Laikapstākļiem un gaisa temperatūrai strauji mainoties, pieaug gājēju traumu skaits, kas gūtas uz slidenām ietvēm un ielām. Šī gada novembra beigās un decembra sākumā apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) par šādiem negadījumiem saņēmusi jau deviņus atlīdzību pieteikumus.
“Nav jāmēro garas distances, lai nopietni traumētos. Atlīdzību pieteikumos reģistrēti gadījumi, kad lūzumi un sasitumi gūti pat pēc izkāpšanas no automašīnas vai iziešanas no kāpņu telpas. Vidēji viena šāda negadījuma izmaksas svārstās ap 240 eiro. Lai sevi pasargātu, pirms došanās ārā jābūt īpaši uzmanīgiem, jānovērtē laikapstākļi un tas, ka ietve var būt slidena,” uzsver Sandra Pietkēviča, BALTA personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, norādot, ka viens neapdomīgs solis var novest pie ilgstošas ārstēšanās un pat ķirurģiskas iejaukšanās.
Visbiežāk jeb 23% gadījumu paslīdēšanas rezultātā gūti augšdelma vai apakšdelma lūzumi un mežģījumi, potīšu lūzumi (11%), saišu sastiepumi (8%), galvas smadzeņu satricinājumi (6%) un ribu lūzumi (5,5%).
“Uzsalstot pirmajam ledum un uzsniegot pirmajam sniegam, it īpaši, kad ceļi un ietves vēl nav ne tīrīti un kaisīti, traumpunktos pacientu skaits dubultojas. Nepasargātākie šajā laikā ir vecāka gada gājuma cilvēki, kuri slimo ar osteroporozi jeb slimību, kad kauli kļūst trausli. Pēc šādiem kritieniem visbiežāk tiek gūts gūžas kaula kakliņa lūzums, kā arī apakšdelma kaulu lūzumi. Atšķirībā no jauniem un veseliem cilvēkiem atveseļošanās process ir daudz ilgāks un ar smagākām sekām,” stāsta traumatologs – ortopēds Valdis Andersons, piebilstot, ka, no paslīdēšanas nav pasargāts neviens – arī jauns un vesels.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi šogad novembra beigās un decembra pirmajās dienās devušies uz vismaz desmit izsaukumiem, kas saistīti ar sniegu vai apledojumu uz ietvēm vai ielām, kad, cilvēkiem paslīdot, gūtas nopietnas traumas – roku, kāju lūzumi un krūškurvja traumas. Tomēr jāņem vērā, ka cietušo skaits šajā laikā varētu būt arī lielāks, jo NMPD mediķi steidz palīgā cietušajiem, kuri traumas dēļ paši nav varējuši piecelties un doties uz traumpunktu vai tuvāko ārstniecības iestādi.
Ziemas mēnešos no traumām nav pasargāts neviens, tādēļ gājējus aicina būt piesardzīgiem.
- Kad snidzis sniegs, straujāk atkusis vai gluži pretēji – strauji piesalis – jāievēro divkārša uzmanība.
- Rūpīgi jāizvēlas apavi, lai tie būtu laikapstākļiem atbilstoši un piemēroti slidenām virsmām.
- Uzmanība jāpievērš kāpnēm, kas arī var būt apledojušas un slidenas, tāpat arī jumtiem, no kuriem var krist sniegs un lāstekas.
- Ceļā jāierēķina vairāk laika nekā ierasts, lai steidzoties nenotiku nelaimes gadījumi.
- Jāskatās, kur tiek likts solis, kā arī jāvelta uzmanība ceļam, nevis viedierīcēm.
- Rokas nevajadzētu likt kabatās, lai paslīdēšanas gadījumā būtu vieglāk noturēt līdzsvaru.
- Gados vecākiem cilvēkiem nav ieteicams doties ārā bez atbalsta, piemēram, kādas nūjas vai iet, pieturoties pie kāda cilvēka.
