Valmieras Ziņas

Ir jāatgriež latviešu tauta mājās, nevis jāplāno absurds – trešo valstu pilsoņu darbaspēks (6)

Lasīšanas laiks: 4 min

Latvijas sabiedrība tikai tagad sāk pakāpeniski atkopties no globālās ekonomiskās krīzes – bezdarba, parādsaistībām un labklājības līmeņa straujas krišanās. Mēs esam spējuši veiksmīgi ne tikai atgriezt stabilitāti valsts ekonomikā, bet arī iekļauties eirozonā, turklāt katru gadu Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pieaug. Lai arī valdība ir paveikusi apjomīgu un sarežģītu darbu, lai veicinātu valsts ekonomikas „atveseļošanos”, lielāko darbu ir ieguldījuši tieši Latvijas iedzīvotāji.

Pērn veikto nodokļu reformu rezultātus varēsim vērtēt tikai nākamajā gadā, taču jau šobrīd uzskatāmi iezīmējas pirmie rezultāti uzņēmējdarbības jomas sakārtošanā. Pelēkā ekonomika valstī samazinās – aplokšņu algu īpatsvars krītas, un valsts nodokļu ieņēmumi palielinās. Pieļauju, ka sabiedrība arvien vairāk vēlas piedalīties Latvijas – savas valsts, veidošanā un izaugsmē. Mazinoties pelēkai ekonomikai, mums ir iespēja nodrošināt algu pieaugumu un veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos. Ticība valstij un valdībai ir svarīgs pamatnosacījums jebkurai uz attīstību vērstai tautai.

Tiesa, šie sasniegumi ir prasījuši lielus upurus. Vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju krīzes ietekmē bija spiesti pieņemt smagu lēmumu un doties ekonomiskā emigrācijā, meklējot sev, savai ģimenei iespēju dzīvot un strādāt citur. Diemžēl – ārpus savas dzimtenes… Protams, cilvēku aizplūšanai no valsts bija sekas, un, uz tām reaģējot, tika izstrādāts Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas plāns. Diemžēl jāsaka, ka tas ietvēra ļoti birokrātisku pieeju un realitātē ne tuvu nesasniedza vēlamo rezultātu – tautiešu atgriešanu mājās. Jauns reemigrācijas plāns nav radīts, un, iespējams, ka tāds nemaz nav vajadzīgs.

Taču tas nenozīmē, ka nav jāanalizē „izčabējušā” plāna darbība un tā trūkumi. Kā Ekonomikas ministrija norāda, tad plāna īstenošanu būtiski ietekmēja finansējuma trūkums. Līdz ar to pasākumi īstenoti daļēji vai pat nemaz netika uzsākti. Piemēram, nebija noteikta institūcija, kas sniedz konsultācijas un nodrošina informāciju jautājumos par atgriešanās iespējām Latvijā. Ilgstoši uzturoties ārpus dzimtenes, cilvēkiem kļūst sarežģītāk orientēties valsts un pašvaldību institūciju sniegtajos pakalpojumos. Tādēļ ir vitāli svarīgi nodrošināt vienas pieturas principu, nosakot institūciju, kas sniegtu konsultācijas valsts piederīgajiem, kuri vēlas atgriezties savās dzimtajās mājās – Latvijā.

Saeimas atbalstītā un VARAM koordinētā remigrācijas koordinatora pilotprojekta galvenā būtība ir nodrošināt informācijas pieejamību – tiešu darbu ar cilvēku un viņa ģimeni. Jaunais, valsts atbalstītais pilotprojekts ir iepriekš pieļauto kļūdu labojums. Tas ir vērsts uz cilvēku, cilvēka vajadzībām un interesēm, maksimāli samazinot birokrātisko pieeju. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem atgriezties, dzīvot un strādāt savā dzimtenē.

