Kopumā 40% Latvijas iedzīvotāju plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. To skaitā 12% jau ir konkrēts plāns attiecībā uz ceļojumu ārpus Latvijas, bet vēl 28% iedzīvotāju ir ieceres. Daudz biežāk plānus doties ceļojumā tuvāko 12 mēnešu laikā pauda tie iedzīvotāji, kuri pēdējā gada laikā bija devušies ceļojumā, liecina “Latvia Tours Ceļojumu indeksa” dati.
“Kopš 2015.gada par 8% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Pērn tie bijuši 32% iedzīvotāju, bet šogad 40%,” stāsta SIA “Latvia Tours” direktore, indeksa autore Ieva Keiša.
Kā rāda pētījuma dati, biežāk ceļojuma plāni ir iedzīvotājiem 25 – 34 gadu vecumā, no tiem 13% jau ir konkrēts plāns, bet 39% ir tikai ieceres par ceļojumu tuvāko 12 mēnešu laikā. Tā pat nolūks doties ceļojumā biežāk ir rīdzinieku vidū, no tiem 47% plāno doties atpūtas ceļojumā. Tā pat šāda iecere ir 39% iedzīvotāju citās Latvijas pilsētās un trešdaļai iedzīvotāju laukos.
Plānojot nākamā ceļojuma izmaksas, 43% no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir nodoms tuvāko 12 mēnešu laikā doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas, plāno tērēt tikpat daudz naudas, cik viņi iztērēja savā pēdējā ceļojumā. Savukārt 21% plāno tērēt vairāk naudas, bet 9% nākamajam ceļojumam plāno atvēlēt mazāku naudas summu. Visbiežāk vairāk naudas plāno tērēt iedzīvotāji 18 – 24 gadu vecumā.
““Latvia Tours Ceļojuma indeksa” jaunākie apkopotie aptaujas dati par iedzīvotājiem, kuri iecerējuši tuvāko 12 mēnešu laikā doties atpūtas braucienā ārpus Latvijas, liecina, ka, salīdzinājumā ar apkopotajiem datiem iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, ir sarukusi to ceļotāju daļa, kuri plāno ceļojumam tērēt vairāk naudas. Palielinājās arī tas segments, kas ietver respondentus, kuri šaubās savā atbildē. Šāda tendence iet sazobē ar kopējo ekonomisko noskaņojumu. Piemēram, prognozes par šā gada tautsaimniecības izaugsmes tempu daudzviet gan pasaulē, gan Latvijā tikušas mazinātas, ko veicina neziņas par nākotni pieaugums. Tam par iemeslu ir gan gausā globālās ekonomikas izaugsme, gan neskaidrības saistībā ar pasaules ekonomikas lielvalstu politiskajiem lēmumiem (piemēram, ASV prezidenta vēlēšanas, Brexit),” uzsver Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.
“Šie varētu būt faktori, kas vairo respondentu bažas par nākotnes ienākumiem un izdevumiem, secīgi veicinot arī ceļojumiem ieplānoto tēriņu sarukumu. Tomēr ceļojumiem novirzāmā līdzekļu apmēra mazināšanos varētu skaidrot arī citi aspekti. Piemēram, izmaksas atpūtas braucieniem kļuvušas draudzīgākas saistībā ar naftas cenu kritumu, kas veicinājis arī avio lidojumu cenu samazinājumu. Šo aspektu varētu pamatot fakts, ka, saskaņā ar aptaujas datiem, kopš 2015. gada nedaudz ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno doties atpūtas ceļojumā ārpus Latvijas tuvākā gada laikā. Plānoto izdevumu ceļojumiem samazinājumu var ietekmēt arī respondentu lēmumi novirzīt vairāk naudas citiem pirkumiem vai ieguldījumiem, vai arī lēmums izvēlēties tuvāku galamērķi, kas attiecīgi var izmaksāt lētāk,” stāsta L. Vecgaile.
