Lasīšanas laiks: 3 min
Glābjoties no padomju okupācijas un izsūtīšanas, latvieši 1944.gadā devās bēgļu gaitās pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Ap tūkstoš cilvēku astoņos bīstamos braucienos drošībā nogādāja Ēriks Tomsons, pārcēlājs, kura varoņdarbs izglāba citu dzīvības un ģimenes, bet pašam maksāja izsūtījumu.
Trešdien, 25.martā, Valmieras muzejā notikušajā komunistiskā genocīda upuru un baltiešu bēgļu piemiņai veltītajā pasākumā atmiņstāstos dalījās jūrnieks Ēriks Tomsons, kā arī divi cilvēki, kuru ģimenes draudu laikos veiksmīgi nokļuvušas Zviedrijā – Andreja Eglīša Latviešu Nacionālā Fonda (Zviedrija) valdes priekšsēdētāja Māra Strautmane un žurnālists (Zviedrijas Latviešu Apvienība) Pēteris Iniņbergs. Pieredzēto atcerējās arī Latvijas Politiski represēto apvienības Valmieras nodaļas priekšsēdētāja Daina Krēpause.
“Nav svarīgi skaitļi, cik pārcēlās Zviedrijas krastā, dažādos avotos tie minēti atšķirīgi. Svarīgas ir šo cilvēku atmiņas un emocijas, kad bija jāizšķiras – braukt vai nebraukt,”
klātesošos uzrunāja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
“Pirms daudziem gadiem mūsu ģimenes šajā laikā bija jau vagonos. Ārā bija spoža saule, kusa sniegs, uz drātīm svilpoja strazdi, visiem bija pavasaris sirdī. Bet tur – vagonu tumsa, asaras un aukstums. Kam ir bijis spēks to pārdzīvot, tam jābūt spēkam to atcerēties. Jo vairāk par to stāstīsim, jo vairāk klausītājos nobriedīs doma, ka tādas ciešanas nedrīkst atkārtoties,”
turpināt dalīšanos sāpīgajās atmiņās aicināja D.Krēpause.
“Mēs uzaugām ar domu, ka drīz brauksim mājās. Lai gan ļoti labi darbojās Latviešu palīdzības komiteja, bija savas skolas, nometnes, dziedāšana, dejošana, teātra spēlēšana, tomēr nepārtraucām gaidīt, kad skanēs brīvības zvans, lai nekavējoties varētu doties pāri jūrai uz dzimto krastu. Likās, ka daļa no Latvijas ir saņemta saujā un pārcelta Zviedrijā,”
stāstīja M.Strautmane.
Par notikušo izdota arī Valentīnas Lasmanes grāmata “Pāri jūrai 1944.-1945.g.”, kur apkopotas 130 liecinieku atmiņas.
Pēc astotās pārcelšanas, kad Ēriks bija izlēmis atgriezties Latvijā un palīdzēt drošībā nokļūt vēl vairākiem tautiešiem, čekisti jūrnieku apsūdzēja nodevībā, piespriežot spaidu darbus izsūtījumā Sibīrijā.
Mainoties Padomju Savienībā pie varas esošajiem līderiem, izsūtījumā bija iespējams nopelnīt un parādījās iespēja atgriezties mājās. Ēriks naudu krāja, lai nopirktu biļeti atpakaļ uz Latviju.
Par to, kāds liktenis piemeklējis varonīgo pārcēlāju, Zviedrijas iestādes nekad nav interesējušās.
Neskatoties uz cienījamo vecumu, Ēriks notikušo joprojām spilgti atceras un dalās atmiņstāstos. Kungs dzimis vienā gadā ar Latviju un šogad sagaidīs 97.dzimšanas dienu.
Muzeja telpās apskatāma D.Holmerta ceļojošā izstāde “Latviešu bēgļu gaitas 1944./45.g. Gotlandē” par izceļotāju gaitām Zviedrijā, dokumentējot bēgļu ierašanos un iedzīvošanos otrajā jūras krastā.
Atceres pasākumā tika demonstrēta videofilma “Pāri jūrai. Bēgšana uz Zviedriju”, kurā apkopotas aculiecinieku un viņu ģimeņu atmiņas.
Muzikālus priekšnesumus bija sagādājuši Liene un Alberts Rokpeļņi, pasākuma noslēgumā sanākušajiem kopā izpildot “Pūt, vējiņi”.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka trešdien, 25.martā, arī pie Valmieras dzelzceļa stacijas notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis.
