Lasīšanas laiks: 5 min
Piektdien, 13.jūnijā Valmieras Rotari kluba līdzšinējais prezidents amata ķēdi uzkāra Jāņa Bierņa kaklā, tā nododot kluba vadību Rotari gada laikā jaunā vadītāja rokās. Portāls “Valmieras Ziņas” tikās ar J.Bierni, lai noskaidrotu, ko viņam nozīmē šis gods un atbildība.
Nu jau apritējusi nepilna nedēļa, kopš kļuvāt par Rotari kluba Valmierā prezidentu. Kādas ir sajūtas?
Katrs pienākums uzliek noteiktu atbildību.
Katram Rotari biedram, ja viņš ir aktīvs, neizbēgami kaut kādā laika periodā tas ir jāuzņemas.
Rotari klubu tradīcijām kopumā ir vairāk nekā 100 gadus ilga vēsture, līdz ar to darbība ir tradīcijām bagāta un tā ir jāturpina. Šeit – Valmierā klubu dibināja pirms padsmit gadiem un es te esmu jau no pirmsākumiem darbojies.
Ja man biedri prezidenta amatu uzticētu pirms kāda laika, es varbūt justos citādi, bet tagad, kad klubā ir bijuši padsmit prezidenti, ir uzkrāta zināma pieredze, arī pats esmu uzņēmies dažādus pienākumus un ir tikai jāstrādā. Vienmēr jau ir grūti, ja ir bijis ļoti spēcīgs vadītājs pirms tam, jo līdz ar to Tevi visi salīdzinās, pievilks klāt un līdzīgi, bet tad nu es ceru, ka pēc gada, atskatoties uz padarīto, varēsim pateikt, ka gana daudz laba ir izdarīts.
Nav jau arī nemaz tik vienkārši gan saglabāt tās senās tradīcijas, gan arī visu laiku ņemt un darīt kaut ko jaunu.
Mūsu īpatnība ir tā, ka katru gadu kluba vadītājs mainās. Tur ir vesela sistēma. Es zinu, kas sekos man – Dāvis Sirmais, Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” vadītājs. Tā ir laba sistēma, jo
gads ir par īsu, lai visas savas ieceres īstenotu, bet šādi tad vismaz varam savas iesāktās idejas turpināt, saskaņot, zināt, ka tās tiks iznestas arī tālāk.
Arī es par savu prezidentūru zināju jau gadu iepriekš un arī kaut kādus amatus klubā esmu veicis pirms tam.
Vai prioritātes paliks tās pašas, kas iepriekš – bērni, vecāki cilvēki, veselība, izglītība?
Prioritāte vienmēr ir bijusi un būs labdarība. Labdarība – darīt tādas lietas, kas ir vajadzīgas un nozīmīgas sabiedrībai. Tāpat mums jau ir jāskatās arī uz savām iespējām, aktivitāti un maciņiem. Ir ļoti daudz tādu grupu un apvienību, kas ir vērstas tikai uz sevi, bet ir arī tādas, kā piemēram, Lauvu klubs, no kura darbības ir jūtams labums arī pārējai sabiedrībai.
Rotari klubs ir vērsts tieši uz to – lai darītu labu apkārtējiem.
Kādus mērķus esat izvirzījis nākamajam Rotari gadam?
Par konkrētiem uzdevumiem man negribētos detaļās teikt, jo apsolīt ir ļoti vienkārši, bet rezultāts būs atkarīgs no daudziem faktoriem. Ir zināmi vairāki darbības virzieni. Viens no tādiem ir ļoti labas tradīcijas turpinājums – ar stipendiju atbalstīt skolu labākos audzēkņus. Ik gadu cenšamies arī paši izdarīt kaut ko jaunu. Tāpat turpināsim arī tradīciju ik gadu palīdzēt izglītības iestādei Raiskumā, kur vairāku gadu garumā esam palīdzējuši telpas izremontēt, mēbeles iegādāties un citādi.
Vajadzību jau vienmēr ir vairāk nekā iespēju, bet noteikti esam gatavi palīdzēt, cik nu ir iespējams.
Ideju jau ir daudz, bet ideja ir vienkārša tikmēr, kamēr tā karājas gaisā tikai kā ideja. Kad tā ir jārealizē, ideju var mērīt summā, ko prasīs tās realizēšana, un to, kas reizēm ir daudz būtiskāk, var mērīt arī cilvēku pašu ieguldītajā – emocijās, attieksmē, darbā.
Daudz ko nevar nopirkt par naudu un ļoti daudz var izveidot bez naudas.
Rotari klubā ir apvienojušies ievērojami vīri, savu jomu profesionāļi. Kā atrodas laiks labdarībai?
Tā jau ir. Visi ir ierobežoti ne tikai finansēs, bet arī laikā. Ārzemēs klubos dalībnieku vidējais vecums ir lielāks. Lielākoties ap 50 līdz 60 gadiem, – cilvēki, kas ir enerģijas pilnbriedā tad, kad aktīvo profesionālo darbību ir beiguši. Mums vidējais vecums ir mazāks, nekā vidēji citos klubos, tāpēc vairāk ir joprojām aktīvi strādājošo. Arī jauno biedru piesaiste notiek, jauni biedri, kas sevi ir gatavi veltīt laba darīšanai, tiek piesaistīti, tam ir atsevišķa procedūra, kam ir jāiziet cauri.
Bet par laiku – Rotari biedri tam visai daudz laika velta, jo
sanākam kopā mēs reizi nedēļā un pārējais ir atkarīgs no tā, cik pilnas ir katra baterijas šajā momentā,
jo, tāpat kā mobilajam telefonam, arī mums viņas ir ik pa brīdim jāuzlādē. Te arī ir savs pluss tajā, ka mēs ik pa laikam mainām prezidentus – mēs viens no otra uzlādējamies. Bet galvenais ir tas, lai Tu pats par to, ko dari, aizdegtos. Ja tas notiek – visu var izdarīt un visam ir laiks.
Un vai Rotari klubs arī paši jūt sava darba augļus?
Ir patīkami būt pusdienās kopā ar skolu pārstāvjiem, paklausīties, ko skolā ir bijis iespējams izdarīt, kādas ir viņu atziņas. Pārsvarā tie ir tādi pēdējo klašu skolēni, kuru plānus mēs nevaram ietekmēt, bet, savā ziņā, palīdzēt tos īstenot gan varam.
Mēs arī plānojam drīzumā izveidot atskatu uz aizvadītajiem gadiem – par paveiktajiem darbiem, kas ar tiem notiek tagad, kur šie cilvēki ir tagad, vai mūs atceras, neatceras, bet citādi – novērtējumu izjūtam tādā izpratnē, ka par mums ļoti interesējas. Mums visu laiku nāk dažādi sadarbības piedāvājumi.
Ir tā apziņa, ka pietrūktu, ja tāda kluba nebūtu.
Uzziņai:
Valmieras Rotari klubs ir labdarības organizācija ar savām tradīcijām. Tas oficiāli uzsāka savu darbību 1996.gadā.
