Valmieras Ziņas

OIK – Grinčs, kurš nozadzis mums Ziemassvētkus

Lasīšanas laiks: 5 min

Apsekojot Valmieru, lai redzētu, kā uzņēmumi un iedzīvotāji bija izrotājuši savus namus gadumijā, nācās secināt, ka vienīgi pilsētas centrs mirdzēja un laistījās, taču, dodoties tālāk uz daudzdzīvokļu un privātmāju rajoniem, pavērās cita aina. Vien retā vietā bija redzamas lampiņu virtenes un citi gaismas dekori. Šāda situācija vērojama pēdējos gados, tādēļ arī pašvaldība vairs nerīko konkursu par skaistāko Ziemassvētku rotājumu, jo pretendentu ir ļoti maz.

Kā vienu no iemesliem, kādēļ iedzīvotājiem ir pārgājusi vēlme rotāt savus namus, varētu būt arī elektrības cenu kāpums. Lai gan atverot elektroenerģijas tirgu brīvai konkurencei 2007.gadā, mums tika solīts, ka elektrības cena varētu kristies, tā pieaugusi vairāk nekā divas reizes. 2006.gadā viens kilovats maksāja 5,1 santīmus jeb 7,26 eirocentus, šogad kilovata cena ir 16 eirocenti. Viens no galvenajiem cenas kāpuma iemesliem ir obligātās iepirkuma komponentes ieviešana.

Kāda “mārrutka” pēc OIK vispār tika ieviests? Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2005.gadā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums, kurā tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām par atbalstu elektrības ražošanai, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus un koģenerāciju. 

Veikli darboņi ātri vien saprata, ka OIK ir īsta zelta bedre, jo valsts garantē elektrības iepirkšanu par dubultu samaksu ilgstošā periodā. To apliecina TV3 raidījuma “Nekā personīga” nesen atklātais, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro OIK maksājumos nākamajos 10 gados. Daudziem tas lika uzdot jautājumu, kas ir šis mistiskais OIK, un kāpēc mums būtu “jāsponsorē” šī “šeftmaņu” banda.

Tātad, oficiālā versija skan šādi – obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. OIK apmēru apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un mūsu elektroenerģijas patēriņš. (http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/281264-kas-ir-oik-un-kapec-ta-ir-musu-rekinos/)

Elektrības cena veido trīs komponentes. Apmēram 32% no gala cenas veido tirgotāja daļa (Elektrum, TET un citi). Samaksa AS “Sadales tīkls” par elektrības nogādāšanu patērētājam sastāda apmēram 40% no gala cenas. Obligātā iepirkuma komponente ir apmēram 28% no gala cenas.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm Baltijā, Latvijā ir dārgākā elektrība un būtiskāko cenu atšķirību veido sadales tarifi un OIK radītais slogs, kur Latvija sniedz starp kaimiņvalstīm lielāko atbalstu atjaunojamās enerģijas un koģenerācijas projektiem.

 (https://www.enefit.lv/lv/news-and-blog/-/news/zinas/2017/08/22/latvija-samazina-elektrbas-cenu-starpbu-ar-kaimiiem).

Tātad “bagātā” Latvijas tauta apmaksā valsts monopoluzņēmuma AS “Sadales tīkls” “uzskrūvēto” pārvades tarifu un dažādu “šeftmaņu” privātos biznesa projektus, kuriem valsts uz desmit gadiem garantējusi elektrības iepirkšanu par paaugstinātu tarifu.

Valmiera līdz šim lepojās ar otro zemāko siltumenerģijas tarifu valstī, kas tika nodrošināts, ražojot siltumenerģiju koģenerācijas režīmā. Līdz šim valmierieši maksāja zemāku siltuma tarifu, pateicoties visiem elektrības patērētājiem, kuri maksāja vairāk par elektroenerģiju. Kā sakāmvārdā – ar vienu roku dod, ar otru ņem. Nu “koģenerācijas paradīze” beigusies, tagad varam maksāt “pēc pilnas programmas” gan par siltumu, gan elektrību.

Direktīvas ir tiesību akti, kas nosaka visām ES dalībvalstīm sasniedzamos mērķus. Tomēr katra dalībvalsts ir tiesīga izstrādāt savus pasākumus, lai tos sasniegtu. Latvijas mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā. Sasniegtais 2014. gadā bija 38,65 procenti, kas ir viens no augstākajiem sasniegumiem Eiropas Savienībā. Daudzās valstīs šis rādītājs ir divas, pat trīs reizes mazāks.

Tātad Latvijas valdības ziņā ir noteikt, kādu elektrības ražotājus mēs atbalstām un, vai vispār ir nepieciešams OIK, ņemot vērā līdz šim sasniegto.

