Jūnija vidū paredzēts atklāt Ģīmes dabas taku Valmierā. Topošās dabas izziņas takas apmeklētāji varēs uzzināt par Ģīmes dzirnavu dīķa ūdenī un krastos esošajiem augiem, kukaiņiem, zivīm, dzīvniekiem un putniem. Būtiska takas izziņas daļa būs veltīta arī stāstam par diviem izciliem dabas pētniekiem – ornitologiem Haraldu Loudonu un Nikolaju von Tranzē, kas savas dzīves gaitas vadījuši arī Valmierā un tās apkārtnē.
Barons Haralds Loudons (1876–1959) dzimis Ķeižu muižā Valkas apriņķī. Bijis Lizdēnu muižas īpašnieks. Šajā vietā 18 gadus pēc kārtas (no 1895. līdz 1912.gadam) Haralds Loudons reģistrējis ornitofenoloģiskos datus, pētot putnu sugas un migrāciju. 1913.un 1914.gadā H.Loudons publicējis Maskavā izdotā žurnālā divus ornitofenoloģiska satura rakstus, no kuriem vienā aplūkojis putnu atceļošanu pavasarī Valmieras apkārtnē.
Kad 1918.–1920.gadā notika Latvijas brīvības cīņas un Lizdēnu pusē sāka plosīties lielinieku sarkanais terors, Loudons ar ģimeni atstāja Latviju un apmetās Greifsvaldē, Rostokas apkārtnē Vācijā.
Loudons Lizdēnu muižā bija izveidojis apmēram 4000 izbāztu Baltijas putnu kolekciju, bagātīgu ornitoloģisko bibliotēku, 16 000 eksemplāru lielu tauriņu kolekciju, sešas kastes lielu ģeoloģisko kolekciju, kā arī apmēram 100 gleznas. Loudona putnu ādiņu kolekcija bija viena no lielākajām privātajām kolekcijām Krievijas impērijā un tuvākajās valstīs. Kolekciju paspēja izglābt, un tā tika aizvesta pagaidu novietošanai uz Valmieru. Taču, tiekot uzglabāta nepiemērotos apstākļos – mitrās telpās, daudzus putnu eksemplārus sabojāja puve. Daļu no kolekcijas, galvenokārt Latvijas sugas, tika pārdota nesen nodibinātajai Latvijas Augstskolai, tās Zooloģijas kabinetam – 444 putnu ādiņas no 161 sugas. Lielākā daļa tur glabājas arī mūsdienās – tagadējā Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā. Par pārējo kolekcijas daļu zināms, ka mūsdienās neliela daļa no Loudona vākumiem atrodama arī citos muzejos, tai skaitā arī Latvijas Dabas muzejā.
Muižnieka dēls, baltvācietis Nikolajs von Tranzē (1886– 1969) dzimis Jaunbrenguļos. Viņš bijis Haralda Loudona skolnieks un 1925.gadā nodibināja Latvijas ornitoloģijas centrāli. Tā bija sabiedriska organizācija ar mērķi apvienot visus interesentus putnu gredzenošanas, fenoloģijas, faunistikas un citas ar putnu uzskaitēm saistītas informācijas uzkrāšanā.
Tranzē kopš 1920. gada strādāja Latvijas Universitātē, vienlaikus papildinot zināšanas ārvalstīs, lasīja lekcijas mežkopības studentiem ornitoloģijā un mammoloģijā. Kopš 1923. gada regulāri publicēja rakstus par putniem un dažādiem dzīvniekiem. Laikā no 1927.līdz 1936.gadam Nikolajs von Tranzē organizēja plašākus fenoloģiskus, arī ornitofenoloģiskus novērojumus. Viņš izveidoja novērojamo putnu sarakstu, kurā iekļāva 15 putnu sugas. Novērojumu tīkls pakāpeniski tika paplašināts, un jau pēc dažiem gadiem ornitofenoloģiskas ziņas reģistrēja apmēram simts korespondentu – lauksaimnieki, skolotāji, mežziņi u.c.
1936.gadā sadarbībā ar ārstu R.Sinātu Nikolajs von Tranzē izdeva grāmatu “Latvijas putni”, kas bija pirmais, bagātīgi ilustrētais putnu noteicējs latviešu valodā. Tranzē draugs un skolotājs bija pazīstamā soļotāja, valmierieša Jāņa Daliņa tēvs, vietējais mežsargs, kurš rosināja N.Tranzē izzināt dabu. 1940.gadā N.Tranzē repatriējās uz Vāciju.
Takas būvniecība tika uzsākta 2017.gada vēlā rudenī, lai būvniecības laikā mazāk ietekmētu takas teritorijā sastopamo dzīvo radību un augošos augus. Tur apskatāma pļavām, purviem, kā arī tekošām un stāvošām ūdenstilpēm raksturīga dzīvās dabas daudzveidība, tai skaitā putni. Šobrīd top Ģīmes dabas takas informatīvā daļa.
Izmantotie materiāli:
Lipsbergs J. 1977. Putnu fenoloģiskā novērošana – Dabas un vēstures kalendārs 1978.gadam. Rīga: Zinātne, 69 – 75.lpp.
Matrozis R. 2006. Baltvācu ornitologam Haraldam Loudonam – 130 – Putni dabā 16.1 (2006). Rīga, 17. – 23.lpp.
Matrozis R. 2016. Putnu pētniekam Nikolajam fon Tranzē – 130 – Vides Vēstis. Vasara/04/2016. Rīga, 28. – 33.lpp.
Pētersone I. 2006. Zeme un ļaudis. Rencēnu pagasta vēsture. Drukātava, 429 – 430.lpp.
