Valmieras Ziņas

Norisinās stāstnieku meistarklase “Iepazīsimies: mēs esam Vidzemes stāstnieki”

Lasīšanas laiks: 3 min

8.aprīlī Valmieras koncertzāles telpās norisinājās akcija “Satiec savu meistaru 2018”, stāstnieku meistarklase “Iepazīsimies: mēs esam Vidzemes stāstnieki”. To rīkoja Vidzemes stāstnieku kopa ar mērķi iepazīstināt valmieriešus ar stāstniecības tradīciju un tās daudzveidību. Divu stundu garumā dzirdējām gan pasakas, gan ar sadzīviskus notikumus, gan paši tikām pie vārda. Pa vidu tika padziedāts un pasākumu noslēdzām ar “Krakovjaku” – danci pa trim.

Vidzemes stāstnieki ir domubiedru kopa, kas praktizē stāstīšanu un stāstu pasākumu rīkošanu, piesaistot visdažādākās auditorijas – bērnus, seniorus un citus interesentus. Tā izveidojusies gatavojieties II Vidzemes stāstnieku festivālam “Stāsta krēslā”, kas norisinājās Valmierā 2016. gadā. Šo stāstnieku festivālu ik gadu organizē biedrība “Haritas”. Grupas kodols ir Sanda Salmiņa no Cēsīm, Aelita Punkstiņa no Ēveles, Agrita Gruzdiņa no Rūjienas un valmieriete Agita Lapsa, kas ir uzņēmusies grupas darbības koordinēšanu.

Aelita, strādā Ēveles pagasta bibliotēkā un viņas labākie stāsti ir no dzīves. Sanda stāsta pasakas. Agrita ikdienā strādā Naukšēnu vidusskolā un viņas stāsti vairāk ir saistīti ar skolas dzīvi. Viņas uzticamais instruments, ģitāra, izkrāšņo arī stāstu vakarus. Agita Lapsa, Valmieras bibliotēkas novadpētniece, meistarklases gaitā skaidroja klausītājiem, kas tad īsti ir stāsts un stāstīšana, un dalījās ar stāstiem no sava krājuma. Vidzemes stāstnieces tika gatavojušās, domājot gan par muzikālo noformējumu, gan kustību aktivitātēm, gan ar mazām, pārdomātām dāvaniņām ikvienam klausītājam. Stāstot jau grūti paredzēt, kam vēl ir ko papildināt, un tā šie stāsti tinas kā kamolītis. Pašas stāstnieces uzskata, ka mēs ikviens esam stāstnieks, un stāstīšana ieņem nozīmīgu vietu cilvēka dzīvē. Stāstīt var iemācīties ikviens un izmantojot savu balsi, mainot tembru, ritmu, intonāciju, var padarīt vēstījumu baudāmu.

Agita Lapsa: “Stastniecība pasaulē nav nekas jauns. Cik sena ir valoda, tik sens ir stāsts. Tā ir ikvienas tradicionālās kultūras sastāvdaļa un pieskaitāma pie nemateriālā kultūras mantojuma. Daudzu gadsimtu garumā, stāstīšana bija veids, kā nodot zināšanas nākošajai paaudzei. Daudzviet pasaulē, stāstnieks ir cienījams amata pratējs, bet stāstniecību kā parādību nevar ierindot tikai amatnieku laukā, jo tā ir māksla. Viss, kas notiek ar cilvēku, var pārvērst par stāstu, un, jebkura dzīves joma tajā var tikt ietverta un izklāstīta. Arī tas, ko mēs šobrīd rādām un meklējam gan sociālajos medijos, gan radio, televīzijā vai laikrakstos, ir stāsts. Pat Instagram, kur ir tikai fotogrāfijas, ir lakonisks, vizuāls vēstījums. Fotogrāfija ir miniatūrs stāsts. Uz papīra nofiksētam stāstam nav intonācijas, nav tempa, nav balss tembra nianses, un reizēm tas padara stāstu baudāmu vai nebaudāmu. Ir cilvēki, kas piedzimst kā stāstnieki. Viņi intuitīvi prot veidot vēstījumu. ”

2017.gada novembrī tika nodibināta stāstnieku profesionālā organizācija “Ļatvijas stāstnieku asociācija”. Latvijā stāstniecība jau vairāk nekā 20 gadus funkcionē kā nozīmīga kopienu stiprinātāja, tradīciju pārmantošanas veicinātāja, paaudžu sadarbības un zināšanu pārneses nodrošinātāja. Šo gadu laikā secināts, ka stāstniecība dod iespēju pievērsties tradicionālajai kultūrai un nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanai arī tiem, kam šķiet, ka ikdienā nav itin nevienas mantotas tradīcijas, un paver katram iesaistītajam jaunu radošas pašizpausmes lauku. Tās praktizētāji ir daļa no tradicionālās kultūras uzturētājiem, kas sniedz pienesumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.

