Lasīšanas laiks: 5 min
Diemžēl pat pēc asimptomātiska Covid-19 izslimošanas pacienti var saskarties ar komplikācijām, turklāt reizēm tās nemaz nav uzreiz pamanāmas. Kādas pārbaudes ir ieteicamas pēc Covid-19 izslimošanas un kā palīdzēt organismam atgūties pēc saslimšanas? Konsultē ārste-interniste Dace Trumpika un farmaceite Zanda Ozoliņa.
Biežākās komplikācijas pēc Covid-19 izslimošanas
Kamēr citi pēc akūtas respiratoras Covid-19 vīrusa infekcijas izslimošanas jūtas labi un spēj pilnvērtīgi atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā, tikmēr vidēji katram desmitajam saglabājas sūdzības līdz pat četrām un vairāk nedēļām vai pat mēnešiem, stāsta ārste-interniste Dace Trumpika. Laiks, kamēr organisms ir pilnībā atguvies no Covid-19 radītām sekām, katram atšķiras. Diemžēl tas, ka Covid-19 vīrusa saslimšana noritējusi viegli vai pat asimptomātiski (bez simptomiem vai sūdzībām, ko novēro līdz pat 40% gadījumu), nesniedz garantiju, ka pacients ir pasargāts no komplikācijām pēc Covid-19. Arī viegla saslimšana var rezultēties ar smagu hroniska noguruma sindromu un plaušu bojājumu, kas ilgstoši neļauj atgriezties iepriekšējās ikdienas aktivitātes līmenī.
Visbiežākās komplikācijas, ko atzīmē Covid-19 pārslimojušie, ir hronisks nogurums, izteikts nespēks, galvassāpes, grūtības koncentrēties, pasliktināta atmiņa un miega traucējumi. Tāpat ļoti bieži atzīmē paātrinātu sirdsdarbību, kas novērojama arī miera stāvoklī, elpas trūkumu, klepu, sāpes krūtīs un muskuļos, un citas komplikācijas.
Komplikācijas ne vienmēr viegli pamanāmas!
Covid-19 vīrusa radītās sekas ir jāuztver nopietni, uzsver D. Trumpika. Arī iepriekš pilnīgi veselam un sportiskam cilvēkam pēc var parādīties nopietnas veselības problēmas. Elpas trūkums un klepus norāda uz skartām plaušām, taču plaušu bojājums ne vienmēr norit kopā ar klepu un elpas trūkumu! Daļai cilvēku, kas pārslimo Covid-19 vīrusu bez simptomiem, veicot skrīninga datortomogrāfiju plaušām, atrod plaušu audu bojājumu. Turklāt to var noteikt, tikai veicot mērķtiecīgu padziļinātu izmeklēšanu.
Ja elpas trūkumu un klepu atpazīstam uzreiz un to nepārprotami saistām ar Covid-19 radītām sekām, tad tādi simptomi kā nomākts garastāvoklis, motivācijas trūkums, trauksme, nemiers un bezmiegs nereti nav tās biežākās sūdzības, ko asociējam ar vīrusa saslimšanas radītām sekām. Taču par jebkuriem jauniem simptomiem un izmaiņām organismā ir jāinformē savs ārsts, skaidro D. Trumpika. Arī vienkārša sirdsdarbības paātrināšanās var slēpt kaut ko nopietnāku, piemēram, sirds muskuļa bojājumu, ko var noteikt tikai pie kardiologa, veicot padziļinātu izmeklēšanu.
Kādas pārbaudes būtu jāveic?
Visparastākās asins analīzes palīdz daļēji saprast, cik smaga ir bijusi vīrusa gaita un vai ir nozīmīgi orgānu funkcionāli bojājumi. Katram ieteicamās pārbaudes ir individuālas, balstoties uz to, kā ir noritējusi Covid-19 respiratorā vīrusa infekcija un kādas sūdzības ir saglabājušās pēc izslimošanas, stāsta ārste-interniste.
Covid-19 vīrusa infekciju visbiežāk saista ar plaušu saslimšanu, un daļēji tā arī ir taisnība. Tādēļ, lai noteiktu plaušām radīto bojājumu, ieteicams veikt datortomogrāfiju plaušām. Tomēr jāņem vērā, ka Covid-19 skar ne tikai plaušas – tas var ietekmēt dažādas orgānu sistēmas, sākot ar sirdi un galvas smadzenēm un beidzot ar ādu un matiem. Tādēļ pieejai jābūt personalizētai un uz katru pacientu vērstai.
