Lasīšanas laiks: 9 min
Piektdien, 24.novembrī, Valmierā pirmo reizi notika pasākums “Pēcpusdiena ar mēru”, kura laikā uzņēmēji tika aicināti tikties ar Valmieras pilsētas, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu domes priekšsēdētājiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus.
Šīs tikšanās mērķis bija veicināt uzņēmēju iesaisti un informētību par plānotajām aktivitātēm pašvaldībā, kā arī veicināt uzņēmēju aktīvu iesaistīšanos un diskusiju uzņēmumiem aktuālu jautājumu risināšanā. Uzņēmējdarbības procesu plānošanā svarīgi ir arī pašvaldības pieņemtie lēmumi un plānotās aktivitātes, tādēļ pašvaldību priekšsēdētāji iepazīstināja uzņēmējus ar lielākajiem nākamo gadu investīciju projektiem, pasākumiem un iepirkumiem, kā arī aicināja vietējos uzņēmējus aktīvi iesaistīties plānotajās aktivitātēs.
Prezentē uzņēmēju aptaujas rezultātus
Uzņēmējiem Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja prezentēja šogad veiktās Valmieras un tās apkārtnes uzņēmēju aptaujas rezultātus, kas dod ieskatu par aktualitātēm un tendencēm uzņēmējdarbības vidē, kā arī pašvaldības darba novērtējumu.
Uzņēmēju aptauja tika veikta laika periodā no 2017. gada marta līdz augustam Valmierā, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadā. Tika aptaujāti uzņēmumi, kuru apgrozījums 2015. gadā bija 100 000 eiro un virs. No visiem apzinātajiem uzņēmumiem aptaujai atsaucās 148 uzņēmēji (kopējā izlases kopa: 527 uzņēmumi).
Uzņēmēju aptaujas mērķis bija – identificēt Valmierai un apkārtnei nozīmīgākās nozares, identificēt attīstības tendences uzņēmējdarbībā, izpētīt uzņēmēju viedokli par pašvaldības darbu un pieejamo pakalpojuma klāstu kā arī noskaidrot uzņēmējdarbību kavējošos apstākļus veiksmīgai attīstībai Valmierā un apkārtnē.
Dati par uzņēmumiem, kuri reģistrēti Valmierā, Kocēnu novadā, Burtnieku novadā un Beverīnas novadā, liecina, ka vislielākais apgrozījums ir stikla šķiedras ražotājiem (117.3 milj.), lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumiem (105.97 milj.) kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumiem (59.54 milj.). Bet dati par nodarbinātību liecina, ka visvairāk nodarbināto ir mazumtirdzniecībā (1191), stikla šķiedras ražošanā (1119) un būvniecībā (1063).
Respondentiem tika uzdots jautājums, vai turpmāko trīs gadu laikā tie plāno kāpināt apgrozījumu – 86% gadījumu uzņēmumi atbildēja, ka plāno kāpināt apgrozījumu. Visbiežāk uzņēmēji atbildēja, ka plāno kāpināt apgrozījumu esošā tirgus ietvaros kā arī kāpināt pārdošanas rādītājus (precīzāki dati, kura nozare, ko plāno darīt – pētījumā).
Ar aptaujas rezultātu gala ziņojumu iespējams iepazīties aģentūras mājas lapā, kurā atrodama informācija arī par citām aktualitātēm un uzņēmējiem pieejamām atbalsta programmām.
Pašvaldību priekšsēdētāji Jānis Baiks, Jānis Olmanis, Māris Zvirbulis un Guntars Štrombergs informēja uzņēmējus par paveiktajiem un plānotajiem projektiem, kā arī aktīvi iesaistījās diskusijās ar uzņēmējiem par aktuālajiem jautājumiem.
Aktualitātes Valmierā
Kā pastāstīja Jānis Baiks, lai uzlabotu automašīnu stāvvietu pieejamību pilsētas centrā, tiek meklēti risinājumi jaunu stāvvietu izbūvei, kas nav viegls process. Pašlaik ir izveidotas 100 jaunas stāvvietas, taču tiks domāts risinājums, kā skaitu papildināt.
