Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) neizslēdz iespēju, ka, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, daļu pašvaldību varētu nākties apvienot arī piespiedu kārtā.
Pūce šodien žurnālistiem sacīja, ka pašreizējā situācija, kad iedzīvotājiem jācieš tikai tādēļ, ka viņiem “palaimējies dzīvot mazāk rocīgā pašvaldībā”, nav pieņemama.
“Iedzīvotājiem patlaban ir pieejami dažādas kvalitātes un apjoma publiskie pakalpojumi tikai tādēļ, ka viņi dzīvo turīgākā vai mazāk turīgā pašvaldībā. Aplūkojot pašvaldību datus, ir skaidri redzams, ka mazākās pašvaldības lielāko daļu savu līdzekļu tērē administratīvajiem izdevumiem. Tādējādi viņiem paliek mazāk naudas, ko ieguldīt labā izglītībā, labā veselības aprūpē un citur,”
skaidroja ministrs.
Pūce atzina, ka reformas grafiks ir “saspringts un izaicinošs”, taču tas esot vienīgais iespējamais variants, lai sasniegtu valdības mērķi un reformu pabeigtu vēl līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kuras gaidāmas 2021.gadā.
Kad 2009.gadā tika īstenots viens no reformas posmiem, pašvaldībām tika piešķirts vienreizējs pabalsts vairāku tūkstošu latu apmērā. To, vai pašvaldībām arī šoreiz tiks piedāvāts kāds “burkāns”, Pūce vēl neprognozēja, sakot, ka reformas izstrādes gaitā šāda nepieciešamība tiks vērtēta. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka pati reforma būtībā arī ir tas “burkāns”, jo dod pašvaldībām iespēju attīstīties.
“Lielākie ieguvēji no šīm pārmaiņām būs pašas pašvaldības. Piemēram, samazinot pašreizējos augstos administratīvos izdevumus kaut vai līdz vidējam rādītājam, tas būtu gandrīz 100 miljonu eiro gadā ietaupījums, ko varētu novirzīt attīstībai, investīcijām un citām lietām. Pamatā valsts ar savu lēmumu atbalstīs pašvaldību attīstību,”
sacīja Pūce.
Viņš norādīja, ka patlaban no visu iesaistīto nozaru ministriem ir liels atbalsts reformas īstenošanai un visi ministri gaidot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto karti. Piemēram, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādījusi, ka reforma būšot iespēja pirmo reizi vēsturē nodefinēt kultūras pakalpojumu grozu – kas iedzīvotājiem konkrētā teritorijā būtu jāgarantē.
Arī pašas pašvaldības savā starpā esot uzsākušas diskusijas par iespējamajiem apvienošanās scenārijiem. To gan Pūce skaidro ar iepriekšējās valdības ieguldījumu, jo īstenots sadarbības teritoriju projekts, kur pašvaldības tika stimulētas meklēt kopīgus pakalpojumus un to realizācijas iespējas.
“Protams, ir gadījumi, kur ir viedokļu sadursmes, taču tas ir neizbēgami. Nebūs iespējams šajā termiņā nodrošināt pilnīgi brīvprātīgu apvienošanas procesu, tomēr iespēju robežās ņemsim vērā pašvaldību viedokli par optimālo struktūru. Jāatceras gan, ka valdība šo reformu īsteno nevis pašvaldību, bet gan Latvijas iedzīvotāju interesēs,”
sacīja Pūce. To, cik daudz vietvaru varētu nākties apvienot “piespiedu kārtā”, ministrs gan pagaidām neprognozēja.
Nākamais solis reformas ieviešanā gaidāms maijā, kad VARAM valdību konceptuāli informēs par kritērijiem pašvaldību izveidei, kā arī prezentēs teritoriālā iedalījuma projektu, kurš pēc tam līdz rudenim tiks aktīvi apspriests ar pašvaldībām un citiem sadarbības partneriem.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien atbalstīja VARAM izstrādāto likumprojektu par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu un vienojās lūgt to steidzamības kārtā Saeimā skatīt jau ceturtdien, 14.martā.
Likumprojekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinetam līdz šī gada 1.decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma.
Šajā likumprojektā jāietver jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījums, nosakot to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.
Vienlaikus likumprojekts uzdod Ministru kabinetam līdz 2020.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā ziņojumu, kur izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.
