Lasīšanas laiks: 5 min
Pirms kāda laika Latviju pāršalca ziņa par to, ka vairāki suņi līdz nāvei sakoduši mazu bērnu, turklāt suņi bijuši mirušā bērna ģimenei piederīgi, nevis sveši. Portāls “Valmieras Ziņas” jautāja policistei, suņu skolas “Gudrās ķepas” kinoloģei, Lolitai Kaimiņai – kas jāņem vērā, ja ģimenē ir gan mazi bērni, gan mājdzīvnieki.
“Jāaudzina gan suns, gan bērni. Liela kļūda ir paņemt ģimenē suni kā rotaļlietu bērniem, bet nerēķinās ar to, ka sunim ir sava personība, savas vēlmes. Tur rodas problēmas – ja bērns dara sunim, ko grib, un sunim tas jāpacieš, tad agri vai vēlu bērns cietīs. Tāpat arī sunim ir jāiemāca, ka viņš nevar darīt, ko grib. Vecākiem ir ļoti liela atbildība audzināt abus,” norāda kinoloģe.
Lolita atminas piemēru, kur ārzemēs suns bija sakodis bērnu. “Saimnieki aizveda suni iemidzināt. Vēlāk atklājās, ka suns iekodis, jo bērns bija paņēmis skavotāju un ar to pieskavojis sunim ausis. Par to gadījumu “samaksāja” suns. Bet kurš bija vainīgs – bērns vai suns? Vainīgi bija vecāki.”
Vecākiem ir jāiemāca, ka bērni nedrīkst iet pie suņa, kad viņš ēd. Tāpat bērni un arī sveši cilvēki nedrīkst suni traucēt viņa guļvietā vai arī vispār, kad suns guļ. “Saimnieks sunim ir tikai viens, bet sunim jārespektē arī pārējie ģimenes locekļi. Saimniekam ir jāvar sunim izdarīt jebko – noņemt ēdienu, apskatīt suņa sāpošās vietas. Ja sunim to iemācīs, tad viņš to ņems vērā. Pārējie ģimenes locekļi nevar atļauties sunim darīt to, ko drīkst saimnieks.”
Kinoloģe atzīmē, ka sunim ir bara hierarhija: “Sunim ir jāiemāca, ka viņš ir pēdējā vietā šajā barā jeb ģimenē.
Bieži vien rodas problēmas, kad suns ģimenes hierarhijā ir otrajā vietā aiz saimnieka vai pat pirmajā vietā.
Sunim jāiemāca, ka mamma, bērni, vecvecāki ir svarīgāki par viņu. Tas, protams, nenozīmē, ka viņš nebūs mīlēts un lutināts. Suns respektēs to, kuru viņš klausīs. Tāpēc es iesaku arī bērniem, vecāku klātbūtnē, iemācīt sunim izpildīt komandas, pretī dodot kādu gardumu.”
Viena no lietām, ko cilvēkiem derētu iegaumēt – ja esat alkohola reibumā, nedrīkst sunim tuvoties. “Cilvēki alkohola reibumā kļūst pārgalvīgi un, lai citiem izrādītos, sāk uzbāzties un dresēt ne tikai savus, bet arī svešus suņus. Tad sunim rodas dubults stress – alkohola smaka, kas suņiem nepatīk, kā arī cilvēka neizprotamā un uzbāzīgā rīcība,” uzsver kinoloģe.
Lolitas pieredzē nav tādas “nikno suņu šķirnes”. Viņasprāt, visa problēma ir suņa audzināšanā. “Ir tādas suņu šķirnes, kuru apmācībai vajag vairāk laika un pacietības. Piemēram, labradoru vai retrīveru būs vieglāk audzināt. Man pašai ir rotveilers, mani bērni ar rotveileriem kopā ir uzauguši un nekādu problēmu nav bijis.
Jebkurš suns ir jāmāca, jāparāda, kurš ģimenē ir galvenais. Tas jādara nevis ar fizisku spēku, bet ar konkrētību – to drīkst, bet to nē.”
Kinoloģe atzīmē, ka Latvijā suņu saimniekiem bieži ir vieglprātīga attieksme pret saviem mīluļiem – viņi paņem sev suni, nenoskaidrojot škirnes īpašības un to, cik liels darbs būs jāiegulda suņa audzināšanā. Viņi nevelta sunim pietiekami daudz laika, neiemāca tam pareizi uzvesties, suns neklausa, un saimnieki izvēlas vieglāko ceļo – tikt no suņa vaļā, labākajā gadījumā atdodot to omei laukos vai aizvedot uz patversmi.
“Ir ļoti būtiski cilvēkiem saprast, kādam mērķim viņi šo suni sev ņem. Jāņem vērā, ka suns jums būs uz desmit, piecpadsmit gadiem. Bieži ir tā, ka saimnieki izlemj braukt uz ārzemēm uz ilgāku laiku, bet kur paliks suns? Jāatceras, ka suns ir atbildība. Tā ir dzīva būtne ar tādu pašu personību kā cilvēkam,” uzsver kinoloģe.
Reizēm Valmierā var manīt klaiņojošus suņus. Lolita neiesaka svešiem suņiem iet klāt. “Suns bieži vien klaiņo, kad ir meklēšanās process. Tajā brīdī sunim dzimumhormoni sasniedz augstu līmeni, viņš ir nervozs un var palikt agresīvs. Tad arī visbiežāk notiek sakošanas.”
Kā rīkoties, ja svešs suns skrien virsū, rej? Ko iesākt? Kinoloģe norāda, ka te var noderēt jebkas, kas ir rokās tajā brīdī – lietussargs, soma, cimdi vai kas cits, ko pastiept sev priekšā. Tas būs pirmais, kam suns iekodīs.
“No suņa jūs nekad neaizbēgsiet. Ja izrādīsiet pret viņu agresiju, suns kļūs vēl agresīvāks. Vislabāk ir apstāties, neskatīties sunim virsū un saglabāt mieru.
Ja jūs bēgsiet, jūs kļūsiet par medījumu. Ja jūs stāvēsiet un neko nedarīsiet, suns pienāks klāt, varbūt mazliet apostīs un aizies, jo jūs nebūsiet vairs interesants.”
Par šādiem gadījumiem ir jāziņo policijai, jo jebkuram sunim ir saimnieks, kas par viņu atbild, norāda kinoloģe. Ja suns netiek pieskatīts vai ja suņa teritorija nav norobežota ar sētu vai voljeru, tad tas ir pārkāpums. “Daudzi tādus gadījumus piecieš, bet tā nevajag darīt. Ir jāziņo policijai. Saimnieks nav paņēmis suni visam ciematam, citiem nav jāpacieš saimnieka bezatbildība.”
Par pirmreizēju labturības prasību pārkāpumu sods fiziskām personām ir no 7 eiro līdz 350 eiro, juridiskām personām – no 15 eiro līdz 700 eiro. Savukārt par atkārtotu pārkāpumu vai ja personai nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, fiziskas personas var sodīt ar naudas sodu no 15 eiro līdz 700 eiro, bet juridiskas personas – no 700 eiro līdz 1400 eiro. Atkārtotā pārkāpuma gadījumā saimniekam mājdzīvnieku var arī konfiscēt.
No 2017.gada 1.janvāra visiem suņiem obligāti jābūt reģistrētiem.
