imūnglobulīnus, kas pirmpienā ir pirmajās 24 viņa dzīves stundās. Vēlāk zarnas zaudē spēju pārnest šīs vielas, un zarnu trakts tās iznīcinās.
Tomēr ar pirmpienu saņemtā imunitāte nav paliekoša. Pakāpeniski samazināsies no mātes saņemto imūnglobulīnu daudzums un attīstīsies individuālā imūnreakcija. Pilnīga imūnaizsardzība izveidojas pēc vakcinācijas.
Antivielu veidošanās kucēna organismā
No mātes saņemtās antivielas (Av)
VĀJAS IMUNITĀTES PERIODS
Kucēna organisma saražotās antivielas
Kucēna vecums 4 nedēļas 12 nedēļas
Tā kā kucēna dzīves pirmajos 12 mēnešos pakāpeniski samazinās no mātes saņemto antivielu daudzums, pazeminās arī aizsardzības līmenis. Tas nozīmē, ka kucēna organisms var būt neaizsargāts un līdz ar to ir ļoti uzņēmīgs pret infekcijām, kamēr nav sākusies vakcinācija. Šis laiks tiek saukts par vājas imunitātes periodu. Šajā laikā organismā vairs nav pietiekami daudz no mātes saņemto antivielu un vēl nav ar vakcīnu saņemtu antivielu. Turklāt, ja kucēns ir vakcinēts pāragri, kad viņa organismā vēl ir daudz no mātes saņemto antivielu, tās konkurēs ar vakcīnas antivielām, tā pazeminot aizsardzības līmeni. Turklāt individuālo atšķirību dēļ, kuras, piemēram, saistītas ar dzīves pirmajās stundās saņemtā pirmpiena daudzumu, princips “viens der visiem” attiecībā uz jaundzimušo imūnaizsardzību ne vienmēr ir vienkārši piemērojams. Viena metiena kucēnu reakcija uz vakcinēšanu var būt atšķirīga.
Ņemot vērā visus šos bieži vien nezināmos parametrus, vakcinācijas protokoli ir izstrādāti tā, lai visiem kucēniem nodrošinātu visplašākā spektra aizsardzību. Pēc noteiktā laika posmā (parasti 6–16 nedēļu vecumā) izdarītām vairākām injekcijām jūs varat būt droši, ka vismaz viena no tām ierosinās kucēna organisma imūnreakciju. Vēlāk imunitāti pastiprinās pēc viena gada veikta revakcinācija. Veselu kucēnu organismā attīstās arī antivielas pret vietējiem infekcijas izraisītājiem.
Zinātnieki ir pētījuši vakcīnu ierosināto aizsardzību, un ir publicētas precīzas saskaņotas vadlīnijas.* Protams, vietējo apstākļu dēļ var būt jāizmanto atšķirīga pieeja, un veterinārārsts ieteiks jūsu kucēnam vispiemērotāko vakcinācijas kursu. Atbildreakcija uz vakcinēšanu atšķiras arī atkarībā no suņa šķirnes. Piemēram, šķiet, ka dobermaņi un rotveileri vāji reaģē uz parvovīrusa vakcīnām un tiem bieži ir vajadzīga papildu revakcinācija, lai ierosinātu drošu imūnreakciju.
* Šīs vadlīnijas ir pieejamas Pasaules Mazo dzīvnieku veterinārārstu asociācijas (WSAVA) tīmekļa vietnē http://www.wsava.org/guidelines/vaccination-guidelines
