Lasīšanas laiks: 4 min
– tāds ir Valmieras “Euroaptiekas” galvenās aptiekāres Lilitas Zeiļas ieteikums. Par to, kādas ir galvenās sūdzības, ar kurām vēršas cilvēki aptiekā, un kādas pārmaiņas nesīs pircējiem un aptiekāriem e-recepšu ieviešana, viņa pastāstīja intervijā “Valmieras Ziņām”.
Ar kādām sūdzībām pie jums vēršas cilvēki?
Mazā pilsētā ir viegli strādāt. Mums ir savs klientu loks, ko mēs labi pazīstam. Mēs zinām viņu diagnozes un vajadzības, un viņi mūs uztver kā padomdevējus un uzticības personas. Cilvēki pie mums bieži vēršas pēc palīdzības, jo naudas trūkuma un garo rindu dēļ, viņi nevar apmeklēt ārstu. Tādēļ mums nākas pildīt ārsta lomu, mērot asinsspiedienu un nosakot holesterīna un cukura līmeni. Esam pat iekārtojuši šim nolūkam īpašu telpu, lai klienti justos ērtāk. Šo pakalpojumu izmanto ne tikai seniori, kā pieņemts domāt, bet dažāda vecuma cilvēki. Pensionāriem ir vairāk laika aiziet pie ārsta un uz medicīnas laboratoriju. Pie mums bieži iegriežas tieši strādājoši cilvēki un grūtnieces, lai izdarītu mērījumus. Gribētos, lai vairāk nāktu vīrieši virs 50 gadiem, kuri ietilpst paaugstināta riska kategorijā. Nesen mūsu uzņēmums veica aptauju par to, vai cilvēki zina, kādam jābūt normālam asinsspiedienam. Rezultāti nebija iepriecinoši. Daudzi nezina un regulāri neseko līdzi asinsspiediena līmenim. Viņi attopas tikai tad, kad piedzīvo infarktu vai insultu.
Nezināšana vispār ir liela problēma. Piemēram, ļoti bēdīgi ir tas, ka tādu smagu slimību pacienti kā HIV, onkoloģija, hemofilija nereti nezina, ka iegādāties viņiem nepieciešamos valsts kompensējamos medikamentus var jebkurā aptiekā, kam ir līgums ar valsti, nevis tikai dažās speciālās aptiekās. Viņi mēro tālu ceļu pēc saviem medikamentiem, lai gan patiesībā var saņemt tos, iespējams, pat savā piemājas aptiekā.
Ko jūs darāt, kad konstatējat augstu asinsspiedienu pacientam?
Ja tas ir stipri virs normas, izsaucam neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja nav tik bīstami, tad iesakām nekavējoties doties pie ģimenes ārsta, lai viņš izraksta zāles, ko vajag regulāri lietot, lai kontrolētu asinsspiedienu normas robežās.
Vai cilvēki bieži pērk zāles bez ārsta konsultācijas?
Ir daļa klientu, kuriem vajadzētu mazāk nodarboties ar pašārstēšanos. Pārlieku daudz tiek lietoti pretsāpju līdzekļi. Bieži vien cilvēks slikti jūtas no noguruma, pārslodzes un stresa. Viņam vajadzētu mainīt dzīves ieradumus, vairāk iziet svaigā gaisā, kustēties un labi izgulēties, lai justos labāk, taču vieglāk ir iedzert pretsāpju līdzekli.
Pēdējo gadu laikā ir mazinājusies antibiotiku nepamatota lietošana, jo ir daudz stingrāki ierobežojumi. Klienti jau zina, ka antibiotikas bez receptes nevarēs nopirkt, tādēļ tās vairāk neprasa. Taču gribētos, lai ārsti vairāk izvērtē šo recepšu zāļu izrakstīšanu. Vēl viens “sāpju bērns” – kompleksie pretsaaukstēšanās līdzekļi. Arī tos daudzi lieto nepamatoti. Piemēram, ja ir viegla saaukstēšanās, nav jālieto temperatūru pazeminoši līdzekļi. Tādēļ mēs rūpīgi iztaujājam cilvēkus, lai noskaidrotu, kāda ir viņu problēma, un piedāvātu piemērotāko medikamentu. Klienti dažkārt dusmojas, kad mēs viņus izprašņājam, taču mēs nevaram izdarīt savu darbu kvalitatīvi, ja nav pietiekamas informācijas. Tādēļ vienmēr, pieņemot darbā farmaceitu, izvērtēju viņa komunikācijas spējas, jo šī ir viena no galvenajām īpašībām, kas nepieciešama aptiekāra darbā.
Vai esat gatavi darbam ar elektroniskajām receptēm?
Lai gan e-recepšu ieviešana Latvijā ne visai labi sokas, mēs jau esam pilnībā gatavi darbam ar tām. Pirmās e-receptes jau ir atprečotas mūsu aptiekā. Es ļoti gaidu, kad sistēma pilnībā sāks darboties, jo tas būtiski atvieglos darbu. Lai saņemtu zāles, pircējam ir tikai jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Pēc personas koda mēs varam atrast datu bāzē visas viņam izrakstītās receptes. Kad izvēlamies vajadzīgo recepti, visas pārējās darbības notiek automātiski. Savukārt pašlaik informācija no visām papīra receptēm ir jāapstrādā gan farmaceitam, kas izsniedz zāles klientam, gan arī man, kā aptiekas vadītājai, ievadot tās mūsu uzņēmuma elektroniskajā sistēmā. Tas prasa daudz laika, lai izlasītu katra ārsta ķeburaino rokrakstu.
Tātad nesalasāmais ārsta rokraksts nav tikai mīts?
Ir mums tādi daži dakteri, kuru receptes lasām viss kolektīvs, mēģinot atšifrēt, ko viņi ir uzrakstījuši. Ja nevaram izlasīt, prasām klientam, kādas zāles viņi parasti lieto. Taču gadās, ka jāzvana pašam ārstam, lai noskaidrotu, vai jāsūta klients pēc jaunas receptes.
