Lasīšanas laiks: 3 min
2021. gadā Vidzemē no ārvalstīm atgriezās 74 cilvēki, no tiem 34 izmantoja Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatora sniegto informatīvo atbalstu. Pagājušajā gadā, līdzīgi kā iepriekš, lielākā interese bija par pārcelšanos uz dzīvi Valmieras, Gulbenes, Alūksnes un Cēsu novados. Jau tradicionāli vairāk remigrantu pārcēlās uz dzīvi Vidzemē vasarā – no jūnija līdz augustam. Tas saistāms ar mācību gada tuvošanos skolās, nopietniem apsvērumiem par nepieciešamību bērniem iejusties jaunajā dzīves vietā, iekļauties sabiedrībā, apgūt latviešu valodu.
Tiem, kuri interesējās par atgriešanos Latvijā, Vidzemē, aizvadītāja gadā Vidzemes koordinatore sagatavoja 307 personalizētus piedāvājumus. Kopējais apkalpoto klientu skaits bija 342 cilvēki, no tiem – 243 pieaugušie un 99 bērni. Vairāk, bet ne ļoti, par atgriešanos bija domājušas sievietes nekā vīrieši. Potenciālie remigranti interesējās par jautājumiem, kas skar gan pašu, gan ģimenes, gan radinieku iespējas atgriezties Latvijā. Vidzemes plānošanas reģiona redzeslokā šobrīd ir 72 ģimenes, kuras plāno atgriezties Latvijā tuvākā vai tālākā nākotnē. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Eva Meijere stāsta, ka ietekmi uz remigrācijas procesiem ir atstājusi saslimšanas ar Covid-19 situācija Latvijā. Daudzi ārzemēs dzīvojošie vēl nogaida ar atgriešanos.
Biežākās ārvalstu mītnes valstis, no kurām atgriezās remigranti vai izrādīja interesi par atgriešanos, bija Lielbritānija, Vācija, Īrija un Norvēģija. Bet viena ģimene uz dzīvi Vidzemē pārcēlās no tādas eksotiskas zemes kā Meksika. Remigranti savās pagaidu mītnes zemēs bija pavadījuši vidēji 7-15 gadus. Cilvēki ne vienmēr pārcēlās uz savām agrākajām dzīves vietām – pagastiem, pilsētām. Daudzi meklēja mājvietu, kur bija iespēja atrast darbu, sākt uzņēmējdarbību.
Vidzemes remigrācijas koordinatore visbiežāk sniedza informatīvu atbalstu par sociālajām garantijām (bezdarbnieka pabalsta saņemšanu, veselības aprūpi, ģimenes pabalstiem), izglītības nodrošinājumu bērniem, latviešu valodas apguvi, nodarbinātību, atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un mājokļa iegādei, mājokļa atrašanu, pārkvalificēšanās iespējām, kā arī dažādiem sadzīves jautājumiem (auto reģistrēšanu, sakariem, drošības jautājumu, dzīves izmaksām Latvijā, uzturlīdzekļu piedziņa u.c.), nepilsoņu integrāciju, iespējām saņemt psiholoģisko atbalstu un citiem jautājumiem.
E. Meijere, remigrācijas koordinatore Vidzemē, secina: “Pērnajā gadā potenciālo remigrantu interesē par atgriešanos mājās vērojama lejupslīde. Tas saistīts ar slimības Covid-19 ietekmi. Daudzi atzinuši, ka vēlas atgriezties Latvijā, taču šo laiku uzskata par pārāk nestabilu, īpaši tie, kas domā par mazās uzņēmējdarbības uzsākšanu. Tādēļ cilvēki gaida labāku brīdi, lai atgrieztos uz dzīvi šeit. Tomēr jāsaka, ka jau šā gada pirmajās nedēļās bijusi interese, kas dod cerību, ka šogad dzimtenē sagaidīsim vairāk atgriezušos tautiešus. Tāpat jāpiebilst, ka statistikas dati dažkārt neparāda patieso situāciju, jo daļa remigrantu, kuri atgriežas Latvijā, nemaz nenonāk koordinatora redzeslokā.”
Vidzemes plānošanas reģiona apkopotā statistika liecina, ka kopš 2018. gada marta, kad darbu uzsāka remigrācijas koordinators Vidzemē, līdz pagājušā gada nogalei reģionā atgriezās 648 remigranti. Šajos četros gados remigrācijas koordinators ir sagatavojis personalizētus piedāvājumus 643 ģimenēm jeb 1646 cilvēkiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions realizē funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)”.
