Lasīšanas laiks: 4 min
Jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad Latvijas Samariešu apvienība sāka sniegt grupu dzīvokļa pakalpojumu, sākām arī iepazīt darba integrācijas izaicinājumus. Ne tikai teorijā, bet ļoti praktiski – mūsu klientu pieredzē, reālajā dzīvē. Grupu dzīvoklis ir vieta, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot un apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas, tostarp darba tirgū nepieciešamās.
Prasmes ir viens no atslēgas vārdiem, runājot par sociālam riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iekļaušanu darba tirgū. Visa sākums ir sadzīves prasmju attīstīšana, un mēs redzam, ka mūsu klienti kļuvuši patstāvīgāki un pārliecinātāki par savām spējām. Viņi grupu dzīvokli sauc par savām mājās, un jūtas kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Viņi novērtē, ka var strādāt, jo tas nav tikai darbs, bet iespēja tikt pieņemtiem, būt noderīgiem. Mēs savukārt apzināmies, ka visi no viņiem nav un nebūs integrējami darba tirgū gan veselības, gan citu aspektu dēļ, kā arī to – ka prasmes darba integrācijas mērķu sasniegšanai nepieciešamas ne tikai viņiem, potenciālajiem darbiniekiem, bet arī darba devējiem, kuri nodarbina vai vēlas nodarbināt šos cilvēkus.
Deinstitucionalizācija kā katalizators
Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros ir audzis grupu dzīvokļu, dienas centru un specializēto darbnīcu skaits, kur nodrošinām sociālos pakalpojumus un turpinām strādāt pie cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem pilnvērtīgākas iekļaušanas sabiedrībā. Būtiski arī, ka pēdējo 10 gadu laikā vērojams arvien lielāks darbaspēka trūkums, īpaši mazkvalificētā darbaspēka sektorā. Tiek runāts par darbaspēka ievešanu, taču tepat ir daudz potenciālo darbinieku. Tāpēc mēs meklējām veidus, kā sekmēt darba integrāciju un izmantojam katru iespēju, kas to palīdzētu īstenot.
Mērķētas apmācības
Piemēram, pirms četriem gadiem pieņēmām izaicinājumu kļūt par starptautiska projekta partneriem nolūkā izstrādāt vienotu stratēģiju darba integrācijas veicināšanai Eiropā, kas iekļāva arī apmācību izstrādāšanu gan cilvēkiem ar atbalsta vajadzībām, gan viņu mentoriem un vadītājiem darbavietā. Mūsu Vidzemes un Latgales sociālo pakalpojumu vadītāja Inga Brente-Mieze bija treneris vienai no šīm apmācību programmām, kuru pilotējām Valmieras grupu dzīvoklī, apmācot tā iemītniekus. Mēģinājām apgūt to, ko nozīmē iekļauties darba tirgū – darba intervijas, saskarsmes prasmes, individuāla un komandas darba aspektus un daudz ko citu, lai pēc iespējas veiksmīgāk integrētos darba tirgū. Bija interesanti redzēt, cik viņi ir ieinteresēti tajā, un cik liela motivācija ir apgūt jauno un saņemt iedrošinājumu: “Arī Tu vari!”
Savukārt, lai pie tā neapstātos, pagājušajā gadā spērām vēl vienu platu soli uz priekšu, kopā ar Valmieras Attīstības aģentūru uzsākot Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projektu “Stronger together” (Interreg).
Arī šis ir starptautisks projekts – ar partneriem Zviedrijā. Ja pirms tam testējām apmācību programmu un mēģinājām klientus iepazīstināt ar darba tirgu, pilnveidot dažādas prasmes un sniegt zināšanas, tad šobrīd ne tikai turpinām stāstīt, mācīt un sniegt atbalstu, bet saskaņā ar projekta mērķiem iekļaut noteiktu cilvēku skaitu darba tirgū. Plus, noteikts skaits uzņēmēju apliecinās gatavību veidot savu uzņēmumu par iekļaujošu darbavietu, tostarp nodarbinot personas ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem. Šajā projektā apmācības būs vēl mērķētākas, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma specifiku, nepieciešamās prasmes.
Kāpēc arī darba devējiem jāapgūst darba integrācijai nepieciešamās prasmes?
Darba roku patiesi trūkst, tāpēc arī uzņēmēji ir ieinteresēti un gatavi pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Piemēram, ja tā ir kastīšu locīšana un nokrāsošana, iespējams, to nedara viens cilvēks, bet gan divi. Var būt viens cilvēks, kam perfekti sanāk salocīt, un otrs, kurš prot krāsot. “Stronger together” projekts paredz, ka mēs strādājam ar uzņēmējiem, sniedzot viņiem nepieciešamo informāciju un nodrošinot atbalstu. Veidosim apmācības, lai sniegtu informāciju par konkrēto darbinieku prasmēm un spējām, un iespējām viņu integrēšanai konkrētajā uzņēmumā. Tas, ar ko esam bieži saskārušies – cilvēks ar atbalsta vajadzībām no darba devēja sagaida iejūtību, sapratni, pacietību, savukārt darba devējs no viņa – tūlītēju rezultātu. Nereti uzņēmums vēlas būt iekļaujošs, bet nezina, ko tas realitātē nozīmē – ka tas prasa papildu resursus un laiku.
Vēlreiz veiksim arī mērķa grupas apmācību, stiprinot viņu iegūtās zināšanas un prasmes un papildinot tās. Projekta ietvarā paredzēts pilotēt jaunu veidu tieši personu ar funkcionāliem traucējumiem integrēšanai darba tirgū, kas pēc būtības ir “darbinieks kā pakalpojums”. Būtiski, ka projekta fokuss ir ne tikai personu ar funkcionāliem traucējumiem iekļaušana darba tirgū, bet arī pats darba tirgus – lai aizvien vairāk uzņēmumu vēlētos veidot iekļaujošu darbavietu, nodrošinot personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū un risinot darbaspēka trūkuma problēmu.
Šobrīd projektā plānots iesaistīt Valmieras novada uzņēmumus un novada mērķa grupas iedzīvotājus. Pilnveidoties un pielāgoties mainīgajai pasaules kārtībai – tas ir nemitīgs darbs, un mēs ticam, ka kopā mums izdosies padarīt šo novadu, šo valsti un pasauli iekļaujošāku