Valmierā viena no lielākajām problēmām ir dzīvojamā fonda trūkums. Jaunajos daudzdzīvokļu īres namos top 150 dzīvokļi. Mājas plānots nodot ekspluatācijā 2018. gada martā. Dzīvokļi īrniekiem tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari, aprīkoti ar virtuves iekārtu un virtuves mēbelēm. Divu un trīsistabu dzīvokļu vannasistabās būs akrila vannas, savukārt vienistabas dzīvokļos – duškabīnes. Katrā kāpņu telpā būs lifts, mājās ir pagrabi, kā arī katram dzīvoklim būs viena stāvvieta automašīnas novietošanai. Pašvaldība plāno būvēt vēl četrus daudzdzīvokļu īres namus, ja pēc tiem būs pieprasījums.
2018.gada martā valmieriešiem un pilsētas viesiem būs pieejams jaunais peldbaseins, kas top ar valsts atbalstu, ieguldot arī pašvaldības līdzekļus. Tas būs atbilstošs Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības. Peldbaseins būs ar astoņiem 25 metrus gariem celiņiem, būs arī divi mazie baseini bērniem, kur būs iespēja mācīties peldēt, rehabilitācijas zona.
Saistībā ar industriālo parku Saeima ir pieņēmusi likumprojektu “Par valsts zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”, kas paredz nodot Valmieras pilsētas pašvaldībai aptuveni 118 hektāru meža zemes industriālā parka izveidei. Ņemot vērā vides eksperta atzinumus par īpaši aizsargājamām sugām un plānotā industriālā parka teritorijā atklātajiem biotopiem, kā arī ieteikumus neplānot šajā teritorijā saimniecisko darbību, pilnveidots pilsētas teritorijas plānojums. Industriālā parka teritorijā paredzēts saglabāt vērtīgos meža nogabalus 11,42 ha platībā un samazināt rūpnieciskai apbūvei paredzēto teritoriju. Valmieras pilsētas pašvaldība plānotā industriālā parka teritorijai nodrošināja arī potenciālā militārā piesārņojuma izpēti. Teritorija reģistrēta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā. Tāpēc nepieciešams veikt vēl papildu izpēti militārā piesārņojuma apzināšanai un sanāciju. Lai Valmieras pilsētas pašvaldība varētu attīstīt industriālo parku, Saeima lēma par atbalstu likumprojektam “Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai”.
Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums tiks ieguldītas trīs skolās, kur paredz naudu būvniecībai, jaunām ergonomiskām mēbelēm kā arī jaunām tehnoloģijām. Projektu īstenos Valmieras Valsts ģimnāzijā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un Valmieras Viestura vidusskolā.
Savukārt, lai nodrošinātu mājvietu Valmieras skolu izglītojamajiem, kuri nedzīvo Valmierā, tiks pārbūvētas dienesta viesnīcas Ausekļa ielā, kopumā paredzot nodrošināt vietu vēl 300 skolēniem. Valmieras izglītības iestādēs ir augsts tādu izglītojamo īpatsvars, kuri deklarēti citās pašvaldībās, tie ir 34%. Mums ir jānodrošina, lai jaunieši, kuri vēlas turpināt mācības un arī studijas Valmierā, to varētu darīt. Tas ir arī potenciālais Valmieras darbaspēks.
Lielu pārmaiņu priekšā ir Jāņa Daliņa stadions. Notiks stadiona pārbūve un vieglatlētikas manēžas būvniecība, lai pilnvērtīgos apstākļos būtu iespējams trenēties un rīkot dažādu līmeņu sacensības visa gada garumā. Ir plānots valsts atbalsts 6,3 miljonu eiro apmērā šī projekta realizācijai.
Norisinās darbs arī pie Gaujas krasta promenādes izveides no Valmieras Mūzikas skolas līdz Dzelzs tiltam. Plānots veidot pastaigu un velo celiņu, kā arī veikt citus labiekārtošanas darbus.
