Lasīšanas laiks: 4 min
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šī gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.
Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.
Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvij;a atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.
Kariņš arī uzsvēra, ka politiķi rūpīgi seko Covid-19 izplatībai un notikumiem Eiropā un pasaulē. “Šodien sanācām kopā, lai nedaudz pastiprinātu sabiedrības aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis ir palielināt sociālo distancēšanos, lai samazinātu iespējamību cilvēkiem saslimt,” teica Kariņš.
Kariņš pateicās iedzīvotājiem, kuri atbildīgi izturas pret nosacījumiem.
Komentējot ieviešamos ceļojumu ierobežojumus, premjers mudināja Latvijas iedzīvotājus līdz ierobežojumu stāšanās spēkā brīdim rast iespēju atgriezties, jo vēlāk cilvēki varētu sastapties ar grūtībām.
“Cilvēkiem divu dienu laikā būtu jāatrod ceļš mājās. Ja tāds neatrodas, tad, iespējams, būs jāgaida valstī, kurā viņš ir nonācis,” sacīja premjers.
Linkaits papildināja, ka šie starptautiskie pasažieru pārvadājumi tiek pārtraukti no otrdienas, 17.marta, plkst.00.00. Visi pasažieru pārvadātāji par šo ir informēti un veiks visus pasākumus, lai pārvadājumus līdz otrdienai pārtrauktu.
Linkaits teica, ka ceļošanas iespējas Eiropā un pasaulē kļūst mazākas, un latviešiem, kuri pašreiz atrodas ārvalstīs, pašiem ir jāizvērtē iespējas nokļūt atpakaļ Latvijā. Viņš piebilda, ka latviešiem, kuri ir ārzemēs, ir iespēja pārreģistrēt lidojuma biļetes, bet, lai to darītu ir jāvēršas pie konkrētā pārvadātāja. Ja šādu iespēju nav, tas rada riskus palikt šajās valstīs.
Uz aģentūras LETA jautājumu, vai jau ir aplēses, kādu ietekmi uz ekonomiku atstās aviosatiksmes slēgšana, Linkaits atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka pašreiz tiek runāts par iedzīvotāju veselības glābšanu, un par ekonomisko ietekmi varēs domāt vēlāk.
Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone aģentūrai LETA norādīja, ka direkcija ir apzinājusi regulāros starptautiskos autopārvadātājus, aicinot nekavējoties informēt pasažierus par gaidāmajām izmaiņām un vienoties par kompensācijas nosacījumiem.
Aģentūras LETA rīcībā esošajā valdības lēmumā skaidrots, ka ar 17.martu atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar speciāliem valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Vienlaikus valdība atļāva satiksmes ministram izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu izpildi. Satiksmes ministrs lēmumu var pieņemt pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas.
Valdības lēmumā arī teikts, ka ar 17.martu aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu ES ārējās robežas robežšķērsošanas vietās, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Arī šajā gadījumā iekšlietu ministram un ārlietu ministram atļauts izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos.
ES sauszemes ārējā robeža ir Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robeža. Savukārt ostā vai lidostā ārējā robeža ir ar jebkuru valsti ārpus ES.
Politiķi nolēma atļaut ārvalstu diplomātiem, kas strādā Latvijā, kā arī personām, kas ierodas Latvijā humānu apsvērumu dēļ un valsts interešu nodrošināšanai, ieceļot Latvijā un izceļot no Latvijas caur visām robežšķērsošanas vietām.
Vienlaikus valdība arī nolēma, ka Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs neizsniegs īstermiņa un ilgtermiņa vīzas ieceļošanai Latvijā, kamēr pastāv ārkārtējā situācija.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, aģentūrai LETA papildinot politiķu teikto, norādīja, ka privātpersonām izņēmumi par valsts ārējās robežas šķērsošanu būs tajos gadījumos, ja cilvēkiem nepieciešams doties uz ārvalsti interešu vai humānu apsvērumu dēļ. Piemēram, Latvijas valstspiederīgajam nepieciešams doties uz Krieviju apmeklēt steidzamu medicīnisku operāciju vai tuvinieka bēres. Katrā konkrētā gadījumā lēmumu pieņems iekšlietu vai ārlietu ministrs.
Jau ziņots, ka arī citas Eiropas valstis ir slēgušas savas robežas ārvalstniekiem vai grasās to darīt, kā izņēmumu nosakot kravu pārvadājumus. Piemēram, tā nolēmušas rīkoties arī Lietuva un Polija.
Tāpat vēstīts, ka piektdien visā Latvijā spēkā stājas plaši ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību.
Sestdien valdība un Krīzes vadības padome sanāca, lai lemtu par papildu ierobežojošu pasākumu nepieciešamību.
Pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji.