Īpaši svarīgi tas ir arī tādēļ, ka darba devējiem trūkst darbaspēka. Ir ministrijas, kas šīs problēmas risinājumā piedāvā pat ievest darbaspēku no trešajām valstīm! Bet kur paliek latviešu tauta? Darbs ir prioritāri jānodrošina Latvijas iedzīvotājiem. Ja valstī ir bezdarbs, tad kā var domāt par trešo valstu pilsoņu darbaspēku, kuriem gluži vienkārši savā dzimtenē ir salīdzinoši zemākas prasības – algai, dzīvesvietai u.tml. Ir jāveido vide, kurā uzņēmēji spēj nodrošināt atbilstošus darba apstākļus, pienācīgu atalgojumu un sociālās garantijas. Protams, ja darba devējs to nespēj vai nevēlas nodrošināt, tad darbinieku atrast būs grūti. Ikvienam no mums taču ir ikmēneša rēķini, kuru apmaksa negaidīs, turklāt svarīgākais – mums ir jāspēj parūpēties ne tikai par sevi, bet arī par savu ģimeni un bērniem. Taču darba devējam vieglāk, protams, ir pieprasīt mazkvalificēta darbaspēka ievešanu no citām valstīm. Tas ir kā „vaļīgs ielāps” problēmai, kas to pavisam īslaicīgi, iespējams, var vērst uz labu, bet ilgtermiņā problēmu nerisinās un pat ievērojami pasliktinās situāciju. Manuprāt, tas nav ne valstiski, ne atbildīgi. Katra valstsvīra un katra valsts pārvaldē strādājošā prioritārais uzdevums ir rūpēties par Latvijas pilsoņiem, palīdzot nodrošināt iespēju strādāt, dzīvot un iegūt izglītību savā valstī.

Šis pilotprojekts nav un nevar būt vienīgais instruments tautiešu atgriešanai, taču tam ir jābūt kā vienam no pasākumiem, kas nodrošina praktisku atbalstu. Arī par rezultātiem ilgtermiņā esam droši – ir notikušas sarunas ar vairāk nekā sešiem simtiem cilvēku, no kuriem, piecas ģimenes ir atgriezušās, un piecpadsmit to darīs, tiklīdz būs atrasts kompromiss starp vajadzībām un iespējām. Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai ir garantija, ka tie, kas atgriežas, varēs radīt jaunas darbavietas ne tikai sev, bet arī daudziem citiem. Veiktās investīcijas atmaksāsies nodokļu veidā pavisam drīz.

Valstī vēlamies turpināt latviešu nācijas pastāvēšanu un brīvību, kas sekmētu gan mūsu, gan bērnu labklājību. Tāpēc, lai nodrošinātu labklājību savā valstī, ir jārada iespējas tautiešiem atgriezties Latvijā. Pirms neesam darījuši visu iespējamo šī mērķa sasniegšanā, mums nav ne morālu, ne citu tiesību runāt par trešo valstu pilsoņu ievešanu. Mēs esam tie, kas veido valsti – mūsu tautai ir jābūt kopienai savā dzimtenē, nevis izkaisītai pa visu pasauli. Neskatoties uz to, ka esam maza tauta, mēs esam stipra tauta – vēsturē mūsu senči to ir pierādījuši vairākkārt.

    Valentīna Grišāne - 22.05.2018

    Skaisti! Taču acīmredzot remigrācijas koordinatora pilotprojektā tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, ir vecuma ierobežojumi. Es vērsos pēc padoma pie Latgales novada remigrācijas koordinatores un man tika atteikts.

    arnolds - 22.05.2018

    Pienemt ukrainus, vjetnamus un vel kadus iespejams, atgries latviesus vairs nevar.Es nodzivoju 10 gaddus Londona, visadas pensijas, bet atpakal ni un ni.

    Edite Saveja - 22.05.2018

    Ko jūs te ņematies ar latviešu atgriešanu atpakaļ no ārzemēm, ja vēl tagad pensionāriem vecuma pensija ir vismaz trīs reizes mazāka par iztikas grozu jeb minimumu. Vēl tagad tērēsiet nodokļu naudu tiem, kas nemaz negrib vairāk braukt atpakaļ, jo nav ne algas, ne darba ar ko viņus nodrošināt. Jums, kas strādā kaut kādās iestādēs, algas ir, bet tiem, kas strādā smago darbu-nav. “Lūk tāda ir mūsu”ekonomiskā izaugsme”. Ja netici, tad atbrauc uz laukiem un pastrādā, vai atrodi oficiālu darbu pirmspensijas vecumā.