Manuprāt, ir ļoti nopietni jāizvērtē, vai no iedzīvotāju kabatām būtu jāapmaksā OIK fosilo koģenerācijas staciju atbalstam, kas “svilina” Krievijas gāzi un vietējo šķeldu, izdalot atmosfērā siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, kā arī mazajiem HES, kas nodara lielu ļaunumu dabai, izjaucot dabīgās ekosistēmas un nosprostojot zivju ceļus.

Uz atbalstu varētu pretendēt vien vēja un saules elektrostacijas, taču ar stingru kontroli un atrunām, lai elektrības ražošana būtu patiesi ekoloģiska un nekaitīga dabai un cilvēkiem. Piemēram, pasaulē ir daudz pētījumu par vēja turbīnu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Vēja turbīnu izvietošana migrācijas ceļā rada risku putnu un sikspārņu sadursmei ar turbīnām. Zinātnieki atklājuši, ka vēja ģeneratori rada zemu frekvenču troksni un vibrāciju, kas ietekmē apkārtējās vides iedzīvotāju vispārējo veselības stāvokli. Šī iemesla dēļ vēja parkus veido tālāk no cilvēkiem – jūrā. Taču tas sadārdzina šādu elektrostaciju būvniecību un ekspluatāciju.

Diemžēl arī šajā jomā esam bijuši pārāk centīgi Eiropas prasību ieviešanā. Lai arī dzīvojam krietni vien pieticīgāk nekā bagātās ES valstis, esam atvēlējuši dāsnu finansējumu no iedzīvotāju un uzņēmēju makiem “zaļās” enerģijas ražošanai.

Mēs maksājam par elektrību vairāk nekā daudzās Austrumeiropas valstīs un pat tādās bagātās valstīs, kā Somija un Nīderlande.

Par šādu situāciju ir satraukti ne tikai iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji, kuriem elektrība izmaksas krietni sadārdzina ražošanas izmaksas. Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasūtījusi juridisku pētījumu par obligātās iepirkumu komponentes (OIK) pamatotību un atbilstību kā Latvijas, tā Eiropas Savienības normām.

“Ņemot vērā to, ka elektrības rēķini Latvijā ir lielāki nekā citās kaimiņvalstīs, kā arī to, ka daudziem uzņēmējiem šīs izmaksas kavē attīstību un mazina konkurētspēju, vēlamies darīt visu iespējamo, lai samazinātu OIK ietekmi uz rēķiniem,”

saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Turpinoties šādai valsts politikai, mums ir grūti cerēt uz jaunu investoru ienākšanu Latvijā. Turklāt jau esošie uzņēmumi izvērtē iespējas savu ražotņu pārcelšanu un valstīm ar lētākiem energoresursiem. Tas ir ļoti bīstams signāls mūs tautsaimniecībai.

Kāpēc mūsu valdība ir tik centīga ES direktīvu un regulu ieviesēja, aizmirstot par valsts nacionālajām interesēm? Laikam tādēļ, ka atsevišķu oligarhu un grupējumu privātās intereses visu šo laiku kopš neatkarības atjaunošanas vienmēr ir guvušas virsroku par sabiedrības un valsts interesēm.

Aktuālais jautājums

Vai 2024. gads Jums būs veiksmīgāks par 2023. gadu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Ja vēlies iegūt profesionālo pieredzi administratīvajās tiesībās, Tev rūp vides aizsardzība un Tevi interesē darbs ar normatīvo aktu piemērošanu,iespējams, tieši Tevi gaidām mūsu komandāValsts vides dienesta Juridiskā departamenta Administratīvo sodu piemērošanas daļas vecākā inspektora (jurista) amatā (viena ierēdņa amata vieta uz nenoteiktu laiku) Piedāvājam: vērtīgu profesionālo pieredzi valsts pārvaldē administratīvā pārkāpuma procesa jomā; darbu komandā kopā ar profesionāliem un atsaucīgiem darba kolēģiem; mēnešalgu no 1008 līdz 1512 euro pirms nodokļu nomaksas, atbilstoši kvalifikācijai un prasmēm; darba vietu kādā no mūsu birojiem Valmierā vai Madonā, ar iespēju strādāt daļēji attālināti. Uzticēsim Tev: izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un pieņemt lēmumus par administratīviem pārkāpumiem vides piesārņošanas, atkritumu apsaimniekošanas, zvejas un dabas resursu izmantošanas jomā; sekot līdzi piemēroto administratīvo sodu samaksai. Sagaidām, lai Tev ir: atbilstība Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām; otrā līmeņa augstākā izglītība tiesību zinātnēs; vēlama pieredze dokumentu sagatavošanā un tiesību normu piemērošanā; vēlamas zināšanas par vides aizsardzības normatīvajiem aktiem un administratīvā pārkāpuma procesu; spēja analizēt informāciju un pieņemt lēmumu, labas plānošanas un organizēšanas prasmes, un komunikācijas prasmes. Gaidīsim Tavu pieteikuma vēstuli, dzīves un iepriekšējās darba pieredzes aprakstu (CV) uz e-pasta adresi: CV@vvd.gov.lv (ar norādi „Konkursam – ASPD_jurists”)  Tālrunis uzziņām: 67084203 Vairāk par iestādi: http://www.vvd.gov.lv/ Informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šī atlases konkursa norisi. Personas datu pārzinis: Valsts vides dienests, reģistrācijas numurs 90000017078, adrese: Rūpniecības iela 23, Rīga, LV 1045.  Profesija: JURISTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Leona Paegles iela 13, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-03-06 Kontaktpersona: E-pasts: CV@vvd.gov.lv Izglītības līmenis: 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība

