Lasīšanas laiks: 3 min
Tieši pēc mēneša jeb jūnija pirmajā sestdienā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības jeb sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu izmantojot vai nu pasi, vai personas apliecību, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.
Vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos pirmo reizi tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs.
Iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci noskenēs vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un ka vēlētāju reģistrā jau nav atzīmes par viņa piedalīšanos vēlēšanās. Sistēmā balsotājs tiks atzīmēts elektroniskajā vēlētāju sarakstā, savukārt iecirkņa komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju ierakstīs papīra balsotāju sarakstā, kur vēlētājam būs jāparakstās par vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmju saņemšanu.
Ja kādu tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams izmantot tiešsaistes vēlētāju reģistru, vēlētāji varēs nobalsot reģistrācijas aploksnē. Vēlētāju ierakstīs atsevišķā balsotāju sarakstā, kurā vēlētājs parakstīsies par balsošanas materiālu saņemšanu. Vēlētājam kopā ar vēlēšanu aploksni un zīmēm tiks izsniegta vēl viena aploksne – reģistrācijas aploksne, uz kuras būs vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Pēc tam, kad izvēle izdarīta, vēlētājam anonīmā vēlēšanu aploksne ar balsojumu būs jāievieto reģistrācijas aploksnē. Reģistrācijas aploksne būs jānodod iecirkņa darbiniekam pie vēlēšanu kastes, kurš to apzīmogos ar iecirkņa zīmogu un iemetīs vēlēšanu kastē.
Tiešsaistes vēlētāju reģistra darbībai atjaunojoties, vēlēšanu komisija pārbaudīs, vai vēlētāja balsojums nav reģistrēts citā iecirknī. Ja vēlējs nebūs nobalsojis citā iecirknī, balsotāju sarakstā atzīmēs, ka balsojums ir derīgs, un to pieskaitīs. Ja vēlētājs pa šo laiku būs nobalsojis citā iecirknī, balsojums tiks dzēsts un netiks līdzskaitīts.
Pašvaldību vēlēšanās katras pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu. Vēlēšanas notiks 41 vēlēšanu apgabalā – jaunajās administratīvajās teritorijās – sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados. Piemēram, jaunveidojamais Dienvidkurzemes novads ir viens vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji var balsot jebkurā sev tuvākajā iecirknī vēlēšanu apgabala robežās.
Sava vēlēšanu apgabala iecirkņus ikviens vēlētājs var noskaidrot CVK mājaslapā “www.cvk.lv” sadaļā “Vēlēšanu iecirkņi”. Savukārt savu vēlēšanu apgabalu iespējams noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumā “Vēlēšanu apgabala noskaidrošana”. Uzziņas par vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētājs reģistrēts vēlēšanām, var saņemt arī, zvanot Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālrunim 67049999. Tālrunis strādā katru dienu no plkst.9 līdz plkst.20.
Pašvaldību vēlēšanu diena būs jūnija pirmās nedēļas sestdienā. Vēl pirms tam kādas stundas iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās notiks maija pēdējā dienā, pirmdien, un pēc pāris dienu pārtraukuma iepriekšējā balsošana turpināsies arī jūnija pirmās nedēļas ceturtdienā un piektdienā.
Vēlētāji, kuriem veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Pieteikt balsošanu atrašanās vietā vēlēšanu nedēļā no 31.maija varēs vēlēšanu iecirkņos. Savukārt, ja ir iespēja iesniegumu parakstīt ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtīt pa pastu, tad to var iesniegt arī pašvaldības vēlēšanu komisijai.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri bija reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7.martā) vai kuriem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums. Vēlētājiem, kuri vēlas vēlēt pašvaldībā, kur viņiem pieder nekustamais īpašums, līdz 27.maijam ir jāpiereģistrējas balsošanai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Pieteikt vēlēšanu apgabala maiņu iespējams PMLP e-pakalpojumā “Vēlēšanu apgabala noskaidrošana un maiņa” vai jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.