Šobrīd Latvijā katru gadu norisinās četri stāstnieku festivāli, katrā novadā pa vienam. Tuvākais no tiem jau pēdējā aprīļa sestdienā, 27. -28., norisināsies Kuldīgā. Tas ir Kurzemes stāstnieku festivāls “Zivs zupa”, kurš ir visvecākais festivāls un norisinās kopš 2006. gada. Jūlija trešajā sestdienā, 20., 21., tradicionāli notiek Latgales stāstnieku festivāls, šogad trešais pēc kārtas.  7. septembrī Rundālē un 8. septembrī Bauskā varēs pieredzēt 7. Zemgales stāstnieku festivālu. Vidzemes stāstnieku festivāls norisināsies 5. un 6. oktobrī.

Aktuālais jautājums

Vai esi apmierināts ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (reģ.nr. 90000270634) īsteno vērienīgu transformāciju, lai kļūtu par starptautisku digitālu pakalpojumu sniedzēju. Transformācija aptver visus iestādes darbības līmeņus – pakalpojumu, procesu un cilvēkresursus, nosakot secīgas izmaiņas vairāku gadu garumā. Pievienojies Uzņēmumu reģistra komandai Komersantu un komercķīlu reģistrācijas nodaļas Otrā sektora valsts notāra amatā (amata vieta ar 01.12.2026. uz noteiktu laiku ar dienesta vietu Valmierā) Mēs sagaidām:  atbilstību Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām; akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnēs;  zināšanas administratīvajās tiesībās, komerctiesībās, uzņēmējdarbības un komercdarbību regulējošajos normatīvajos aktos; pieredzi juridisku dokumentu un administratīvo aktu sagatavošanā atbilstoši normatīvo aktu prasībām; vēlamu pieredzi valsts pārvaldē līdz vienam gadam vai izpratni par tās darbības principiem; spēju patstāvīgi analizēt juridiskus jautājumus, rast risinājumus un uzņemties atbildību; precizitāti, labas darba organizēšanas un sadarbības prasmes; latviešu valodas zināšanas C1 līmenī; labas iemaņas darbā ar datoru, MS Office programmām (Word, Excel, PowerPoint, Outlook), biroja tehniku. Tavos pienākumos būs:  izskatīt un pārbaudīt iesniegtos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām un patstāvīgi pieņemt lēmumus – administratīvos aktus; reģistrācijas procesa ietvaros veikt tiesību subjektu un fizisko personu sankciju riska pārbaudi; pārbaudīt Reģistra vestajos reģistros reģistrētās informācijas atbilstību reģistrācijas dokumentiem; izskatīt Reģistram iesniegtos klientu iesniegumus un sagatavot atbildes, atbilžu projektus. Mūsu piedāvājums:  interesantu un atbildīgu darbu;  profesionālu un pieredzējušu kolēģu atbalstu;  mēnešalgu no 1571 līdz 1848 euro bruto un sociālās garantijas;  elastīga un daļēji attālināta darba iespējas;  vienlīdzīgu un iekļaujošu darba vidi;  veselības apdrošināšanu (pēc nostrādātiem 3 mēnešiem);  atvaļinājuma pabalstu līdz 50% apmērā no mēnešalgas;  apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā;  apmaksātas apmācības profesionālajai izaugsmei un kompetenču pilnveidei.  Pieteikšanās vakancei:  CV, motivācijas vēstuli un izglītību apliecinošu dokumentu kopiju līdz 20.11.2026. sūti uz e-pastu: personals@ur.gov.lv ar norādi “Konkurss - Komersantu un komercķīlu reģistrācijas nodaļas Otrā sektora valsts notārs”. Tālrunis informācijai: 26109065.  Pateicamies visiem pretendentiem par interesi. Pēc pieteikumu izvērtēšanas sazināsimies tikai ar kandidātiem, kuri tiks virzīti uz nākamo atlases kārtu.  Plašāka informācija par iestādi un citas vakances skatīt šeit: https://www.ur.gov.lv/lv/vakances *Informācija par personas datu apstrādi pieejama šeit: https://www.ur.gov.lv/lv/fizisko-personu-datu-apstrade#personas-datu-apstrade-personala-atlases-konkursa   Profesija: VALSTS NOTĀRS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Purva iela 12A, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Darba veids: Ierēdņa amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Ierēdņa amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-11-20 Darba sākšanas datums: 2026-12-01 Kontaktpersona: Simona Gerasimova, tel.: 26109065 E-pasts: personals@ur.gov.lv Izglītības līmenis: Augstākā izglītība (bakalaura grāds)

Mūsu partneri