Lasīšanas laiks: 4 min
Piedaloties teju 30 uzņēmējiem no Valmieras un tuvējiem reģioniem, oktobra sākumā Valmierā norisinājās vietējo uzņēmēju tikšanās ar bankas Citadele un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) speciālistiem. Semināra laikā tika pārrunāta viena no karstākajām aizvadītā gada tēmām uzņēmējdarbībā – digitālā transformācija, kā arī aplūkoti praktiski rīki, kas var noderēt ikvienam uzņēmējam, pielāgojot savu darbību digitālajai videi.
Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš seminārā pastāstīja, kas šobrīd notiek Latvijas ekonomikā un uzņēmējdarbības vidē un kā digitalizācija ietekmē biznesus.
“Skatoties uz galvenajiem ekonomikas rādītājiem, kopumā situācija Latvijā ir laba. Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir atgriezies pirmskrīzes līmenī, kāds bija 2019.gada nogalē. Arī pasaulē kopumā ir vērojama ekonomikas izaugsme. Jā, Latvijas attīstības temps nedaudz atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, taču uz citu Eiropas valstu fona mēs izskatāmies labi, esam līderu grupā. Taču jāatzīst, ka šie labie ekonomiskie rādītāji ir sasniegti ar lielu atbalstu no valsts puses, palielinot budžeta deficītu. Globālā mērogā jāpiemin arī lielais centrālo banku atbalsts, “drukājot naudu”. Liels izaicinājums gan Latvijā, gan pasaulē būs nodrošināt to, lai ekonomika turpinātu labi funkcionēt, pārtraucot atbalsta pasākumus.
Šī masīvā atbalsta sekas ir parādu līmeņa pieaugums, tostarp Latvijā. Līdz pandēmijai valsts parāds bija 35% no IKP, nākamgad tas pieaugs virs 50 procentiem. Taču uz citu valstu fona Latvijas parādu līmenis joprojām ir zems.
Kā otru no sekām ir jāmin inflācijas būtisku kāpumu dažādās jomās, jo sevišķi ražošanas sektoros. Pieaugušas cenas izejmateriāliem un energoresursiem – metāliem, naftas produktiem, dabasgāzei. Palielinājušās arī transporta izmaksas. Šis būs liels izaicinājums, jo ražošanas resursu cenu kāpums ir daudz lielāks par patēriņa cenām. Tas nozīmē, ka uz uzņēmējiem ir arvien lielāks spiediens šo cenu pieaugumu nodot tālāk patērētājam.
Runājoties ar uzņēmējiem, var secināt, ka valda liela neziņa, jo visi cenšas saprast, cik ilgi turpināsies cenu kāpums, kad varam sagaidīt kritumu un kā veidot savu cenu politiku.
Skatoties uz Vidzemei vienu no galvenajām nozarēm – apstrādes rūpniecību, situācija šajā sektorā ir laba. Ārējais pieprasījums ir ļoti spēcīgs. Galvenie izaicinājumi ir izejmateriālu pieejamība un cenas, nevis noieta tirgus. Vēl kā izaicinājums ir jāmin sarežģītā situācija darba tirgū. Stāvokli šajā jomā ir grūti raksturot, jo pandēmija ir mākslīgi ietekmējusi darba tirgu – dažas nozares nevar pilnvērtīgi strādāt, dīkstāves pabalsti būtiski ietekmēja bezdarba rādītājus un algu statistiku. Ja skatāmies uz nozarēm, kuras kovids nav ietekmējis – apstrādes rūpniecību un IT nozari, algu kāpums joprojām turpinās 6 – 7 procentu robežās. Algas pieaug, to apliecina arī mūsu klientu dati. Arī bezdarbs samazinās, uzņēmēji joprojām saka, ka darbiniekus atrast arvien grūtāk. Līdz ar to nevaram runāt par krīzi tādā formā, kāda bija pagājušā gadā.
Ir skaidrs, ka darbinieku trūkums būs problēma arī pēc pandēmijas beigām, ņemot vērā demogrāfiskās tendences. Lai to risinātu, uzņēmējiem ir jādomā par investīcijām digitalizācijā un automatizācijā. Šī tendence ir makroekonomiska. Nav runa par izvēli, ir vienkārši jāpielāgojas. Pandēmija šo procesu ir tikai paātrinājusi. Kovid laikā ir būtiski pieaugusi tirdzniecība internetā. Arī tie uzņēmumi, kuri līdz pandēmijai, nenodarbojās ar tirdzniecību digitālajā vidē, arvien vairāk piedāvā savas preces un pakalpojumus internetā. Tas attiecas ne tikai uz mazumtirgotājiem, bet arī uz B2B jomu. Līdz ar to bankas seko šai tendencei, piedāvājot savus risinājumus, lai uzņēmējiem atvieglotu darbošanos digitālajā vidē un viņu klientiem būtu iespējams ātri, ērti un droši norēķināties par precēm un pakalpojumiem. Tas ir sevišķi svarīgi tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nav iespējas attīstīt savas digitālās komercijas sistēmas.”
“Internetveikalu sākām attīstīt pirms vairākiem gadiem, tomēr pandēmija tā attīstību ļoti pasteidzināja, pircēju ērtībām mudinot sakārtot lietas, kuras līdz tam atlikām. Lielākais ieguvums ir, ka e-veikals un sociālie tīkli strādā kā vienota sistēma – sociālie tīkli atbalsta e-veikalu un otrādāk. Šai sinerģijai ir būtiska nozīme zīmola attīstības veicināšanā,“ pieredzē dalās SPA salons Līga un dabīgās kosmētikas Līga Nature SPA vadītāja Maira Āboltiņa. “Ļoti svarīgi ir piestrādāt pie internetveikala vizuālā noformējuma – kvalitatīvām bildēm, vienkāršas, klientam saprotamas valodas, jo stāsts jau patiesībā nav par mums, bet par klientu. Katrai niansei ir liela vērtība.”