    Elīna - 27.05.2018

    Skaisti, vienkārši fantastisks raksts! Šķiet, ka parlamentārais sekretārs dzīvo virtuālajā realitātē. Latvijā iedzīvotāju skaita samazināšanās notiek katastrofālā apjomā. Pat Rīga kļūst tukša. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies visās lielākajās pilsētās. Nerunāsim nemaz par lauku novadiem…. kāda tur reemigrācija? Hallo?

    Draugiem lietotājs - 26.06.2018

    Ko iegūs ‘pārbraucēji?Iegūs platjoslas internetu,cenas teju it visam kādas ir Skandināvijas valstīs,maksas medicīnu it visā(tas nekas,ka ir polise) un algas kā Āfrikā,tā kā-uz priekšu ar 6-o ātrumu,aunu bars!

    Aldis - 04.08.2018

    Tā jau runā, ka Brexita iemesls bija un ir, nekontrolētā imigrācija. Jā, tāda ir demokrātija un cilvēka tiesības. Dzīvot un strādāt, kur vēlies, jeb gandrīz, kur un kā, vēlies. Bet nekontrolētam miljonu pieplūdumam seko arī īpašumu un īres maksājumu vērtības, arī vai jāsaka, nekontrolēts pieaugums. Apzināti nerunāju patlaban par citiem, plusiem un mīnusiem, tikai par īpašumu un īres cenām. Kādas tās ir patlaban, par normālām, tās uzskatīt nevar. Un tas var draudēt ar katastrofu. Jācer, ka nelielu, tomēr katastrofu, pēc tā Brexita. Tas īpašumu burbulis var plīst ar pārāk lielu troksni. Un tad sanāk, ka atkal slikti… Tā ka uz politiķiem patiešām, gulstas milzīga atbildība, un arī tās slogs. Lai tādu slogu mazinātu, ir jādomā ātri, strikti un pragmatiski, un drosmīgi jāpieņem un jāiedzīvina tie nepieciešamie, valsts efektīvai attīstībai, lēmumi. Bez tukšīšu, jeb pustukšīšu, politiķu un deputātu saldenajām, tādām pašām, tukš-runām. Nemaz negribētos vairs, nekādās izpausmēs, dzirdēt neko par zagšanām un korupcijām. Tas negācijas jau pilnīgi pietiekami ir izskanējušas pa pasauli, un ir attiecīgi radījušas arī, priekšstatu par valsti. Arī iedalījušas vietu starptautiskajos reitingos. Un tā ir pamatīga bremze un akmens kaklā. Kā arī par birokrātijas bremzēm, dažu pašvaldību uzvedību un ēnu, pelēko, jeb melno ekonomiku, kas viss kopā ir tik nepieņemami, ka noteikti attur, lielāko daļu no reālas atgriešanās Latvijā, lai kā arī to gribētos.

