Kardioloģe Inguna Ausmane: sirds ir īpašs orgāns (1)

Lasīšanas laiks: 3 min

Vai mīlestība redzama arī sirds darbībā un kā ikdienā parūpēties par sirdi, portāls “Valmieras Ziņas” sarunājās ar Vidzemes slimnīcas kardioloģi Ingunu Ausmani.

I.Ausmane norāda ka ir pieci veselīga dzīvesveida pamatnoteikumi, kas uzlabo sirds veselību:

“nesmēķēt; lietot veselīgu uzturu; regulāri veikt fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes nedēļā tā, lai iesvīst mugura; kontrolēt un uzturēt normālu asinsspiedienu; sekot līdzi holesterīna un cukura līmeņa rādītājiem, ja nepieciešams, veikt korekcijas”.

Ārste skaidro, ka par sirds veselību jādomā jau jaunībā. “Tas ir pierādīts, ka visu kardiovaskulāro saslimšanu pamatā ir ateroskleroze – visa organisma asinsvadu sieniņās notiek remodulācija, nogulsnējas lipīdi, attīstās pangas. Kad pangas ir pietiekoši lielas, tās plīst, asinsvads nosprostojas, attiecīgajā orgānā, ko apasiņo šis asinsvads, notiek katastrofa vai slimības attīstība – insulti, infarkti, kāju asinsvadu ateroskleroze u.c. Nav novērots, ka pacientam, kuram ir normāls holesterīna līmenis un kurš ir ar normālu ķermeņa svaru, kurš nesmēķē un ievēro iepriekš nosauktos piecus priekšnoteikumus, būtu infarkta risks.”

Kad ir sāpes krūšu kurvī, noteikti ir jāvēršas pie ārsta un jāveic izmeklējumi, kuros pēta sirds dobumu, vārstuļu darbību, kā arī veic citus izmeklējumus. Tas ir par sirds veselību, bet jāņem vērā, ka izmaiņas var notikt arī galvas smadzeņu asinsvados, arī kāju asinsvados, tad pasliktinās to apasiņošanu. Ir gadījumi, ka smēķētājam ir attīstījusies gangrēna, kāja jāamputē.

“Laiku pa laikam katram vajag pārbaudīt sirdi, pēc 40 gadu vecuma vismaz reizi gadā ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu, sekot līdzi asinsspiediena rādītājiem, veikt analīzes un elektrokardiogrammu. Tas jādara arī tad, ja cilvēks jūtas normāli, jo tā ir attieksme pret savu veselību. Šajā ziņā sportisti ir motivēti un rāda labu piemēru. Ir jābūt gribasspēkam rūpēties par savu veselību.”

I.Ausmane skaidro, ka mūsdienās kardioloģija ir ļoti attīstījusies. Agrāk sirds slimniekiem bija ļoti liels risks neizdzīvot, bet tagad ir iespējamas dažāda veida korekcijas. Tāpēc obligāti ieteicams pārbaudīties ne tikai tiem, kuriem ir kādas sūdzības vai jau bijusi ārstēšana, bet arī tiem, kuri jūtas labi.

Savukārt Valentīndienas, kuras simbols ir sirds, noskaņās, kardioloģe stāsta:

“Kad cilvēks ir iemīlējies, sirds darbojas ātrāk. Sirds ir īpašs orgāns, jo tas ir vienīgais orgāns, kas kustas visu mūsu dzīvi, dienu un nakti, visus mūža gadus. “Kad sirds pa muti kāpj ārā”, kad “vēderā ir taureņi”, sirds darbojas ātrāk, paši to jūtam. Tie ir laimes hormoni, kas “pātago” sirsniņu.”

Tāpat arī I.Ausmane piekrīt īpašajai saiknei starp mammu un jaundzimušo:

“Esmu pārliecināta, ka bērniņš pazīst savas mammas sirdspukstus. Sievietei grūtniecības laikā pēc iespējas jābūt pozitīvā vidē – jāskatās skaistas ainavas, jālasa labas grāmatas, emocionālajai veselībai jābūt labai. Bērns to visu jūt. Gaidības un bērna dzimšana vispār ir viens liels brīnums.”