Lasīšanas laiks: 2 min
Ziņa papildināta ar Mazsalacas novada domes priekšsēdētāja Harija Rokpeļņa viedokli.
Piektdien, 23. janvārī, Mazsalacā uz šī gada pirmo attīstības padomes sēdi pulcējās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību vadītāji, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede.
Sēdē bija plānojis piedalīsies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, lai ar klātesošajiem pārrunātu jautājumus par reģionālās un vietējās pārvaldes attīstības modeļiem un aktualitātēm reģionālajā attīstībā. Taču Ministru Kabineta ārkārtas sēdēs dēļ viņš nevarēja ierasties, tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārstāvēja valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze.
Par aktualitātēm deinstitucionalizācijas procesā stāstīja Labklājības ministrijas pārstāve. Tāpat sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar Vidzemes plānošanas reģiona darba plānu un budžetu 2015.gadam, vienlaikus sniedzot arī atskatu par paveikto 2014.gadā VPR Teritorijas plānošanas nodaļā, Attīstības un projektu nodaļā, ES reģionālā struktūrfondu informācijas centrā un Sabiedriskā transporta nodaļā.
Atsevišķi tika skatīts jautājums par projekta “Via Hanseatica” rezultātu turpmāku uzturēšanu, kā arī citi būtiski jautājumi.
Kā portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, no visiem sēdē apskatītajiem jautājumiem, kā būtiskākos un pretrunīgākos var izdalīt divus. Viens no tiem saistās ar VARAM pārstāvju prezentēto vīziju par iespējamo administratīvi-teritoriālo plānojumu turpmāko piecu gadu laikā, kurā ieskicēta visu bijušā Valmieras rajonā ietilpstošo novadu atkalapvienošana. H.Rokpelnis pauda nožēlu, ka ministrs pats nav varējis ierasties uz sēdi, lai skaidrotu šīs ieceres, kas pēc Mazsalacas novada vadītāja domām neesot reālistiskas.
“Ņemot vērā iepriekšējās reformas pieredzi, kas ilga 20 gadus un noslēdzās tikai pirms 5 gadiem, man nešķiet, ka būs iespējams politiski vienoties par šādu novadu apvienošanu,” pauda H.Rokpelnis.
Kā otru jautājumu diskutablu jautājumu H.Rokpelnis izcēla Labklājības ministrijas ieceri deinstitucionalizācijas procesa ietvaros samazināt klientu vietu skaitu valsts finansētajos sociālās aprūpes namos, atgriežot viņus atpakaļ sabiedrībā un vienlaikus piedāvājot attīstīt arī alternatīvos sociālos pakalpojumus, tos sniedzot dzīvesvietās. Mazsalacas novada pašvaldības vadītājam raisot bažas tas, ka šo cilvēku aprūpe gulsies uz pašvaldību pleciem, neatvēlot pietiekamu valsts finansējumu, kas iztukšos jau tā “plāno” pašvaldību budžetu. Pašvaldības tā arī nav guvušas skaidru atbildi uz jautājumu, kas notiks ar plānoto procesu pēc tam, kad Eiropas Savienības piesaistītais finansējums būs iztērēts.