Savukārt, pārslimojot smagākas formas Covid-19 vīrusu un, saglabājoties sūdzībām, nereti ieteicams piesaistīt vairākus speciālistus – piekopt multidisciplināru pieeju. Šeit pacienta uzraudzībā var būt nepieciešams iesaistīt kardiologu, pneimonologu, endokrinologu, gastroenterologu, nefrologu, dermatologu, imunologu, psihiatru, fizioterapeitu, audiologopēdu un citus speciālistus, ņemot vērā sūdzības un skartās orgānu sistēmas. Attiecīgi arī nozīmējamas specifiskas pārbaudes – ehokardiogramma, Holtera monitorēšana 24 stundu garumā, spirometrija, endoskopija, doplerogrāfija galvas un kakla asinsvadiem, datortomogrāfija un citas, skaidro D. Trumpika.
Ko varam darīt paši?
1.Svara kontrole. Kā uzsver speciāliste, viens no lielākajiem riska faktoriem, kas rada lielu iespēju, ka saslimšana noritēs ar smagu gaitu, ir liekais svars. Aptaukošanās ir saistāma gan ar imūnās funkcijas izmaiņām, gan samazinātu plaušu kapacitāti. Tāpēc ir ļoti svarīgi uzturēt veselīgu svaru. Šeit var palīdzēt arī profesionāļu, piemēram, uztura speciālista, dietologa iesaiste, kā arī regulāras fiziskās aktivitātes.
2.Fiziskās aktivitātes. Regulāras mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes palīdz ātrāk atgūties no pēc Covid-19 radītajām komplikācijām. Taču, veicot jebkādas fiziskās aktivitātes, ir rūpīgi jāseko līdzi pašsajūtai un, ja parādās tādi simptomi kā galvas reiboņi, slikta dūša, sāpes krūtīs, sirdsklauves vai citi, slodze ir jāpārtrauc. Tomēr tas nenozīmē, ka ir nozīmēts gultas režīms – tiklīdz iespējams, atkal pakāpeniski jākāpina slodze. Ideālā gadījumā to var veikt profesionāļa, piemēram, fizioterapeita klātbūtnē.
3.Kaitīgo ieradumu atmešana. Šis ir pēdējais laiks, kad atmest smēķēšanu! Smēķēšana bojā ne tikai plaušas, bet visus asinsvadus visās orgānu sistēmās, skaidro D. Trumpika. Atmetot smēķēšanu, uzlabojumi tiek novēroti jau pēc 24 stundām.
4.Veselīgs uzturs. Uzņemiet pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu visas dienas garumā. Sekojiet līdzi, lai ar uzturu uzņemtu pietiekami gan olbaltumvielas, gan enerģiju, gan minerālvielas un vitamīnus, piemēram, C vitamīnu, cinku, kalciju, Omega-3 taukskābes, probiotiķus. Jādzer arī šķidrums pietiekamā daudzumā. Nereti papildus uzturam ārsts nozīmē arī D vitamīnu – tas uztur stiprus gan kaulus, gan imūno sistēmu, tāpēc tam ir liela nozīme gan Covid-19 ārstēšanā, gan tālākā rehabilitācijā.
5.Pašmotivācija un pozitīvas emocijas. Turpiniet nodarboties ar saviem hobijiem un lietām, kas jūs aizrauj. Nezaudējiet interesi un motivāciju!
Farmaceita padoms
Farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka pēc Covid-19 izslimošanas pievērst īpašu uzmanību veselīgam uzturam – ieteicami piena produkti, apelsīni, visi dzeltenie augļi, kas satur A vitamīnu, kā arī B3 vitamīnu saturošie produkti, piemēram, gaļa, zivis, pākšaugi, graudi, pupas, jo šis vitamīns palīdz mazināt plaušu iekaisumus. Tāpat ir ieteicami folijskābi saturoši pārtikas produkti, piemēram, lapu zaļumi un spināti. Arī tā palīdz mazināt plaušu iekaisumus.
Tāpat pēc Covid-19 saslimšanas ieteicami imunitāti spēcinošie vitamīni – C un D, un no minerālvielām cinks. No augu līdzekļiem talkā var nākt imunitāti modelējošie augi – plūškoks un ehinācija, kā arī polifenolus saturošie augi, piemēram, mellenes un zaļā tēja. Polifenoli ir plaša spektra pretiekaisuma vielas. Ja pacientam ir hroniskas sirds saslimšanas, ieteicams novērot kālija līmeni asinīs. Pēc saslimšanas ieteicami arī probiotiķi, jo tie saīsina atveseļošanās periodu.
Jāņem vērā, ka pēc slimošanas ierastajā darba ritmā vienmēr ieteicams atgriezties pakāpeniski. Tāpat ir ar sporta nodarbībām. Taču, tā kā darbs lielākoties šobrīd notiek no mājām, ieteicams palielināt mērenas fiziskās aktivitātes, piemēram, vairāk pastaigu svaigā gaisā!
