Lasīšanas laiks: 3 min
Lielai daļai no mums ne diena nepaiet bez iepirkšanās kādā veikalā – vajag maizi un pienu, beidzies šampūns vai zobu pasta. Pēc pārtikas un saimniecības līdzekļu izlietošanas pāri paliek iepakojums – plastmasas un stikla burkas, pudeles, maisiņi, tetrapakas… Pēdējā laikā par atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi runā arvien vairāk, bet vai pietiekoši?
Pienācis pavasaris, sāksies talkas, un atkal apzinīgākā sabiedrības daļa dosies uz mežiem un ceļmalām, lai savāktu kilogramiem un tonnām nevietā izmesto atkritumu. Līdz ar silto laiku aktivizēsies arī otra sabiedrības daļa – dzērāji un piknikotāji, kas tukšo iepakojumu izmet kur pagadās, tiklīdz saturs ir nonācis vēderā.
Zinātnieki veikuši aprēķinus, ka ap 2050. gadu plastmasas atkritumu apjoms svara ziņā pārmāks pasaules okeānu zivju resursus! Daudziem šķiet, ka Latvija no okeāniem tālu, Gaujas un Baltijas jūras krastos vēl neskalojas plastmasas atkritumu tonnas kā tas ir daudzās okeānu piekrastes valstīs, tomēr par savu attieksmi un rīcību šajā jautājumā vajadzētu aizdomāties ikvienam.
Pasaulē arvien populārāks kļūst Zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveids, kas plašāk zināms kopš 2008.gada. Šīs kustības aizsācēja, eksperte un konsultante ir franču izcelsmes amerikāniete Bea Džonsone. Viņas grāmata „Māja bez atkritumiem” tulkota vairāk nekā 20 valodās, pagājušajā gadā tā izdota arī latviešu valodā, Latvijā ar izglītojošu lekciju viesojusies arī pati autore.
Zero waste būtība ir nevis šķirot atkritumus, bet gan vispār tos neradīt vai radīt maksimāli maz, piešķirot lietām otru mūžu, aizstājot vienreiz lietojamos materiālus ar ilgtspējīgāku materiālu izmantošanu.
Pamazām lietas sakārtojas arī pie mums, tomēr ik pa laikam kāda situācija liek aizdomāties, ka kaut kas joprojām nav kārtībā.
Ar valsts un Eiropas Savienības atbalstu jau vairākus gadus pamatskolās tiek realizēta programma „Augļi skolai” un „Skolas piens”, kas tagad apvienotas vienā kopīgā programmā. Vairākus mēnešus jaunāko klašu skolēni pārmaiņus ik dienas saņem pienu, ābolus vai burkānus. Apsveicami! Ja vien šim veselīgajam pasākumam nebūtu vērojama arī pilnīgi pretēja rīcība. Programmas sākumā izlejamo pienu skolēni saņēma glāzēs, šogad – vizuāli pievilcīgās un ērtās „Rasēna” paciņās, kur katrai pievienots arī plastmasas salmiņš. Tātad atbilstoši skolēnu skaitam vairākas dienas nedēļā atkritumos nonāk milzīgs skaits mazo tetrapaciņu un salmiņu. Kad daži skolēni pienu jau atdzērušies, piena paciņas aizstāj arī basketbola vai futbola bumbu…
Ir veikali, kur lielie plastmasas maisiņi tiek aizstāti ar papīra maisiem. Bieži vien pie letes pircējiem ir izvēle, kādu un cik lielu maisiņu savam pirkumam ņemt, preci ielikt līdzpaņemtā maisiņā vai tāpat bez maisiņa ielikt somā. Tomēr, neskatoties uz vides problēmām, daži veikali pircējiem maisiņus piedāvā diezgan uzbāzīgi. Maisiņu piedāvājums bieži atskan R.D.A. veikalos, bet neiztrūkstoši – „Drogās”. Vienmēr ir prieks veikalos satikt laipnas un zinošas pārdevējas, taču reizēm šī pieklājība un piedāvājums sāk traucēt. Atverot durvis – „Labdien!”, pie kases „Dienas piedāvājums!” un „Maisiņu vajag?”. Domāju, ka pircējs pats ir diezgan redzīgs un pats var pajautāt (vai paņemt) maisiņu, ja tas precei nepieciešams. Tas ir mārketings, veikalu īpašnieku noteikumi, varbūt pārdevējām piešķir prēmijas atbilstoši izsniegto/pārdoto maisiņu skaitam?
Pārdevēja neatbildēja uz jautājumu, kāpēc katram pircējam tiek piedāvāts maisiņš. Savu preci bez maisiņa paņēmu tāpat rokā, bet aiz manis atkal atskanēja pārdevējas labi atstrādātās frāzes: „Dienas piedāvājums! Maisiņu vajag?”
Padomju laikos skaisti plastmasas maisiņi bija retums, tos tūristi atveda no ārzemēm, tie tika dāvināti, lietoti līdz skrandām, bet mūsdienās plastmasas maisiņu daudzums nevienu vairs nepārsteidz ar savu dizainu un daudzveidību, tie kļuvuši pa vispasaules problēmu.
Eiroparlamenta mājaslapā minēti 10 visvairāk ūdeņos atrodamie plastmasas izstrādājumi: pudeles, cigarešu filtri, ausu kociņi, maisiņi, galda piederumi utt.
Maisiņš vaig? – šo folklorizēto jautājumu vajadzētu uzdot sev un citiem, pirms piedāvāt vai paņemt kārtējo plastmasas atkritumu.
