Valmiermuižas kultūras biedrība radījusi jaunus vides objektus, iedvesmojoties no vēstures liecībām – dažādiem 19. un 20. gadsimta fotouzņēmumiem. Valmiermuižas parkā un turpat līdzās esošajā Valmiermuižas klēts terasē izvietotas vizualizācijas, kā, iespējams, izskatījās greznā un pamatīgā Valmiermuižas pils, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.
Burtnieku novada, Valmieras pagasta Valmiermuiža dokumentos tiek minēta jau 17. gs. sākumā. Valmiermuižas (Wolmarshof) kungu māju cēlis Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs ap 1764. g. Aplūkojot 19./20. gs. mijas Valmiermuižas ēku fotogrāfijas un muižas plānus, var itin pilnīgi iztēloties pils izskatu un secināt, ka tā būtībā sastāvēja no divām ēkām. Vēl pašlaik stāvošais neobarokālais tornis noslēdz divstāvu korpusu, kas stiepās no tā uz dienvidrietumiem, uz klēti. Tā bija 40,5 m gara, 10,5 m plata un 6 m augsta ēka, kurai dienvidaustrumos centrālo vārtu pusē bija neliels flīģelis, kas to savienoja ar lielāku celtni (55,6 m x 19,2 m x 6 m), kas orientēta paralēli pils vecākajai daļai. Jaunākais, ampīra formās būvētais korpuss bija vienstāva celtne ar rizalītiem galos un vidusdaļā ar piebūvi dienvidrietumu galā. Tā varētu būt celta 19. gs. sākumā, jo jau 1817. g. plānā tās atrašanās vietā redzama kāda, iespējams, vienkāršoti uzzīmēta ēka, bet 1843. g. muižas plānos tā jau iezīmēta precīzi. Ēka bija iecerēta kā prinča ģenerālgubernatora medību rezidence, vasarnīca viesiem un mednieku uzņemšanai. Iekštelpām bijusi grezna paviljona koncepcija.
Mūsdienās no Valmiermuižas pils kompleksa palicis vienīgi pils tornis – jaunākā daļa, kas celts 1883. g. Tornis atradies pils ansambļa vidū kā savienotājelements divām dažādu stilu un laiku ēkām. Pils tornis celts trīs stāvos no ķieģeļu mūra ar bagātu fasāžu apdari un apmests. Torņa telpas apgleznotas tā sauktajā mauru stilā, kas Latvijas apstākļos ir unikāls gleznojums (valsts nozīmes kultūras piemineklis „Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās)”, Nr. 4551).
Vides objekti skatāmi jebkurā diennakts laikā. Projektu īsteno Valmiermuižas kultūras biedrība, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
