Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijai ir jāspēj radīt tādi militārie apstākļi, kuros jebkurš Krievijas uzbrukums rezultēsies milzīgos zaudējumos, kas būs lielāki nekā potenciālais ieguvums, aģentūrai BNS pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Šāda valsts aizsardzības izpratne ir paredzēta arī jaunajā Latvijas Aizsardzības koncepcijā.
Latkovskis uzsvēra, ka, nerunājot par tehnoloģisko nodrošinājumu, NATO rīcībā kopumā ir 3,5 miljoni karavīru, savukārt Krievijas militārajos spēkos ir aptuveni 800 tūkstoši karavīru. “Ir skaidrs, ka NATO ir vairākas reizes spēcīgāka alianse nekā Krievija,” sacīja Latkovskis. Taču tāpat esot skaidrs, ka NATO karavīri un tehnika nav šeit uz vietas un paietu laiks līdz aliansei būtu iespējams pārvietot karaspēku, tāpēc tiek runāts par atturēšanas politiku.
“Pieņemsim, ka Krievija iebrūk Latvijā. Ir skaidrs, ka NATO savāks savu karaspēku, nedēļas laikā atnāks un atbrīvos mūs – tā ir atturēšana ar soda mēru (deterrence by punishment). Ja tu uzbruksi, vienkārši atnāks kāds lielāks un tevi izmetīs ārā. Bet jautājums ir par to vai mēs, Latvija, gribam nonākt šādā situācijā. Otrs atturēšanas veids veids ir atturēšana ar noliegumu (deterrence by denial), kas nozīmē, ka mēs radām iespaidu, ka jau pat mēģinot iekarot, uzbrucējs zaudē ne tikai diplomātiski, bet arī cietīs milzīgus zaudējumus militārā ziņā,” sacīja Latkovskis.
“Lai nodrošinātu to, ka strādā atturēšana ar noliegumu, nepieciešama stipra, labi ekipēta armija, kura kopumā arī var zaudēt pret skaitlisko pārsvaru, bet šajos apstākļos uzbrucējam nodara tādus zaudējumus, ka viņiem uzbrukums neatmaksājas. Jāliek pretiniekam saprast, ka pat ja viņi prognozē uzvaru kopējā karā, šie zaudējumi ir pārlieku lieli, lai iespējamie ieguvumi atsvērtu tos,” stāstīja politiķis.
NATO lēmums Baltijas valstīs un Polijā izvietot papildu karaspēka vienības, liecinot tieši par NATO vēlmi paust skaidru ziņojumu – ja uzbruksiet, cietīsiet lielus zaudējumus. Ja Latvija paļautos tikai uz NATO spējām, tad praktiski mēs varētu nedarīt neko. Līdzīgu uzstādījumu ir ieviesušas vairākas Eiropas Savienības valstis, arī Lielbritānija, kuras NATO ietvaros tikai cer uz ASV militārajām spējām. “Tā arī nav atbilde,” sacīja komisijas priekšsēdētājs.
