Lasīšanas laiks: 4 min
Kas ir Upurga? Tas ir izdomāts vārds, salikts no “upe” un lībiešu “urga”, kas arī nozīmē upe. Ieraugot skaistos dabas skatus un upes līkločus, nāk prātā TV raidījumu cikls “Pa straumei”, jaunieši un suns Urga, taču “Upurgā” jau no filmas pirmajiem kadriem valda spriedze un noslēpumi, jo baisi un mistiski notikumi atgadās gan mežā, gan uz upes. Latvijas skaistie meži un daba var būt arī drūma un biedējoša. Rudenīgi zeltainie koki un skati uz mežu no augšas (izmantots drons) mijas ar spokainiem stumbriem uz zemes un ūdenī. Par “Upurgu” pirmdien, 10.oktobrī, savos iespaidos un atmiņās dalījās filmas operators Valdis Celmiņš un kino blogeris Sergejs Timoņins.
Uz filmas afišas lasāms, ka tas ir mitoloģisks trilleris savvaļā, un tā tas arī ir. Brikšņi, slīkoņi, trauksme, dažas seksa ainas noslēpumainās Upurgas ielejā, cilvēku pazušana, iekšējie dēmoni – tas viss kāpina skatītāju adrenalīna līmeni un liek domāt. Filma tapusi 17 dienās gada tumšākajā laikā – oktobrī un novembrī, arī pie skatītājiem tā nonāk līdzīgā laikā. “Upurga” ir viena no mazbudžeta filmām, taču filmas radošās komandas profesionālais darbs un rezultāts par to neliecina. Uģim Oltem gan šī ir debija spēlfilmas žanrā, bet viņam ir bagāta pieredze kā kino režisoram un scenāristam, savukārt operatora Valda Celmiņa vārds ir kā kvalitātes zīme.
Lai atrastos, vispirms ir jāpazūd! Un varbūt cilvēki nemaz negrib tikt atrasti? Filma stāsta par iniciāciju – iekšējiem pārdzīvojumiem un cilvēku pāriešanu jaunā statusā, pieaugšanu, izaugsmi. Paļāvība uz trijiem D (Dievs, daba, darbs), iekšējie pārdzīvojumi kā neizbrienams mežs, kurā cilvēks apjūk, maldās, bēg, bet galā kļūst par citu cilvēku – tāda ir “Upurga”.
Paralēli cilvēku pārdzīvojumiem filmā Kāpostvīram (mūziķim Uģim Prauliņam) līdzīgs process notiek ar kāpostiem, kad fermentācijas procesā rodas latviešiem tik iecienītie skābētie kāposti un atspirdzinošā kāpostu sula. Sergejs gan smej, ka režisors ļoti iecienījis ir korejiešu kāpostus – kimči, bet tas var būt arī kā latviešu nacionālais pasūtījums.
Ja uz tikšanos būtu ieradies pats režisors vai arī psihoterapeiti Māris Siliņš un Viesturs Rudzītis, viņiem noteikti būtu daudz vairāk ko teikt par šo cilvēka iniciācijas procesu un rituāliem, sievietes un vīrieša iekšējo būtību un instinktiem. Kā smējās kino eksperts Sergejs Timoņins, viņi varot tikai baumot un ne vienmēr vajag visus simbolus un redzēto precīzi nodefinēt. Kino skatītāji var tikai minēt, ko atraisa Kāpostvīra mazā zivtiņa, kas notiek cilvēka prātā, redzot un ieelpojot meža reibinošā zieda aromātu…
Filmas galveno varoni Andreju atveido Latvijas Nacionālā teātra aktieris Igors Šelegovskis. Filmas veidotājiem par viņu ir vislabākās atsauksmes: Igors vienmēr atsaucas izaicinājumiem, ja nepieciešams, vienmēr ir gatavs otrajam un trešajam dublim. Gatavojoties filmai, viņš Lucavsalā mācījās braukt ar kajaku, dažu nedēļu laikā satrenējās pusotru minūti pavadīt zem ūdens.
Paceļot filmas uzņemšanas plīvuru, abi viesi stāsta, ka projekts par šausmu filmu uz upes Uģim Oltem bijis padomā jau pirms gadiem piecpadsmit, bet gadu gaitā domas transformējās, filma apauga ar mitoloģiju un psihoanalīzes elementiem, tā kļuva par ceļojumu arī pagātnes traumu pasaulē.
Filma uzņemta Ogres (Ērgļu apkaime) un Gaujas upes baseinos (Sigulda, Turaida), bet vecupes skati filmēti augustā Slokas karjerā, kur ir ļoti dzidrs ūdens. Citos filmas kadros galvenajam varonim SPA procedūras gan bija jāizbauda arī oktobrī. Stāsts tika pielāgots vietām, lai viss vajadzīgais būtu ienesams ar mugursomu.
Skatītāju uzdotajā jautājumā par sarežģītāko filmas epizodi Valdis Celmiņš atzīst, ka kāja aizslīdējusi garām kokam, kuram kaskadieris veikli pārskrējis pāri. Arī trošu tiltiņš nebijis no vieglajiem. Valdis savulaik pats aizrāvies ar laivošanu un ar sarkasmu izskaidro, kāpēc laivotājiem parasti ir spilgti apģērbi – lai vieglāk atrast slīkoni…
Filmā ik pa laikam ienāk Livonija un lībiešu valoda. Par to ieteikums nācis no skarbā inspektora Saliņa, kuru filmā atveido labs draugs no Norvēģijas – režisors un mākslinieks Morten Traavik. Viņam nekas neesot bijis jātēlo, viņš dominē jebkurā situācijā. Savukārt filmas operatoram Valdim Celmiņam patiešām ir lībiskas saknes, jo vecmāmiņa nāk no Rūvenas (Rūjienas).
Filmā gandrīz par vilkati pārvēršas Inga Tropa, dažos kadros parādās dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš, savdabīgs vecenītes tēls ir režisorei Mārai Ķimelei, kas daudziem aktieriem ir kā māte vai vecmāmiņa. “Upurgā” svarīgi ir ne tikai filmas varoņi, liela nozīme ir arī dabai: ūdenim, kokiem, papardēm, sūnām, akmeņiem (Dabā jāmīž ar cieņu! – inspektors Saliņš). Tāpat filmas mistisko noskaņu pastiprina Reiņa Sējāna mūzika.