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Vairāk par mums uzzināsi šeit: https://www.vid.gov.lv/lv/personals VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS (reģ. Nr. 90000069281) izsludina konkursu uz Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļas galvenā nodokļu inspektora ierēdņa amatu (2 vakances uz nenoteiktu laiku un 1 vakance uz noteiktu laiku) Ar iespēju strādāt Valmierā, Madonā, Cēsīs, Balvos, Daugavpilī vai Rīgā. Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes kompetencē ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pamatdarbības un atbalsta funkcijas īstenošana labprātīgas nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto obligāto maksājumu un tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām noteikto maksājumu saistību izpildes, aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroles, atbalsta un nodokļu parādu piedziņas jomā. Ja vēlies ieguldīt savas zināšanas un prasmes interesantā un dinamiskā vidē un ikdienā pildīt darba pienākumus, kas saistīti ar nodokļu maksātāju nesavlaicīgu norēķināšanu ar valsts budžetu, konkrētas situācijas analīzi un risinājumu piedāvāšanu, vienojoties ar parādnieku par parāda atmaksu, vai nodokļu parādu atgūšanas procesa uzsākšanu parādniekam, piesakies! Obligātās prasības: vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā (koledža) izglītība; zināšanas nodokļu normatīvajos aktos; atbilstība likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām*; nevainojama reputācija. Ja Tev piemīt kāda no šādām īpašībām, mēs Tevi gaidām Otrās juridisko personu parādu atgūšanas daļā: esi nosvērts; patīk meklēt risinājumus; spēj sekot līdzi informācijai; proti analizēt informāciju; atbildīgi risini izveidojušos situāciju; saskati likumsakarības; strādā ar datoru un programmām; komunicē ar jebkuru personu. Tev ikdienā būs šādi pienākumi: jākomunicē ar nodokļu maksātājiem attālināti vai rakstiski; jārīko un jāpiedalās attālinātajās tikšanās ar nodokļu maksātājiem; jāgatavo pieprasījumi un rīkojumi nodokļu maksātājiem, iestādēm un organizācijām; jāstrādā ar informācijas sistēmām un jāiegūst informācija par nodokļu maksātāju; jāanalizē nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība; jāvērtē finanšu dokumenti, jāapkopo informācija un jāgatavo argumentēti lēmumu projekti; jāsadarbojas ar kolēģiem. Mēs piedāvājam: Stabilu atalgojumu, mēnešalga no 1130 līdz 1388 EUR (bruto), pārbaudes laikā līdz 1200 EUR, atkarībā no Tavas profesionālās pieredzes ilguma attiecīgajā jomā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā;. Tev būs sociālās garantijas. Apdrošināšanas polisi. Brīvas papildus dienas (papildatvaļinājuma dienas). Iespēju strādāt mūsdienīgā darba vidē. Labas izaugsmes iespējas. Ieguldīt savas zināšanas un prasmes. Tavs darbs būs novērtēts no kolēģu un vadības puses. Ātri apgūt darba pienākumus. Teicamu kolektīvu. Elastīgu un ērtu darba laiku. Priekšrocības pretendentam ar: ˗ pirmā līmeņa profesionālo augstāko (koledža) izglītību ekonomikā vai komerczinībās un administrēšanā vai tiesību zinātnē. Ierēdņa dienesta vieta: Beātes iela 49, Valmiera; Raiņa iela 3, Madona; Kr.Valdemāra iela 2, Cēsis; Brīvības iela 81, Balvi; Rīgas iela 4/6, Daugavpils; Talejas iela 1, Rīga Pieteikuma vēstuli, dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae (CV)), izglītību apliecinoša dokumenta kopiju 20 dienu laikā no šī sludinājuma publicēšanas Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā lūdzam nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam, Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, vai uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Konkurss uz NNVP_2JPPAD_GNI_norādi pašvaldību_Vards_Uzvards”. Pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, lūdzam pievienot dokumentu par tās akadēmisko atzīšanu Latvijā. Piesakot savu kandidatūru vakantajam ierēdņa amatam, pretendents apliecina, ka atbilst likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 17.panta pirmās daļas un Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 13.panta 1. un 2.punktu, informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu kvalitatīvu atlases konkursa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem nodarbinātības jomā. Personas datu apstrādes pārzinis ir VID Talejas ielā 1, Rīgā, LV-1978, tālr.+371 67122633; datu aizsardzības speciālista kontaktinformācija: datuaizsardziba@vid.gov.lv, tālr. +371 67122658, +371 67122660. Papildu informāciju par personas datu apstrādi un par atlases procesa privātuma politiku VID ir pieejama VID tīmekļa vietnē sadaļās: Personas datu apstrāde VID un Atlases procesa privātuma politika. Jautājumos par amata pienākumiem zvani uz tālruņa numuru +371 67123733. Ja Tev ir neskaidrības par konkursu, zvani uz tālruņa numuru +371 67122633 vai uzdod savu jautājumu, rakstot uz e-pasta adresi VID.konkursi@vid.gov.lv ar norādi “Jautājums par konkursu”. *Šā panta pirmās daļas 4. punkts neattiecas uz personu, kura pretendē uz ierēdņa amatu, kas ir vakants uz noteiktu laiku. Profesija: GALVENAIS NODOKĻU INSPEKTORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Beātes iela 49, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Normālais darba laiks Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Valsts pārvalde Pieteikto vietu skaits: 3 Aktuāla līdz: 2025-07-28 Kontaktpersona: vid.konkursi@vid.gov.lv, 67122633

Mūsu partneri