Lasīšanas laiks: 4 min
Sestdien, 12.novembrī, mākslas “Galerijā Laipa” atklāta koktēlnieces Vinetas Kurzemnieces (1952) skulptūru un viņas meitu Agneses Kurzemnieces (1973) grafikas un Andras Kurzemnieces (1976) tekstilmākslas un dēla Gata Kurzemnieka (1985) videoinstalāciju izstāde “KOPĀ/tālāk”. Izstāde būs apskatām līdz 15.decembrim. Piedāvājam Jāņa Cigelska sagatavoto fotoieskatu izstādē.
Vineta Kurzemniece tēlniecību apguva Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) no 1971. līdz 1977.gadam, mācoties pie tādiem tēlniecības meistariem kā Igors Vasiļjevs, Valdis Albergs un Alberts Terpilovskis, kurš ir arī viņas diplomdarba vadītājs. Lai gan sākumā izvēlējusies strādāt granītā, vēlāk pievērsusies koktēlniecībai, kas interesējusi jau iepriekš. Kopš 1977.gada regulāri piedalās gan vietējas nozīmes, gan starptautiskās izstādēs, bet 1982. gadā kļuva par Mākslinieku savienības biedri un ir Latvijas Tēlniecības centra valdes locekle.
Vinetas Kurzemnieces darbus caurstrāvo miers, harmonija un mīlestība, jo viņa cenšas distancēties no ļaunā un nepatīkamā un savos darbos to neielaiž, tas mūsu ikdienas dzīvēs sastopams pārpārēm. Centrālais darbu motīvs ir alegorisks cilvēka tēls – visbiežāk sievietes noapaļotās ķermeņa formas. Bieži sastopamas divu, retāk trīs figūru kompozīcijas, kur tēli harmoniski savijušies – kājas, rokas, ķermeņu aprises sakļāvušās apskāvienos vai dejas solī, kļūstot par vienotu veselumu (“Tuvums” 2009; “Mūžīgā deja” 2012; “Tango” 2015). Māksliniece dažkārt mīl jokoties, ka tīšām kompozīcijām pievienojot kādu lieku detaļu, piemēram, kāju, kas tikai ļoti vērīgam skatītājam ir pamanāma. Kokā veidotie tēli ir kā no sapņu valstības iznirušas būtnes ar neskaidriem seju vaibstiem (“Kariatīde” 1995; “Sapnis” 2014; “Saules sveicēji” 2012; “Pamošanās” 2013), kas iedvesmojušas autori darbu tapšanai.
Liela loma mākslinieces dzīvē ir ģimenei. Viņa ir piecu bērnu māte, tādēļ arī mātes un bērna tēma ir tikusi bieži vien apspēlēta darbos (“Rīts” 1986; “Māte ar bērnu” 2007; “Ģimene” 2007; “Madonna” 2010). Tāpat ir reliģisku motīvu iedvesmoti darbi (“Pieta” 1994; “Lūgšana” 2005; “Pravietis” 1993), kas arī ir alegoriski tēli, nevis konkrētu bībelisku motīvu atveidi, jo māksliniecei drīzāk ir svarīgs tēlainais vēstījums par paļaušanos augstākam, dievišķo spēku klātbūtni, piemēram, darbā “Likteņlēmējas” (1997) tiek akcentēta saikne ar latviešu tautas mitoloģiju.
Andra Kurzemniece pēc Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas absolvēšanas iestājās LMA Tekstilmākslas nodaļā, tā rezultātā glezno, strādājot tekstilmozaīkas tehnikā. Kompozīcijas ir veidotas no dažāda materiāla audumu gabaliem, pērlēm un izšuvumiem. Lai radītu faktūru un uzirdinātu virsmu, audums tiek burzīts un krokots (“Negaiss” 2014), tāpat tiek izmantoti papildu materiāli, piemēram, bumbiņas apjoma radīšanai (“Bēdas” 2016). Darbiem raksturīga spilgtu, kontrastainu un dekoratīvu krāsu laukumu izmantošana. Māksliniecei iemīļoti tēli ir cilvēki un suņi (“Kušs” 2007; “Pilns mēness” 2011; “Rudens” 2015). Tēlaini izteiksmīgs ir darbs “Vientuļnieku arhipelāgs” (2010), kas aktualizē cilvēku vienu no lielākajām problēmām – vientulību. Darbs tapa īpaši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Izstāžu zālē “Arsenāls” veidotajai izstādei “Zelta darbi” (kuratore Elita Ansone). Māksliniece kopš 2000.gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre.
Savukārt Agnese Kurzemniece pēc Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas absolvēšanas izvēlējās LMA Grafikas nodaļu un diplomdarbu izstrādāja Gunāra Kroļļa oforta meistardarbnīcā (oforta tehnika ietver vairākus paņēmienus, ko vieno skābes izmantošana procesa laikā, kas ir sarežģīti un laikietilpīgi. Iecerēto zīmējumu mākslinieks spoguļattēlā veic uz iepriekš sagatavotas un nogruntētas metāla plates, ko vēlāk kodina skābes vanniņā noteiktu brīdi, lai iegūtu vēlamo toņu gradāciju un līniju spilgtumu). No 2012. gada māksliniece ir biedrības “Grafikas Kamera” biedre. A.Kurzemniece strādā ne tikai oforta, bet arī sietspiedes (“Pirtī” 2016), litogrāfijas (“Rudens” 2016), zīmējuma, kologrāfijas tehnikās, kā arī, gleznojot un eksperimentējot, meklē sev piemērotāko ceļu ideju īstenošanai. Domājot par izstādi “Kopā”, māksliniece ir radījusi novilkumu uz audekla “Dārzs” (2016), velkot paralēles starp māsas – tekstilmākslu un mammas nopietno aizraušanos ar dārzkopību.
Ceturtais elements ir Gatis Kurzemnieks, kurš ir 3D un 2D mākslinieks. Ieguvis ne tikai LMA Vizuālās komunikācijas nodaļas izglītību, bet gan vispirms Latvijas Universitātē Datorzinātņu maģistra grādu, kā arī studējis 3D animāciju Lucernas augstskolā Šveicē (Hochschule Luzern). Pašlaik G.Kurzemnieks lielākoties dzīvo ārpus Latvijas un strādā ar starptautiskām kompānijām (Microsoft, REI). Viņš darbojas ar virtuālo realitāte un 3D animāciju. G.Kurzemnieka 3D animācijām ir raksturīga ne tikai pārliecinoša kvalitāte, bet arī neiztrūkstošs ir melnais humors.
