Lasīšanas laiks: 3 min
Ar sasteigtu Administratīvi teritoriālo reformu varam piedzīvot nākamo depopulācijas vilni un attālāku un mazāku novadu pilnīgu izzušanu, komentējot iecerēto pašvaldību reformu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS).
Viņaprāt,
“pagaidām vēlmei reformēt ir emocionāls raksturs”.
“Pēc iepriekšējās reformas valsts pārtrauca vākt un analizēt statistiku par pagastiem un novadu pilsētām. 2013.gada vērtējums vairāk balstījās uz sajūtām, nevis faktiem. Pašlaik statistikas pārvalde pakāpeniski atgriežas pie teritoriālās statistikas un fakti rāda, ka pašvaldību apvienošana, pat izveidojot pašvaldības rajona mērogā, nerisina galvenās problēmas – depopulāciju austrumu pierobežā, depopulāciju teritorijās ar izteiktu lauksaimniecības un mežsaimniecības dominanti, resursu un darbaspēka pārmērīgu koncentrāciju Rīgas metropoles reģionā,” teica Kaminskis.
Viņaprāt, vietvaru finanšu problēmas nav saistītas ar pašvaldības izmēru, turklāt nodokļu reforma ir sagrāvusi patstāvīgo ieņēmumu bāzi jebkurā teritorijā ar mazo algu ekonomiku, tai skaitā otrajā un trešajā lielākajās pašvaldībā – Liepājā un Daugavpilī.
“Nekāda apvienošana nevar izlabot nodokļu politikas kļūdas,”
pārliecināts LPS vadītājs.
Pēc viņa teiktā, iepriekšējās reformas analīze parādot, ka tieši tās pašvaldības, kuras netika pakļautas apvienošanai, uzrāda iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu.
Kaminskis domā, ka apvienošana bez papildu resursu ieguldīšanas ceļos un sabiedriskajā transportā var situāciju tikai pasliktināt, un, ja reformas galvenais rezultāts būs skolas attālināšana no ģimenes, tas izraisīs negatīvas sekas.
LPS ieskatā, svarīgākais jautājums pirms nākamās reformas ir izvērtēt tās kritērijus. Patlaban LPS jau panākusi vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju (VARAM), Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju, ka vispirms notiks diskusija ar pašvaldībām par reformas mērķi un par atšķirīgajām situācijām atkarībā no vietvaru sociāli ekonomiskās attīstības modeļa.
“Pats būtiskākais ir veikt ārkārtīgi rūpīgu profesionālu izpēti par visu Latviju, gūt padziļinātu izpratni par reģioniem. Tas ir būtisks solis pēc reformas izstrādes – ļaut pašvaldībām, ņemot vērā ikdienas sadarbības, teritoriju un citus principus, apvienoties labprātīgi, paredzot pārejas posmu. Tas būtu demokrātiskas valsts darbības signāls. Ar sasteigtu reformu varam piedzīvot nākamo depopulācijas vilni un attālāku un mazāku novadu pilnīgu izzušanu. Tās nav sacensības, bet Latvijas nākotne. Rodas retorisks jautājums – vai to izprot atbildīgie par reformas kartes izveidošanu,”
sprieda Kaminskis.
Vienlaikus LPS vadītājs norādīja, ka konkrētas diskusijas un pārrunas ar iedzīvotājiem varēs sākt tikai pēc tam, kad būs zināms VARAM redzējums par reformu.
“Saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu valdībai jākonsultējas ar pašvaldību domēm un jāievēro iedzīvotāju viedoklis. Robežu grozīšana, kam vietējie iedzīvotāji nepiekrīt, nav tiesiska,”
teica savienības vadītājs.
Kā ziņots, VARAM informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā paredz, ka likumprojekta par reformas pabeigšanu pieņemšana Saeimā būtu jānodrošina līdz 1.jūnijam.
Konsultācijas par administratīvi teritoriālo reformu atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai paredzēts veikt no jūnija līdz septembrim, savukārt ārējos ekspertus plānots piesaistīt laika posmā no šī gada aprīļa līdz septembrim.
Jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrāde un iesniegšana valdībā paredzēta līdz šī gada 1.novembrim un Saeimā likums būtu jāpieņem līdz 2020.gada 1.jūnijam.
Saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību, būtu izstrādājami paralēli iepriekšminētajiem, un tiem jāstājas spēkā 2021.gada 1.jūlijā – kad darbu jaunajās administratīvajās teritorijās uzsāks arī jaunievēlētās pašvaldību domes, uzsver VARAM.
Kā ministrija informējusi jau iepriekš, 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilst jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados. Esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem.