Zemessardzes 2.Vidzemes brigāde (Reģ.Nr. Reģ.Nr. 90000040549) VALMIERĀ uz noteiktu laiku piedāvā darbu ĀRSTAM (SERTIFICĒTAM ĀRSTAM) Darba pienākumi: Pārzināt un praktiskajā darbā ievērot ar veselības aprūpes jomu regulējošos normatīvos aktus;  Koordinēt medicīniskā personāla savstarpējo sadarbību veselības aprūpes un medicīniskā atbalsta organizatoriskajos jautājumos; Piedalīties karavīru un zemessargu medicīnisko pārbaužu nodrošināšanā; Kontrolēt karavīru, zemessargu veselības stāvokli; Nodrošināt karavīru, zemessargu veselības aprūpi ikdienā un mācību laikā; Veikt karavīru, zemessargu primāro veselības aprūpi (izmeklēt un ārstēt pacientus, nepieciešamības gadījumos nosūtīt uz stacionāru un pie citiem speciālistiem papildus izmeklēšanai); Organizēt un kontrolēt medicīniskā nodrošinājuma spēju paaugstināšanu un pilnveidošanu; Organizēt higiēnas un pretepidēmiskā režīma prasību ievērošanu; Piedalīties notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisijās atbilstoši MK noteikumiem. Iesniegt atskaites noteiktajā kārtībā; Noformēt nepieciešamo dokumentāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem. Pamatprasības: Atbilstība likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta otrās un trešās daļas prasībām; Valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valodas likumu; Vēlamas angļu valodas zināšanas; Augstākā medicīniskā izglītība (ārsta grāds veselības aprūpē un ārsta kvalifikācija); Sertifikāts (primārās veselības aprūpes ārsts, ģimenes ārsts vai internists); Reģistrācija ārstniecības personu reģistrā; Profesionālā pieredze vēlama ne mazāk, kā 3 gadi medicīnā, sertificēta ārsta amatā; Ļoti labas prasmes darbā ar MS Office programmām; Prasme sagatavot rakstiskus ziņojumus, pārskatus; B kategorijas autovadītāja apliecība; Pieredze plānot un organizēt darbu, strādāt individuāli un komandā; Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas un dinamiski pielāgoties situācijai; Analītiskā domāšana un rūpes par kārtību, precizitāti un kvalitāti; Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas; Spēja pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem. Piedāvājam: Interesantu, dinamisku un daudzveidīgu darbu; Iespēju paplašināt zināšanas un profesionālās iemaņas; Sociālās garantijas atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam, veselības apdrošināšanu; Stabilu atalgojumu, sākot 1847 līdz 2646 eiro (pirms nodokļu nomaksas) atkarībā no pretendenta specialitātes sertifikāta; Profesionālā darba stāža piemaksu atkarībā no pieredzes ārstniecības jomā; Par priekšrocību tiks izvirzīti kandidāti, kuri jau ir zemessargi vai ir gatavi iestāties Zemessardzē. Motivētu pieteikuma vēstuli un CV ar norādi “Ārsts” iesūtīt uz e-pastu aija.bumane@mil.lv līdz 13.03.2024. Tālrunis informācijai par amata pienākumiem 26518784. Atlases konkurss notiks divās kārtās. Pirmā kārta – Pretendentu izglītības un darba pieredzes izvērtēšana pēc iesniegtajiem dokumentiem. Otrā kārta – intervija, kuras laikā tiks novērtētas Pretendenta zināšanas un kompetences atbilstoši amatam noteiktajām prasībām. Lūdzam ievērot, ka sazināsimies un informēsim par konkursa rezultātiem tikai uz interviju uzaicinātos Pretendentus. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.pantu, Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi. Profesija: ĀRSTS Darba vietas adrese: LATVIJA, Cēsu iela 54, Valmiera, Valmieras nov. Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Drošība / Glābšanas dienesti / Aizsardzība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2024-03-13 Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri