Līdz sestdienas vakaram Valmieras Kultūras centrā turpināsies īrisu izstāde. Apmeklējot to, iespējams ne vien apskatīt krāšņos ziedus – vairāk nekā 100 šķirnes, bet arī uzzināt īrisu audzēšanas noslēpumus no selekcionāres Ilgas Viņķeles un kolekcionāres Guntas Jakobsones.
Selekcionāre I. Viņķele stāsta, ka ar īrisu audzēšanu nodarbojas jau 25 gadus. „Mamma bija puķu mīle. Toreiz sākās īrisu bums, un tā es šos ziedus iemīlēju. Pirmo mīlestību cilvēks atceras arī vecumdienās, tā arī mums ir ar īrisu audzēšanu – esam tam pieķērušās, un, kamēr iespējams, ar to arī nodarbojamies un nevaram tam atmest ar roku.”
Ziedi selekcionāres dzīvē prasījuši daudz laika un mīlestības. Šāda apjoma ziedu audzēšana prasa pilnu uzmanību no marta līdz novembrim. Pavasarī stāds ir jāapskata, pēc tam tas jāaprūpē, lai uzziedētu.
„Sākoties ziedēšanas laikam, ir daudz darba – izstādes, stādu kopšana. Pēc tam sākam ieziemošanas darbus – pārstādām, retinām. Ir jāskatās, vai zieds atbilst visiem standartiem, ja runa ir par selekcionēšanu. Nav iespējams visu saglabāt,” par ikdienas rutīnu ik sezonu atklāj selekcionāre.
Toreiz, pirms 25 gadiem, kad aizsākās Ilgas aizraušanās ar īrisiem, pirmās šķirnes ienāca no Amerikas, kas nenācās viegli, un ap to laiku arī sākās vietējā selekcija. Selekcionārei Ilgai Viņķelei svarīgas ir gan pašu audzētas, gan ievestas šķirnes. „Grūtāk mēdz būt ar ievestām šķirnēm. Ir tādi stādi, kas aklimatizējas labi, taču gadās, ka stādam Latvijas klimats nav pieņemams,” komentē I. Viņķele.
„Lai īriss ziedētu pilnā plaukumā, tā audzētājam nepieciešams atcerēties vairākas lietas. Svarīga ir vieta, kurā tiek audzēts stāds – augsne nedrīkst būt blīva, saulei vismaz pusi dienas jāapspīd augs. Ne velti saka, ka īriss ir saules bērns. Būtiski, lai ap stādu neuzkrājas ūdens, tāpēc ieteicams to stādīt nelielā nogāzē. Protams, svarīga ir arī šķirne,” ziedu audzēšanas padomos dalās selekcionāre.
