Lasīšanas laiks: 2 min
Nav daudz tādu datumu, kuros ir bijis tik plašs dažādu notikumu klāsts, kā pirmajā maijā. Savā ziņā pirmais maijs ir līdzīgs Ziemassvētkiem, kad svētkus svin gan Rietumu kristīgā pasaule, gan pagānisku rituālu piekritēji. Un arī lielākā daļa sabiedrības, kurus nevarētu pieskaitīt pārliecinātiem kristīgās vai kādas alternatīvas ticības piekritējiem. Kopīga ir svētku sajūta, neatkarīgi no pārliecības. Tās ir brīvdienas, cilvēki atpūšas un priecājas.
Ļoti līdzīgi ir ar pirmo maiju.
Kopīga mums ir sajūta, ka tā ir brīvdiena, tātad svētki.
Padomju laikā tās bija plašas valsts līmenī organizētas demonstrācijas, dalībnieku skaita ziņā mūsdienās to varam salīdzināt vien ar Dziesmusvētku dalībnieku gājienu. Man, kā tā laika skolniekam, pirmā asociācija ar pirmā maija demonstrācijām bija pozitīva – tā bija ļoti laba iespēja nopelnīt. Mani, kā mūzikas skolas audzēkni, regulāri rekrutēja rūpnīcas “Sarkanais Kvadrāts” pūtēju orķestris, un par šo izlīdzēšanu maksāja tā laika skolniekam milzu naudu – 25 rubļus.
Taču notikumi pirmajā maijā ir bijuši ļoti dažādi un arī Latvijas vēsturē ļoti nozīmīgi. Nesenākais protams ir 2004.gadā notikusī oficiālā Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai.
Par to, vai šis lēmums bija pareizs vai nē, visticamāk vēsturnieki, ekonomisti un politiķi strīdēsies vēl vairākas desmitgades. Šobrīd, Krievijas teritoriālās ekspansijas kontekstā, skeptiķi gan ir pieklusuši, bet esmu pilnīgi drošs, ka diskusijas ik pa laikam atjaunosies ar jaunu sparu. Pēdējos desmit gados mēs esam pārdzīvojuši gana daudz, gan kara apmēriem līdzvērtīgus iedzīvotāju zaudējumus, gan smagu ekonomisko krīzi. Tanī pašā laikā esam atgriezušies un nostiprinājušies tanī pasaules daļā, kurai vienmēr esam gribējuši līdzināties.
Savukārt 1920.gada pirmajā maijā uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Satversmes sapulce. Vēlēšanās piedalījās 85 procenti balsstiesīgo – tas bija skaidrs apliecinājums tam, ka nācija nacionālas valsts idejai tic.
Tās bija pirmās vispārējās vēlēšanas Latvijas teritorijā, šāda veida pieredze lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju iepriekš nebija bijusi. Satversmes sapulce pieņēma daudzus drosmīgus lēmumus, likvidēja aristokrātijas privilēģijas un akceptēja radikālās agrārās reformas īstenošanu. Ratificēja miera līgumu ar Krieviju un izlīga ar Vāciju, kurai iepriekš bijām pieteikuši karu. Par daudziem būtiskiem lēmumiem vienoties bija ļoti grūti, valsts Satversmes otrā daļa tā arī netika apstiprināta. Darbības laikā izskatīt nepaspēja pat pusi no iesniegtajiem likumprojektiem. Taču kopumā Satversmes sapulce ielika stingrus pamatus Latvijas valstij, kurā dzīvojam joprojām.
