Lasīšanas laiks: 5 min
Latvijā pēdējos gados ekonomiskā situācija ir uzlabojusies, kā arī ir samazinājies bezdarba līmenis. Tomēr ir aktīva, uzņēmīga, zinātkāra sabiedrības daļa, kura situācijas uzlabošanos izjūt mazāk un bezdarbnieku īpatsvars šajā sabiedrības daļā ir lielāks nekā citās vecumgrupās. Tie ir jaunieši. Jauniešu grūtības atrast darbu un to bezdarbs ir liela problēma, kurai uzmanību pievērš arī Eiropas Savienība, ministrijas, Eiropas Komisija, kā arī tā ir Latvijas Nacionālā attīstības plāna prioritāšu sarakstā.
Gadu iepriekš bija nodarbināti 30,2%, taču 2014.gada 3.ceturksnī jau 33% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.1 Tomēr, apskatot Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē nodarbinātību pa vecuma grupām pa ceturkšņiem, var secināt, ka kopumā ar katru gadu nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem acīmredzami krītas.2
Neskatoties uz statistikas datiem, arī sabiedrībā ir jūtama jauniešu nodarbinātības problēma. Tā ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā, kur aptuveni 5,6 miljoni jauniešu ir bezdarbnieki.
Vēl bēdīgāka jauniešu bezdarba situācija ir Grieķijā, kur 2013.gadā 62,9% jauniešu bija bez darba un Spānijā, kur 56,1%, taču Vācijā un Austrijā jaunieši ir visai nodarbināti – tikai 7,7% un 9,2% no jauniešiem bija bezdarbnieki.3 Šo statistiku veido cilvēki vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Skolēni un pilna laika studenti netiek pieskaitīti. Turpmāk arī par jauniešiem esošajiem šķēršļiem darba vietas iegūšanai.
Pirmkārt, zems vai nepietiekams izglītības līmenis un prasmju neatbilstība.
Ne viens vien Latvijā ir atzinis, ka profesionālās izglītības kvalifikācijas iegūšana nereti ir noderīgāka par augstskolas dotām teorētiskām zināšanām.
2013.gadā Izglītības un zinātnes ministrija sešām Latvijas profesionālajām skolām piedāvāja ieviest darba vidē balstītu apmācību. Šāda veida mācības Vācijā, Austrijā un Šveicē profesionālās izglītības sastāvdaļā ir ierastas, kas nodrošina salīdzinoši augstu jauniešu nodarbinātību. Arī Eiropas Komisija iesaka uzlabot arodizglītību un praktisko apmācību. Tomēr arī augstskolās var apgūt profesionālā bakalaura studiju programmas, kur tiek piedāvātas prakses. Bieži vien esot praksē kādā uzņēmumā, jaunietis parāda savas spējas un tam tiek piedāvāts patstāvīgs darbs. Latvijas-Lielbritānijas tirdzniecības palātas sabiedrisko attiecību menedžere Marta Kaktiņa ir teikusi:
“Ja nevar atrast darbu, tad ir būtiski to kompensēt ar praksi.”
Var arī secināt, ka jauniešiem ir augstas ambīcijas un tie vēlas augstu atalgojumu. Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs ir novērots, ka jaunieši ir izvēlīgi attiecībā uz darba vietām.
Nereti jaunieši nevēlas sākt ar mazākiem darbiem un pamazām “kāpt augstāk”. Tie neadekvāti novērtē savas prasmes.
Viens no galvenajiem iemesliem darba atrašanas grūtībās ir darba pieredzes trūkums. Gandrīz visi darba devēji vēlas darbiniekus ar iepriekšēju pieredzi. Visizplatītāk jauniešiem tās nav. Bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu ir aicinājis valstij un uzņēmumiem pievērst uzmanību katram jaunietim, kas absolvē skolu, lai četru mēnešu laikā pēc skolas absolvēšanas jaunietim ir garantēts darbs vai prakses vieta.
Tomēr arī ar pieredzi un zināšanām daudzi jaunieši nespēj atrast darbu. Visbiežāk tas ir mazpilsētās, kur trūkst darba vietas. Daudzi ir spiesti meklēt darbu lielākos novados vai aizbraukt uz ārzemēm.
Problēma arī ir tajā, ka mācības nav iespējams savienot ar darbu, tomēr nauda studentam ir ļoti nepieciešama.
