Pirmdien, 26.novembrī, Valmieras kinoteātrī „Gaisma” nedēļa iesākās ar skaistu animācijas filmu „Saule brauca debesīs”. Pēc filmas interesentiem bija iespēja satikties ar filmas režisori un scenārija autori Rozi Stiebru un aktieri Kasparu Znotiņu. Lai arī kino apmeklētāju bija pavisam nedaudz, mazie skatītāji nekautrējās un ar patiesu interesi iztaujāja abus māksliniekus, priecājoties gan par jaukajiem saules zaķēniem filmas sākumā, gan par laimīgajām beigām.
Kā atzinās Roze Stiebra, ideja par filmu radusies sakarā ar Latvijas simtgadi, jo režisore gribējusi no savas puses izdarīt kādu paliekošu darbu par godu mūsu valsts dzimšanas dienai. Filma tapusi trīs gadus, pamazām liekot kopā zīmējumus, mūziku, ierunāto tekstu. Vienai sekundei vajag 12 zīmējumus!!! Filmā skan „Jauno Jāņu orķestra” dziedātās tautasdziesmas. Roze Stiebra šo grupu izvēlējusies ļoti apzināti, jo jau pirms tam režisorei patikušas Jura Kaukuļa dziedātās tautasdziesmas un mūziķa vīrišķīgā balss. Arī par daudziem aktieriem viņa zinājusi, kāds balss tembrs kuram tēlam piestāvētu.
Kasparam Znotiņam iejusties Nabašnieka tēlā palīdzējusi gan pasaku lasīšana savā bērnībā, gan aktiera pieredze bērnu izrādēs. Ierunājot tekstu, tiek izmantotas arī dažādas grimases un žesti, ko skatītāji, protams, neredz, bet, piemēram, aizelšanos aktieri panākuši, taisot pietupienus. Ar kustībām pārāk aizrauties nedrīkstot, jo svarīgs ir noteikts attālums no mikrofona.
Kas ir Nabašnieks? Filmas sākumā redzami daudzi ķekatnieki – Nāve, Salmu kaudze u.c. Viens no tiem ir arī Nabašnieks – tā Latgalē saucot nesen nomirušu cilvēku, mironi. Daži aktieri ierunājuši vairākus tēlus, piemēram, Meitenes un Mūžības balss pieder jaunajai aktrisei Leldei Dreimanei, Vilis Daudziņš vēlējies atveidot kādu mošķi un dabūjis Vilka lomu, bet pazemes valdnieces Selēnas runā var atpazīt Gunas Zariņas balsi.
Režisore Roze Stiebra filmu veidojusi atbilstošu laikmetam, bez izlikšanās un uzspēles – filmā redzams, kā vilks smēķē un dzer, reizēm filmas varoņi lieto arī dažus žargona vārdus. Diezgan mūsdienīgi ir arī tas, ka ne Selēnai, ne Kaziņai nav bērnu. Filmā ir vairāki pretstati: Eņģelis – Velns, Saule – Mēness, Kaza – Vilks, tomēr nekas nav tikai melns vai tikai balts. Lai arī dabā tā nenotiek, filmā Kaza un Vilks sadarbojas – Kaza novērš ķekatnieku uzmanību, lai Vilks varētu nozagt Saules un Mēness meitiņu.
Animācijas filma „Saule brauca debesīs” nosaukta par vizuālu poēmu, kur Saules meita ir kā Latvija, kas piedzimusi, nolaupīta un tad atbrīvota, savukārt Kasparam Znotiņam Nabašnieka tēls raisījis līdzību ar Daini Īvānu… Aktrise Zane Daudziņa filmu iesaka skatīties kopā visai ģimenei, jo katrs saskata un uztver kaut ko savu. Filmas nosaukumam ir ļoti dziļa jēga. Visos laikos bijuši cilvēki, kas gribējuši piesavināties vai apspiest garīgo gaismu. Filma ir stāsts arī par to, kā saule un gaišums uzaust pašā cilvēkā. Mazie bērni droši vien nesapratīs, kas ir Mūžība, Kaspars Znotiņš atzinās, ka viņa sešgadīgajai meitai pat ir bijušas bailes no šī Mūžības tēla. Katrā ziņā filmas varoņi un viņu rīcība dažādās situācijās liek aizdomāties par izpalīdzību, drosmi, egoismu, varaskāri, iztapību un attapību, par savas laimes un labuma upurēšanu kopēja mērķa labā. Nabašnieks ir gatavs ziedot savu laimi, lai atgūtu Saules meitiņu, bet Selēna par palīdzēšanu nevēlas Mūžībai neko dot, tāpēc saņem sodu, kļūstot par upi.
Ilgus gadus bija pierasts, ka animācijas filmas tika veidotas studijā „Dauka”, taču tā savu darbību ir beigusi. Šī Rozes Stiebras filma tapusi studijā „Lokomotīve”. Neierasti ir arī tas, ka filmā redzami titri angļu un krievu valodā. Filmas mērķis gan neesot ne mācīt svešvalodas, ne iekarot pasaules kinoteātrus, bet kas zina…
Tikšanās noslēgumā skatītāji par piemiņu no filmas saņēma mākslinieku dāvāto uzlīmju lapu ar dažādiem filmas tēliem.
