Lasīšanas laiks: 5 min
Daudzās, īpaši padomju laikā būvētajās, daudzdzīvokļu ēkās to iemītniekiem nereti problēmas rada nevienlīdzīga siltuma padeve. Kādā dzīvoklī iedzīvotāji spiesti regulāri vēdināt telpas, jo ir pārāk karsts, turpretī citos cilvēkiem ir auksti, jo radiatori nespēj telpas apsildīt. Vislabākais risinājums šādos gadījumos ir ēkas siltumapgādes sistēmas balansēšana.
Problēma slēpjas ēku siltumapgādes sistēmu nesabalansētībā
Daudzdzīvokļu ēkās atkarībā no to veida un celšanas laika ir iebūvētas gan vienas caurules, gan divu cauruļu apkures sistēmas. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek būvētas divu cauruļu sistēmas, kas ir efektīvākas un vienkāršāk apkalpojamas un regulējamas. Savukārt padomju laikā būvētajās daudzdzīvokļu mājās galvenokārt tika ierīkotas vienas caurules apkures sistēmas. Lai arī tās ir aprīkotas ar trīskāršas gaitas regulēšanas vārstiem, faktiski tos izmantot regulēšanai nav iespējams. Iemesli ir dažādi – noņemti rokturi, aizsērējušas apvadcaurules, iestrēguši krānu ieliktņi u.c. Bieži vien šos vārstus izmantot nemaz nav ieteicams, jo tādējādi var tikt traucēta mājas apkures sistēmas darbība.
Agrāk temperatūru dzīvokļos regulēja, centralizēti mainot siltuma nesēja temperatūru atkarībā no āra gaisa temperatūras. Individuāli regulēt temperatūru dzīvokļos nebija iespējams. Otrs risinājums bija patvaļīga radiatoru maiņa, kas savukārt pasliktināja ēkas sistēmas kopējo stāvokli.
Siltumapgādes sistēmu pārveidošana
Tagad tiek renovētas daudzas ēkas, kurās ir iebūvētas tieši vienas caurules apkures sistēmas. Taču ēku renovācijā apkures sistēmu pilnīga nomaiņa izmaksā dārgi, daudzi to nevar atļauties. Lai arī divu cauruļu sistēma darbojas efektīvāk un ir vieglāk apkalpojama, minēto apsvērumu dēļ renovācijā apkures sistēmu pilnīga pārbūve vai nomaiņa netiek paredzēta. Konkrēti darbi siltumapgādes sistēmu uzlabošanā gan tiek veikti, piemēram, atsevišķu cauruļu posmu un radiatoru nomaiņa u.c., bet vienas caurules sistēmas pārveidošana par divu cauruļu sistēmu notiek tikai tad, kad vecā siltumapgādes sistēma ir pilnībā nolietojusies (sarūsējušas, no iekšpuses aizsērējušas caurules un citas siltuma ierīces).
Lai novērstu nevienlīdzīgas siltuma padeves problēmu, nepieciešams apzināt tās saknes. Visbiežāk nav sabalansētība jau stāvvados un radiatoru sistēmā. Ūdens plūdīs tur, kur mazākā pretestība. Lielu daļu problēmu radījusi savulaik veiktā patvaļīgā radiatoru nomaiņa – jo vairāk radiatoru ēkā nomainīts, jo vairāk nesabalansēta kļuvusi mājas siltumapgādes sistēma.
Iespējamas arī citas problēmas, kas pasliktina sistēmas darbošanos. Piemēram, ēkās ar vienas caurules siltuma padeves sistēmām dzīvokļos, kas atrodas tuvāk ēkas siltummezglam, nonāk vairāk siltuma, bet attālākajos – mazāk. To nosaka fakts, ka siltuma nesējs (ūdens) cirkulācijas laikā atdziest. Arī ūdens plūsmas daudzums siltummezglam tuvākajos radiatoros nereti pārsniedz optimālo pat divas reizes, bet tālākajos pakāpeniski samazinās, atsevišķos gadījumos nesasniedzot pat pusi no paredzētās. Ūdens plūsmas ātrums ir par mazu, lai līdz tālākajiem radiatoriem aiznestu pietiekami daudz siltuma. Tas gan attiecas arī uz divu cauruļu siltumapgādes sistēmām. Dažreiz problēmas var radīt arī aizsērējis siltummezgla ūdens filtrs, kādēļ ūdens plūsma samazinās jau pašā sākumā un visas sistēmas nodrošināšanai ar siltumu ūdens vienkārši nepietiek.
Siltumapgādes sistēmu balansēšanas princips
Dažādām siltumapgādes sistēmām balansēšana var atšķirties, tomēr galvenie posmi ir līdzīgi. Balansēšanas galvenais uzdevums ir panākt, lai ūdens plūsma visā sistēmā tiek sadalīta atbilstoši nepieciešamajai un optimāli veic galveno uzdevumu – nodrošina visus ēkas dzīvokļus u.c. telpas ar nepieciešamo siltuma daudzumu. Sistēmu balansēšanu nepieciešams veikt arī jaunākām ēkām, kurās ir iebūvēta divu cauruļu siltumapgādes sistēma. Ja mājā atrodas šāda sistēma ar jaunākās paaudzes regulējamajiem radiatoriem, kas aprīkoti ar atbilstošiem vārstiem (termostatu vārsti vai atpakaļgaitas vārsti), vispirms šos radiatorus nepieciešams noregulēt atbilstoši tajos paredzētajai ūdens plūsmai. Vēlāk radiatoru regulējumā nepieciešamības gadījumā iespējams veikt arī atbilstošas korekcijas.