Palūkojoties uz pašreizējo reālo situāciju, pārsvarā visur darba grafiki nav studentiem derīgi, jo daudzviet darbā ir jābūt katru darba dienu, noteiktā darba laikā. Studentam ir nepieciešams elastīgs darba grafiks, lai tas būtu apvienojams ar lekcijām augstskolā, kā arī atliktu laiks mājas darbiem.
Arī man ir sava darba pieredze. Pieminēšu, ka esmu no Cēsīm. Pamatskolas laikā pašvaldība skolēniem piedāvāja 2 nedēļu darbu vasarā, katru dienu 4 stundas. Šo iespēju divas vasaras izmantoju. Interesējos, vai Cēsu novada pašvaldība arī 2014.gada vasarā pusaudžiem piedāvāja šādu iespēju, un atbilde ir apstiprinoša. 13-18 gadīgiem jauniešiem tika piedāvāts darbs dažādās pilsētas iestādēs un uzņēmumos. Iepriekšējās 3 vasaras esmu strādājusi Somijā, lauksaimniecības nozarē. Uzskatu, ka Latvijā es pagaidām nekur nevarētu atrast tādu darbu, kur nevajadzētu milzu pieredzi un zināšanas, lai pelnītu Somijas algu. Šobrīd brīvdienās strādāju par viesmīli.
Man ir paveicies, ka varu strādāt dienās, kad nav lekcijas, tomēr ir daudz negatīvās puses,
piemēram, jāstrādā garas stundas, alga ir zema, kaut arī atbildība ir diezgan liela un šeit ir daudz viesmīles, tāpēc reti jābūt darbā.
Kopumā medijos amatpersonas pauž jauniešiem pretimnākošas idejas par šo problēmu. Tiek arī veidoti dažādi projekti un veikti reāli darbi, lai situācija uzlabotos. Nodarbinātības valsts aģentūra jauniešiem piedāvā dažādus Jauniešu garantijas pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt jauniešu bezdarbnieku pāreju uz nodarbinātību, piemēram, pasākums “Pirmā darba pieredze jaunietim”, kas sekmē jauniešu integrēšanu darba tirgū. Jauniešu nodarbinātības veicināšanā 2014.-2018.gadam plāno ieguldīt arī Eiropas Savienības fondi labklājības nozarē, jo Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar darba devējiem, profesionālās izglītības iestādēm, pašvaldībām un biedrībām vēlas īstenot Aktīvas darba tirgus politikas pasākumus jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai. Vēl tiek runāts arī par praksēm un praktiskās pieredzes veidošanu.
Labs piemērs ir Valmieras Profesionālā vidusskola, kur tika aizsākta duālā sistēma – jaunietis 2 darba dienas pavada skolā, bet pārējās darba dienas apgūst praktiskas iemaņas uzņēmumā “Valmieras stikla šķiedra”.
Eiropas Savienības fondu finansiāls atbalsts 2014.-2020.gadam ir arī viengadīgu un pusotrgadīgu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, radot iespēju īsā laikā iegūt kvalifikāciju un integrēties darba tirgū. Jauniešiem ir iespējami arī brīvprātīgi darbi, kas tāpat ļauj papildināt CV ar darba pieredzi. Jau tika minēts, ka valstij, uzņēmumiem, skolām jāseko, vai skolu absolventiem ir iespēja atrast darbu. Kā vēl viena iespēja, jauniešiem pašiem jāinteresējas uzņēmumos, kā arī vieglāk darbu ir atrast caur paziņām. Darba devēji arī pauduši, ka tie nevar radīt jaunas darba vietas, tāpēc jākoncentrējas uz jauniešu uzņēmējdarbību, kā arī gados jauniem uzņēmējiem jādod privilēģijas, piemēram, jāsamazina nodokļi. Kā redzams, iespējas ir dažādas, tomēr, vai situācijai ir lemts uzlaboties? Vai pienāks laiks, kad ikviens jaunietis Latvijā bez problēmām varēs atrast piemērotu, labi apmaksātu darbu?
__________________________
1 Delfi Bizness, mājas lapa. Skatīts: 13.12.2014. Pieejams: http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/gada-laika-nodarbinatibas-limenis-palielinajies.d?id=45259650
2 Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes, mājas lapa. Skatīts: 13.12.2014. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__isterm__nodarb/NB0050c.px/table/tableViewLayout1/?rxid=d543db7b-f122-4e1f-aced-7a7707fd86e7
3 Latvijas Sabiedriskie mediji, mājas lapa. Skatīts: 13.12.2014. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/gudri-ambiciozi-…-un-nevajadziigi-jaunieshu-bezdarbs-eiropa.a69884/
