Lasīšanas laiks: 4 min
Piektdien, 21. aprīlī, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā pie 10.a un 10.b klases viesojās Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks. Jauniešiem bija iespēja uzdot jautājumus, ko viņi, protams, izmantoja. Tikšanās noritēja apmēram stundu, un šai laikā jaunieši uzzināja A.Pabrika viedokli dažādos sabiedrībai svarīgos jautājumos.
Tikšanas sākumā EP deputāts iepazīstina jauniešus ar sevi un darbiem, ko veic. Kā zināms, A.Pabrikam ir politologa un vēsturnieka izglītība. Viņš desmitajiem deva padomu no savas personīgās pieredzes par to, ka izvēloties studijas vajag izvēlēties kaut ko, kas ir sirdij tuvs, nevis tikai “dzīties pakaļ naudai”. Lielākas iespējas gūt panākumus izvēlētajā jomā ir tad, kad darbs patīk. Protams, ne jau vienmēr sanāk darīt to, kas patīk.
A.Pabriks pauda arī savu vērtējumu par to, kāpēc Lielbritānija nobalsoja par Brexit vai kāpēc Amerika par prezidentu ievēlēja D. Trampu: “Tas ir tāpēc, ka sabiedrība neinteresējas par politiku. Kaut vai nedaudz ir jāsaprot, kas tur notiek. Ne vienmēr, it īpaši pēdējā laikā, pilsoņi domā līdzi tam ko dara. Lielbritānijas gadījumā, sabiedrība pēc balsošanas par Brexit nākamajā dienā guglēja, kas ir Eiropas Savienība. Tas neliecina par apzinātu un izglītotu vēlētāju. Tas liecina par to, ka šis ir bijis protesta balsojums, nedomājot par sekām, kas no tā izriet. Nav tā, ka dara, ko grib, sper bezatbildīgus soļus politikā un nekas no tā nemainīsies. Mainīsies un, iespējams, ne uz to labāko pusi.”
Runājot par D. Trampu, A.Pabriks norādīja, ka tagad Amerika ir sašķelta divās daļās, kas mums ir slikti, tāpēc, ka Amerika ir viena no mūsu galvenajiem Latvijas sabiedrotajiem. “Tramps kā prezidents ir ļoti neaprēķināms, bez pieredzes, kurš nesaprot daudzus no politiskajiem procesiem. Viņš ir prezidents valstij, kas ir viena no spēcīgākajām pasaulē. Mēs nevaram paredzēt viņa soļus tuvākajā laikā, bet es esmu optimists un domāju, ka Latvijai drošības garantijas nemainīsies. Amerikas un Eiropas attiecības ir kaut kas pavisam cits un tas raisa bažas. Ir daudz lietu, pie kā piestrādāt.”
Ir svarīgi saprast, par ko vēlēt un A. Pabriks par to tikai noteic: “Politika ir kā spogulis sabiedrībai. Ja jums nepatīk politiķi, tad paskatieties spogulī, kāpēc jums viņi nepatīk. Tas ir tāpat kā pamostoties pēc kādas ballītes un ieskatoties spogulī redzat tur riņķus zem acīm vai kādas citas ballītes sekas, vai jūs to spoguli dauzīsiet? Domāju, ka ne, spogulis jau nav vainīgs. Tas pats ir ar politiku. Politiķi jau nav no citas galaktikas un tieši viņi ir tie, kas pārstāv jūsu intereses. Ja jums liekas, ka visi politiķi ir korumpēti zagļi, tad kāpēc jūs viņus ievēlat?”
Uz jautājumu par kara draudiem Latvijā Pabrika kungs visus nomierina: “Mums tieši militāru draudu nav, lai gan situācija apkārt ir diezgan saspīlēta, Tajā pašā laikā tas, kā mēs reaģējam uz dažādiem militāriem manevriem, tas labi attur agresorus un rada papildus drošības sajūtu. Piemēram drīz ieradīsies kanādieši nosacīti lielā skaitā. Latvijai ir jāiegulda aizsardzībā, bruņotajos spēkos. Tā nav naudas dedzināšana skurstenī.”
Turpinot tēmu par Latvijas aizsardzību, tika jautāts par obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā, kā tas, piemēram, ir noticis Lietuvā. A.Pabriks ir pret šādu ideju: “Es neredzu jēgu, un man tam ir argumenti. Pirmkārt, tas nozīmē aizsardzības sistēmas maiņu. Otrkārt, obligātais kara dienests patiešām strādā reti kurā valstī, ja paskatītos, cik Lietuvā vai Zviedrijā uzņem obligātajā kara dienestā. Piemēram, Zviedrijā tiek iesaukti tikai četri tūkstoši no piecdesmit tūkstošiem. Treškārt, Latvija nav finansiāli gatava. Kvalitatīvu obligāto kara dienestu tuvākajā laikā nav iespējams pacelt. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas gadījumā, ja mēs gribētu iesaukt aptuveni 1000 karavīrus un tos arī apmācītu kā karavīrus, nevis liktu burkānus rakt, mums tas izmaksātu 10 miljonus vai pat vairāk. Mums nav tādas naudas. Pa to naudu var nopirkt dažādu tehniku, kas būs efektīvāk. Pēdējais arguments ir tāds, ka, mums uz hipotētisku Krievijas iebrukumu būs jāreaģē ļoti ātri, piemēram, 24 stundās vai 72 stundās, bet ja tas cilvēks ir apmācīts gadu vai pusotru un piecus gadus nav ar to bijis saistīts, nav jau lielas jēgas no tā. Kamēr mēs to cilvēku atradīsim, kamēr iedosim ieroci, šis cilvēks jau var būt zaudējis dzīvību. Tomēr es esmu par to, lai skolā būtu civilā apmācība, lai cilvēki zina kā rīkoties krīzes situācijās.”
Politika nav sabiedrības spogulis. Ja pamata apgalvojums aplams, tad šo cilvēku klausīties nav vērts.