Aktualitātes Kocēnu novadā
Jānis Olmanis informēja, ka Kocēnu novadā ir reģistrēti 727 uzņēmumi. Vairāk nekā 300 no tiem strādā tieši lauksaimniecības un zemkopības nozarē. 2016 gadā 100 lielākie novada uzņēmumi uzrādīja apgrozījumu 56 milj. eiro apmērā. Kopējais novadā reģistrēto uzņēmumu skaits ir vēl lielāks, jo šajā skaitā neietilpst virkne uzņēmumu, kas reāli strādā un nodarbina iedzīvotājus novadā, maksā nodokļus, bet kuri nav savu uzņēmumu reģistrējuši Kocēnu novadā.
Viens no Kocēnu novada ilgtermiņa attīstības mērķiem ir tieši veicināt jaunu uzņēmumu rašanos. Uzņēmumi tiek atbalstīti arī ar dažādiem atvieglojumiem, kā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.
Dažādiem projektiem 2018. gadā Kocēnu novada budžetā atvēlēti ~4 – 6 milj. eiro. Kocēnu novada teritorijā turpinās projekts ’’Zaļais dzelzceļš’’: bijušās šaursliežu dzelzceļa līnijas Valmiera – Ainaži pielāgošanai videi draudzīgā tūrisma maršrutā. Līdzekļi atvēlēti arī Kokmuižas kūts ēkas rekonstrukcijai.
Novadā tiek domāts arī par sabiedriskās infrastruktūras attīstību – 2018. gadā tiks veikti ceļu remonti pārbūvējot 5 ceļa posmus Kocēnu novada teritorijā, ap 10 km garumā. Tiks veikta arī atpūtas un tūrisma taku labiekārtošana, jaunu atpūtas vietu ierīkošana un esošo uzlabošana, paplašināšana, apgaismojuma ierīkošana, kā arī vairāku gājēju un velosipēdistu celiņu ierīkošana. Kocēnu novadā 2018. gadā tiks turpināti arī pasākumi, lai samazinātu enerģijas patēriņu apkurei, tādējādi ne vien samazinot izmaksas par energoresursiem, bet saglabājot ilgtspējīgu attīstību un tīru vidi.
Aktualitātes Beverīnas novadā
Māris Zvirbulis teica: “Nav noslēpums, ka pašvaldības budžeta ienākumu daļa ir aptuveni 3,51 miljoni eiro. No tiem 1,7 milj. eiro ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN), ko veidojat jūs, uzņēmēji, ar savām darba vietām.
Jau otro gadu virs 150 000 eiro tiek atvēlēts tieši esošo grants ceļu remontiem, ko veicam pašu spēkiem. Bez ceļu remontiem aktīvi tiek veikti uzlabošanas darbi gan skolās, gan bērnudārzos. Beverīnas novads pietiekami lielu daļu no budžeta atvēl arī pašvaldības esošās infrastruktūras remontiem. Skolas un pašvaldības iestādes tiek remontētas. Uz skolām tiek piegādāti dārzeņi no vietējiem zemniekiem.
Beverīnas novads vēlas vairāk kontaktēties ar uzņēmējiem, lai rekonstruētu esošās daudzdzīvokļu mājas, kas ir mazapdzīvotas, tām ir nepieciešama renovācija un pieslēgšana centrālajai apkurei. Pašvaldība var piedāvāt brīvas zemes, lai veidotu jaunus uzņēmumus un attīstītu uzņēmējdarbību Valmieras Industriālā parka tuvumā.
Beverīnas novada pašvaldība atbalsta jaunos uzņēmējus, to domas un ieceres, jo tam kā pamats ir konkurss “Atbalsts uzņēmējdarbībai Beverīnas novadā”, kur uzvarētājiem tiek piešķirts ikgadējs grants – 6000 eiro.
Ļoti labi, ka LMT ir attīstījis interneta tīklu, kas ļauj uzņēmējiem dzīvot jebkurā vietā novadā un attīstīt uzņēmējdarbību internetā. Pašvaldība secina, ka laukos nav jau tik slikti, ja ir internets. Ļoti daudz uzņēmēju savas preces no laukiem popularizē un tirgo tieši internetā.”
