Lasīšanas laiks: 6 min
Jānis Skrastiņš daļai Valmieras novada iedzīvotāju noteikti asociējas ar gandrīz 30 gadus ilgo darbu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Daudzus gadus bijis Valmieras pilsētas domes deputāts. Pēc Administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā bijis arī Valmieras novada pašvaldības domes deputāts, bet kopš 2022. gada rudens darbojas kā Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāts.
Politika Jānim nav sveša, bet kāds bijis priekšstats startējot uz Saeimas deputāta krēslu?
’’Likās, ka Saeima ir tāda pati kā liela pašvaldība. Patiesībā tas ir pilnīgi citādāk, daudzas lietas mācījos no jauna. Bija jāpierod gan pie pozitīviem, gan negatīviem jaunā darba aspektiem. Strādājot pašvaldībā partijas sevi paradīja tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām un reizēm pat aizmirsās, ka kāds kolēģis ir no citas partijas. Sākoties darbam partejiskā piederība aizmirsās un sākās saimnieciskais darbs.
(Intervijas laikā ar Jāni sēžam Vecpuišu parkā) Piemēram, pie tā, lai parks izskatītos tāds kā tas izskatās šodien arī es esmu pielicis savu roku. Kādreiz parks bija aizaudzis, nekopts un par to bija aizmirsušas ģimenes, kā arī citi valmierieši, toties to bija iecienījusi publika, kurai labpatīk lietot alkoholiskos dzērienus. Prieks, ka šo darbu ir izdevies paveikt un jau vairākus gadus varam redzēt tā augļus.
Likās, ka ejot uz Saeimu varēšu turpināt strādāt līdzīgi kā pašvaldībā. Saeimā visu darbus vispirms regulē politika, partija un koalīcija, kuru pārstāvi. Šeit visu laiku ir jādomā ar ko un par ko tu runā. Kolēģi ar kuriem šodien esi uz viena ceļa var mainīt savu nostāju. Jārēķinās, ka jebkas ko esi ar kādu runājis var tikt pagriezts pret tevi. Pabraukājot apkārt, parunājot ar citu valstu politiķiem gan esmu sapratis, ka tā ir visur un tāda vienkārši ir lielā politika. Tāpēc negribētos cilvēkiem radīt iespaidu, ka pie mums Latvijā politiskie procesi notiek sliktāk kā citur pasaulē.’’
Saeimā Jānim atvēlēts svarīgs darbs, viņš ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs.
’’Tomēr šajos gandrīz divos gados Saeimā ir paveikts arī daudz laba. Prieks, ka varu darboties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Šeit lieti noder mana iepriekšējā darba pieredze Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Iekšlietas pārzināju labi, bet Aizsardzības jautājumus gan nācās pastudēt. Bērnībā un skolas laikā man ļoti patika lasīt, tomēr pēdējos gados lasīt sanācis krietni vairāk nekā kādreiz. Saeimas darbā nākas studēt likumprojektus, normatīvos aktus, protokolus un citus dokumentus, bet šeit īsti citu iespēju nav. Ja vēlos kā deputāts izdarīt maksimumu, nevis tikai atsēdēt savus četrus gadus, tad tas ir mans pienākums. Un, ja tev ir sava zināšanu bāze, tad bieži pat izdodas ar savām idejām papildināt komisijas darbu un palīdzēt pieņemt svarīgus lēmumus. ’’
Šajā nedēļā – 3. septembrī sākta Saeimas 2024. gada rudens sesija.
