Lasīšanas laiks: 4 min
Lieldienas ikvienam no mums saistās ar kaut ko citu. Daļai tās ir vienkārši brīvdienas, citi kopā ar ģimenes locekļiem izbauda šūpošanos, olu krāsošanas un ripināšanas priekus, savukārt kristiešiem šis laiks ir īpašs, jo pienākuši viņiem nozīmīgākie svētki. Par to, kā kristīgajā baznīcā tiek atzīmētas Lieldienas, stāsta teoloģijas doktorants un katoļu priesteris Ilmārs Tolstovs.
Kāda ir Lieldienu nozīme kristīgās baznīcas izpratnē?
Jau pirms kristietības rašanās senie cilvēki dzīvoja, vadoties pēc dabas procesiem. Un jau kopš civilizācijas pirmsākumiem ļaudis ievēroja, ka ir gada īsākā un garākā nakts, kuras mūsdienās saucam par saulgriežiem. Un kristīgās baznīcas izpratnē šie saulgrieži un citi elementi, kuri pastāvēja pirms kristietības, tika sasaistīti ar kristīgās vēsts pamatprincipiem. Lieldienas ir svarīgākie svētki kristīgajā baznīcā, jo tā ir centrālā ass, kulminācija un avots. Mēs pieminam Jēzus Kristus nāvi pie krusta un viņa augšāmcelšanos trešajā dienā. Tas nozīmē, ka ikviena svētdiena ir kā Lieldienu atspoguļojums, to apstiprina arī tas, kā šo dienu saucam krieviski – “воскресенье”. Tas brīdis, kad Jēzus tika piesists krustā un augšāmcēlās, ir visas kristietības jēga, sakne, piepildījums un gods. Ziemassvētkos mēs svinam to, ka Jēzus pārtapa par cilvēku, bet Lieldienās viņš nomira pie krusta, lai mēs tiktu glābti no grēkiem. Tādēļ šajos svētkos ikviens kristietis svin, piemin un arī pats personīgi izdzīvo to galveno notikumu, kādēļ Jēzus nāca šajā pasaulē.
Tas nozīmē, ka kristīgie notikumi gada griezumā norit cikliski?
Jā, baznīcas gads sākas ar Adventa pirmo svētdienu, kad mēs četras nedēļas gaidām Jēzus dzimšanu. Pēc viņa nākšanas pasaulē mēs it kā pārlecam un nākamo posmu, kad viņš 30 gadu vecumā sāka sludināt. Gavēņa laikā mēs pieminam Jēzus ciešanas, Lielajā Piektdienā – viņa nāvi pie krusta un trešajā dienā – augšāmcelšanos. Savukārt līdz Vasarsvētkiem mēs 50 dienas svinam viņa dzīvi pēc augšāmcelšanās. Ja kristietis katru svētdienu, kā arī svētkos, visa gada garumā apmeklē baznīcu, viņš izdzīvo pilnu Kristus dzīves ciklu.
Kā radies trīs svēto Lieldienu dienu apzīmējums – “Triduum”?
Tulkojot no latīņu valodas, šī vārda burtiskā nozīme ir “trīs dienas”. Kāds mūks Liepājā reiz mēģināja latviskot šo terminu, ieviešot vārdu “trīdienis”, līdzīgi kā “trideksnis”. Tāpat kā ir Trīsvienība – viens Dievs trijās personās, tāpat arī mēs varat skatīties uz šo apzīmējumu – “Triduum” – tās ir trīs dienas, kuras apvienojušās vienā. Tas ir laika posms no ceturtdienas, līdz svētdienas vakaram, kad Jēzus nomirst un augšāmceļas.
Ticīgie pirms Lieldienās ietur gavēni. Kā tas tiek sasaistīts ar šiem svētkiem?
Gavēņa praktizēšana ir sastopama gandrīz visās lielākajās reliģijās. Senākajā izpratnē, šajā laikā cilvēkā notiek cīņa starp viņa garīgo elementu – dvēseli un paša miesu. Par to, ka mūsos eksistē nemirstīga dvēsele, liecina arī, piemēram, senlatviešu ticējumi, kad agrāk tika baroti veļi. Gavēnis ir viens no līdzekļiem, kā cilvēks, “mērdējot” savu miesu, ļauj dvēselei triumfēt. Pēdējos gadu desmitos katoļu baznīca ir mīkstinājusi gavēņa prakses. Šobrīd ticīgajiem tiek lūgts Pelnu trešdienā un Lielajā piektdienā ēst vienu reizi dienā, nepatērējot gaļu. Lielajā gavēnī nekas netiek uzspiests, tagad ikviens pats var izvēlēties, no kā atturēties, tie var būt ne tikai konkrēti pārtikas produkti, bet arī, piemēram, televizora skatīšanās, datora izmantošana, kaitīgo ieradumu piekopšana utt. Ja cilvēkiem ļauj brīvi izvēlēties, nevis uzspiež to, no kā atteikties šajā laikā, var redzēt, ka viņi kļūst radošāki un ieinteresētāki izmēģināt, kā tas ir – gavēt. Šis modelis, manuprāt, ir daudz piemērotāks mūsdienu cilvēkiem.
Kā Lieldienas tiek svinētas katoļu baznīcā?
Ceturtdienas rītā garīdznieki visā pasaulē dodas pie saviem bīskapiem. Tas ir saviļņojošs notikums, jo mēs atjaunojam savus solījumus, kā arī vienotību ar bīskapu. Tās dienas vakarā sākas dievkalpojums, kurā mēs pieminam Jēzus pēdējās vakariņas. Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad baznīcas dzīve apstājas, jo Jēzus ir piesists krustā. Pēdējā laikā ir izveidojusies brīnišķīga tradīcija – šajā dienā dažādās Latvijas pilsētās, arī Valmierā, tiek organizēts Krusta ceļš. Savukārt krusts, kurš atrodas baznīcā, divas nedēļas pirms Lieldienām tiek aizsegts, bet Lielajā Piektdienā tas tiek atklāts, tādējādi simbolizējot Kristus augšāmcelšanos. Sestdienas vakarā norit svinīgākais Lieldienu dievkalpojums. Apgaismojums tiek izslēgts, baznīca pielīst ar sveču gaismu, tiek dziedāta Lieldienu slavas himna, lasīti fragmenti no Vecās un Jaunās derības, svētīts ūdens, ēdiens, kristīti cilvēki. Mēs svētām arī olas, jo tas ir kristīgs simbols – tāpat kā cālis spraucas ārā no čaumalas, arī Kristus ceļas no kapa. Dažādi pagāniskie elementi ar laiku tiek pārņemti baznīcā. Es uzskati, ka ne viss, kas ir pagānisks un tautisks, ir ļauns. Piemēram, Norvēģijā cilvēki dodas uz baznīcu tautas tērpā.
Ko Jūs novēlētu cilvēkiem šajās Lieldienās?
Gribētos, lai cilvēki sev uzdotu jautājumu par dzīves jēgu, kas arī mani atveda pie kristīgās ticības. Lieldienas ir tas laiks, kad varam sev pavaicāt – kas notiks, kad es gulēšu kapā? Protams, vēlu, lai visiem būtu laba veselība un Dievs dotu ilgu mūžu, bet mēs nezinām, kurā brīdī Dievs mūs var pasaukt pie sevis. Es vēlētos, lai cilvēki šajās dienās nebaidītos par to padomāt, jo, iespējams, atbilde slēpjas šajā Lieldienu notikumā – brīdī, kad Kristus augšāmceļas.