Aktualitātes Burtnieku novadā
Guntars Štrombergs informēja, ka Burtnieku novadā ir reģistrēti 844 uzņēmumi, no kuriem gandrīz puse ir zemnieku saimniecības. Kopumā Burtnieku novadā tiek nodarbināti aptuveni 1650 cilvēki.
Guntars Štrombergs savā prezentācijā uzsvēra Valmieras pilsētas kā svarīgākās darba tirgus nodrošinātājas lomu, jo tā ir centrs, kur liela daļa Burtnieku, Kocēnu un Beverīnas novados dzīvojošie strādā. Attiecīgi arī uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi nākotnē būtu jākoordinē vismaz šo četru pašvaldību līmenī.
Burtnieku novada pašvaldībā viens no uzņēmējdarbības atbalsta veidiem ir zemes un telpu iznomāšana uzņēmējiem, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piešķiršana. Pašvaldība līdzfinansē uzņēmēju dalību dažādās izstādēs, aicina piedalīties dažādos konkursos, piemēram, biznesa ideju konkurss “Ideja Burtnieku novadam”.
G. Štrombergs ieskicēja nozīmīgākos infrastruktūras izveides projektus, kurus Burtnieku novada pašvaldībā plāno realizēt 2018. gadā. Viens no tiem ir vismaz trīs pašvaldību autoceļu pārbūve 8,95 km garumā LAD atbalsta pasākuma «Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos» ietvaros. Finansējums šim projektam ir 1,3 miljoni eiro. Paredzēta arī pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas atjaunošana Burtnieku novadā: 3 tehniskie projekti Matīšu pagastā, 1 tehniskais projekts Vecates pagastā. Projektos paredzēts pašvaldības līdzfinansējums 10 % apmērā.
Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti arī ar plānotajiem lielākajiem investīciju projektiem 2018. gadā. Tie ir Matīšu pagasta kultūras nama pārbūve, Dzirnavu un Lauku ielu pārbūve, jauna korpusa būvniecība PII “Burtiņš”, Rencēnu pamatskolas sporta laukuma pārbūve.
G. Štrombergs savā stāstījumā uzsvēra Burtnieka ezera nozīmību, kura izmantošana iespējama arī uzņēmējdarbībā – tūrisma attīstībā un rekreācijā. Pašvaldība ir ieinteresēta turpināt darbu pie Burtnieka ezera un citu ūdenstilpju ekoloģiskā stāvokļa rādītāju uzlabošanās, atjaunojamo energoresursu izmantošanas iespēju pieauguma. Jau šobrīd Burtnieka ezera potenciālu izmanto daudzi tūrisma uzņēmēji. Ap ezeru ir 6 laivu bāzes, 7 viesu mājas. Ezers ir iemantojis lielu popularitāti makšķernieku vidū – 2016. gadā pārdotas ap 9400 licencēm.
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja ne tikai uzzināt par plānotajām aktivitātēm pilsētā un novados, bet arī uzdod tiešus un aktuālus jautājumus pašvaldību vadītājiem gan par mājokļu pieejamību un plānotajiem iepirkumiem, gan par nepieciešamajiem ceļu remontiem.
Būtisks jaunums, kas izraisīja arī lielāku diskusiju un interesi starp pasākuma dalībniekiem, ir Valmieras pilsētas pašvaldības 2018.gadā plānotais grantu konkurss, par ko tajā pat dienā pašvaldība bija saņēmusi atzinīgu novērtējumu un 5390 eiro finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas rīkotajā konkursā “Pašvaldību atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības sekmēšanai”. Grantu konkursā Valmieras un tajā rezidējošie uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū.
Pasākumā piedalījās vairāk kā 80 uzņēmēji, kas liecina, ka viņiem ir interese par notiekošo pašvaldībā, tādēļ šādas tikšanās plānots organizēt arī turpmāk.
Prieks par uzņēmēju atsaucību un ieinteresētību pilsētas un novadu aktualitātēs, uzņēmējdarbība ir mūsu reģiona “asinsrite”, kuru jāstiprina un jāveido kopā, tādēļ sakām lielu paldies tiem uzņēmējiem, kuri atrada laiku dalībai un diskusijai.
