Lasīšanas laiks: 2 min
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2014.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada otro ceturksni, ir palielinājies par 2,3%.
Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs: “Latvijas sabiedrība kādu laiku dzīvoja neziņā par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamikas izmaiņām, kas bija saistīts ar metodoloģijas maiņu IKP aprēķināšanā un šo datu publicēšanas atlikšanu līdz septembra beigām. Ātrais novērtējums augustā liecināja par izaugsmi 2,5% apmērā. Sajūtu līmenī varēja prognozēt, ka izaugsme otrajā ceturksnī būs bremzējusies, pateicoties ģeopolitiskajām norisēm un investoru piesardzīgumam. Tomēr tik strauju kritumu izauguma tempos prognozēja vien retais. Arī starp Baltijas valstīm otrā ceturkšņa izaugsme ir bijusi vislēnākā, jo Igaunijā tā bija par 2,4%, Lietuvā – 3.3%.
Šogad turpinās tendence, ka viens no galvenajiem IKP virzītājiem ir būvniecības sektors, kurā otrajā ceturksnī vērojams pieaugums par 15,8%. Būtiski auguši arī valdības tēriņi, kas salīdzināmajās cenās ir bijuši par 4,9% lielāki nekā pērn otrajā ceturksnī. Savukārt, pieauguma tempi samazinājušies privātajam galapatēriņam, kas pēdējos gados bijis galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Šī gada otrajā ceturksnī salīdzināmajās cenās privātais galapatēriņš audzis par 2,3%. Tā kā atalgojuma līmenis šogad pirmajos divos ceturkšņos pieaudzis daudz straujāk, var secināt, ka
vai nu iedzīvotāji sākuši aktīvāk veidot uzkrājumus, vai arī, palielinoties minimālajai algai, legalizējusies daļa no iedzīvotāju ienākumiem.
Vājus datus uzrāda Latvijas apstrādes rūpniecība, kur izvairīšanos no krituma izaugsmes tempos nodrošina faktiski tikai labie rādītāji koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kur pieaugums ir par 7,2%, kā arī pārtikas produktu ražošanām kur pieaugums – par 3,9%. No viena ceturkšņa datiem nevar spriest par industriju kopumā, taču ir skaidrs, ka ar zemu investīciju aktivitāti būs grūti uzrādīt augstus izaugsmes tempus nākotnē. Pēdējā laikā strauju izaugsmi uzrāda izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfēras, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumi, taču šo nozaru īpatsvars kopējā IKP struktūrā ir samērā neliels.”