Otrs posms, ko paredz siltumapgādes sistēmu balansēšana, ir ūdens plūsmas regulēšana stāvvados. Jebkurai siltumapgādes sistēmai jābūt aprīkotai ar stāvvadu balansēšanas vārstiem. Šie vārsti tiek regulēti atbilstoši ēkas projektā norādītajai nepieciešamajai ūdens plūsmai. Gadījumā, ja šādu datu nav vai tie neatbilst esošajai situācijai, nepieciešamo plūsmu aprēķina. To veic, ar mērīšanas datoru pieslēdzoties pie stāvvada balansēšanas vārsta. Tiek nolasīti rādījumi, un pēc tam stāvvada vārstu noregulē atbilstoši nepieciešamajai ūdens plūsmai. Aprēķinu metodi nosaka speciālists.
Trešais posms, ko ietver siltuma sistēmu balansēšana, ir ēkas centrālā padeves vārsta (siltummezgla) regulēšana. Tiek ņemts vērā mājai nepieciešamais siltuma daudzums, nepieciešamā ūdens plūsma un centrālā sūkņa jauda. Jaunāku sistēmu gadījumā projekts jau ir gatavs, atliek tikai vadīties pēc tā, citos gadījumos var nākties veikt dažādus mērījumus. Siltummezgla regulēšanu parasti veic pēc radiatoru un stāvvadu vārstu regulēšanas, tomēr nereti balansēšanas posmu secība var būt arī citādāka. To nosaka katrs konkrētais gadījums, siltumapgādes sistēmas īpatnības, nepieciešamais darbu apjoms, novēršamās problēmas apmēri u.c.
Regulējami radiatori ļauj veikt precīzāku sistēmas balansēšanu
Sistēmas balansēšana paredz arī atsevišķu radiatoru regulēšanu, taču bieži nākas saskarties ar gadījumiem, kad dzīvokļos joprojām darbojas vecie, padomju laikā uzstādītie radiatori, kuru regulēšana nav paredzēta. Sistēmas balansēšanu var veikt arī šādā gadījumā, vienīgi tad iespējama lielāka nobīde no paredzamā rezultāta. Dažreiz ir bijušas situācijas, kad padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu mājās nav bijuši iebūvēti stāvvadu regulēšanas vārsti (vai iebūvētie ir tik sliktā stāvoklī, ka to regulēšana nav iespējama). Šajos gadījumos tos nepieciešams iebūvēt (vai nomainīt).
Vislielāko efektu sistēmas balansēšana dod tad, ja visā mājā ir uzstādīti jauni, regulējami radiatori. Otrs risinājums, kas tiek izmantots, ir veco radiatoru apgādāšana ar regulējamiem vārstiem. Šāds risinājums izmaksā arī ievērojami lētāk, nekā pilnīga veco radiatoru nomaiņa. Ir dažādas iespējas, un katrs var izvēlēties piemērotāko atkarībā no vēlmēm un finansiālajām iespējām.
Siltumapgādes sistēmu balansēšanu daudzdzīvokļu mājās var veikt jebkurā sezonā. Nepieciešams, lai sistēma būtu darba kārtībā un strādātu. Tomēr ieteicamāk būtu to darīt apkures sezonas laikā (vislabāk – tās sākumā), jo tad iespējami visprecīzākie mērījumi. Tas, protams, attiecas uz ēkām, kur ir uzstādīti visi nepieciešamie vārsti un nav nepieciešami nekādi sagatavošanās darbi. Jāatceras vēl, ka precīza sistēmas balansēšana iespējama tikai pie pilnīgi atvērtiem visiem vārstiem. Tādēļ nepieciešamības gadījumā mājas pārvaldniekam jāvienojas ar iedzīvotājiem (ja ir uzstādīti regulējamie vārsti atsevišķos dzīvokļos) par laiku, kad visi (vai vismaz lielākā daļa) būs mājās un atvērs vārstus.
Ja sistēmas balansēšanu paredzēts veikt ēkai, kur tā nekad iepriekš nav veikta, vispirms nepieciešams veikt sagatavošanās darbus. To veids un apjoms atkarīgs no katra konkrētā gadījuma. Tie ietver arī konsultācijas ar speciālistu, ēkas siltumapgādes sistēmas apsekošanu, vajadzības gadījumā nepieciešamo vārstu uzstādīšanu (piemēram, ja trūkst stāvvadu vārstu vai nepieciešama to nomaiņa). Visa veida sagatavošanās darbus vislabāk veikt vasarā, turklāt dažkārt var būt nepieciešamība izlaist ūdeni no sistēmas (piemēram, minētajā vārstu nomaiņas gadījumā).