’’Septembrī atsākusies Saeimas rudens sesija, gatavojamies. Sagatavoti daudz likumprojekti, piemēram, Civilās aizsardzības un ugunsdzēsības likums. To ļoti gaida gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, gan arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Jaunajā likumprojektā daudz konkrētāk noteikta dienestu sadarbība, arī finansiālie aspekti. Kā zināms, rudenī sākās arī budžeta laiks. Galvenais, protams, ir tikt pēc iespējas laba rezultāta. ’’
’’Šobrīd 2025. gada budžeta prioritātes ir izziņotas, viena no tām, protams, būs drošība. Nevaram būt vienaldzīgi pret to, kas notiek aiz mūsu valsts robežām. Man ir tas gods vadīt deputātu grupu sadarbībai ar Ukrainas parlamentu. Ir bijusi iespēja divas reizes viesoties Ukrainā un runāt ne tikai par oficiāliem jautājumiem, bet arī par ikdienu. Lai arī cik Ukraiņi pirms kara bija labi sagatavojušies aizsardzības un civilās aizsardzības jautājumos to visu par 100% mainīja reālā situācija un Krievijas iebrukums. Šo pieredzi, manuprāt, ir jāuzklausa un jāmēģina iestrādināt arī Latvijā. Liela pasaules daļa mācās no Ukrainas piemēra jau no pirmajām kara dienām. Karadarbība ir mainījusies, Ukrainā lielo lomu spēlē arī droni. Arī Latvija ir iesaistījusies dronu koalīcijā, ražo un piegādā dronus Ukrainai. Ir bijusi iespēja paviesoties arī Latvijas ražotnēs un man ir patiess lepnums par to, ko es tur ieraudzīju. Ražotnes ir attīstītas un strādā ciešā sadarbībā ar Ukrainu. Inženieru korpuss gandrīz katru dienu komunicē ar Ukrainu, ražošanas tehnoloģijas tiek nemitīgi pielāgotas. Arī pretinieks mācās par Ukrainas armijas izmantotajām tehnoloģijām, tāpēc svarīgi ir būt soli priekšā pretiniekam.’’
Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā atsākušās diskusijas par Valsts aizsardzības dienestu. Šoreiz gan sieviešu obligātā dienesta kontekstā. Valsts aizsardzības dienesta likums Saeimā tika pieņemts 2023. gada 5. aprīlī. Tas nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim – vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.
’’Iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija vairāki svarīgi likumprojekti, bet viens no svarīgākajiem, manuprāt, bija par Valsts aizsardzības dienestu. Šo likumprojektu pārņēmām jau no 13. Saeimas, kur tas tika pieņemts pirmajā lasījumā. Varu teikt droši un esmu gatavs arī savu teikto pamatot – pirmajā lasījumā pieņemtais Valsts aizsardzības dienesta likums bija pieņemts ļoti nekvalitatīvi. Likumprojekts otrajā lasījumā piedzīvoja tuvu 80% pārmaiņas. Brīžiem likās, ka pareizāk ir sākt pavisam no jauna.
Pašlaik atsākusies diskusija par to vai obligātais dienests nepieciešams arī sievietēm. Komisija un Saeima gan nobalsoja pret to, bet šis jautājums atkal ticis pacelts. Personīgi neredzu šo nepieciešamību. Parunājot ar vidusskolēniem neieguvu pozitīvi atbildi no neviena ar kuru izdevās aprunāties. Arī tās meitenes, kuras savu nākotni redz sasaistē ar militāro dienestu neredz problēmu stāties uzreiz profesionālajā dienestā vai arī brīvprātīgi iziet Valsts aizsardzības dienestu. Nav nepieciešams šis obligātā iesaukuma faktors.
Esmu aprunājies arī ar tiem, kuri jau izgājuši Valsts aizsardzības dienestu. Šaurā lokā aprunājāmies ar jauniešiem, lai saprastu kas ir labi un kas mums kā parlamentam šeit būtu jāmaina. Atgriezeniskā saite bija ļoti pozitīva. Mēneši Valsts aizsardzības dienestā visiem pagājuši fizisko spēju, prasmju un militāro zināšanu uzlabošanai. Šobrīd iesaukums Valsts aizsardzības dienestā norit pēc loterijas principa. Iesaucamo daudzums ir tāds, lai visus varētu tiešām kvalitatīvi apmācīt. Pamats tam visam ir instruktori, kuri mums ir tik cik viņi ir. Paralēli Valts aizsardzības dienestam, protams, norit obligātā militārā dienesta karavīru un Zemessargu apmācība. Apmācam arī Ukrainas armijas karavīrus. Pašam apmeklējot Ukrainu esmu saņēmis arī ļoti pozitīvas atsauksmes par viņu karavīru sagatavošanas līmeni Latvijā. Attiecīgi, darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai mūsu valsts būtu stiprāka un drošāka. ’’
