Lasīšanas laiks: 4 min
No koka auskariem un gleznošanas līdz pat paštaisītiem riteņiem, mašīnu labošanas un tūninga. Tieši tik daudzpusīgs ir valmierietis Ivo Bošs, kurš nekad nebaidās izmēģināt ko jaunu dzīve. Ivo laika gaitā nonācis pie dažādiem hobijiem, par kuriem pastāstījis mums intervijā. Savu radošumu puisis attīstījis Valmieras Mākslas vidusskolā, kur apguvis reklāmas dizainu, kā arī ģimenē ir talantīgas saknes ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
Aptuveni 2013. gadā Ivo aizrāva doma par savu pirmo “fiksīti” jeb fiksēta pārnesuma velosipēdu. “Fiksētam ritenim nav bremzes, bet var uzlikt. Lielākoties bremzē ar kājām. Ritenim nav brīvgaita, tādēļ ir grūtāk mīties,” skaidro Ivo. Tā kā tirgū cena bija ļoti augsta un jaunietim šī tipa velosipēda rāmji neiepatikās, viņš izdomāja uztaisīt pats savu. Viss sākās ar rāmja skici, kurā vispirms tika sazīmēti galvenie punkti, tad rāmja dizains. Ivo rāmja zīmējumu veidoja datorā. Ar rasējumu viņš devās uz kādu metālapstrādes firmu, kur viņa dizainētais rāmis tika izlocīts.
Tad riteni nācās metināt kopā. Taču kā Ivo apgalvo, tajā laikā pats vēl īsti nemācēja to darīt, tādēļ tas viņam bija izmēģinājums metināšanā. Speciāla stenda jaunietim arī nebija. “Uz aci skatījos vai ir taisns un cerēju, ka izdosies,” stāsta Ivo. Tās detaļas, ko prasmīgais jaunietis nevarēja uztaisīt, ņēma no citiem riteņu rāmjiem; ratus iegādājās atsevišķi. Pēc pirmās sametināšanas bija jāveic labojumi, jo uzsēžoties uz riteņa aizmugure ielocījās un skārās klāt ratam. Šī “fiksīša” pedāļi bija par zemu, tādēļ līkumos tie skārās pie zemes, kas reizēm rezultējās kritienā. Riteņa darbība un izturība tika testēta pa Valmieras ielām, taču tad ritenis vēl nebija nokrāsots. Pēcāk Ivo riteni nokrāsoja baltu. Radītais “fiksītis” bija ļoti smags, jo rāmis tika veidots no melnā metāla nevis alumīnija. Rāmja izmaksas bija aptuveni 50 eiro. Viena riteņa izgatavošana aizņēma mazāk kā mēnesi.
Kā Ivo stāsta, otrais “fiksītis” bija pārdomātāks. Taisot riteni, jaunietis mācījās no kļūdām. Lai uztaisītu velosipēdu vieglāku, Ivo pat daļēji slīpēja rāmi, lai metāls būtu plānāks. Gluži kā iepriekš, šī “fiksīša” rāmis tika veidots, lai tas pieguļ ratiem, tādēļ Ivo veidotie “fiksīši” ir vizuāli pievilcīgi. Turklāt, otrais “fiksītis” bija sarkans un atšķiras no baltā riteņa ar stūri kā ragiem rāmja priekšpusē. Ivo smej, ka atlaižot rokas ritenis iet taisni, tādēļ viss ir labi.
Ar sarkano “fiksīti” Ivo ir aizminies līdz pat Rīgai, ar balto riteni līdz Tartu. Tagad baltā riteņa rāmis stāv Smiltenē “Velobode Nr. 1”. Ivo stāsta, ka šis veikals esot bijis liels atbalsts riteņu būvēšanā.
Neilgu laiku Ivo nodarbojās ar riteņbraukšanu. Viņš ir piedalījies arī MTB sacensībās (kalnu riteņbraukšanas sacensības) kā vienīgais ar fiksēto riteni un nemaz nav uzrādījis tik sliktus rezultātus. Ivo stāsta, ka slodze braucot sacensībās ar fiksēto riteni ir milzīga, teju dubultā. Reiz kādās sacensībās Ivo ritenim pēdējos 4km esot bijusi mīksta riepa, taču tas neesot traucējis apsteigt konkurentus. “Tu it kā sevi moki, bet ir kaut kas tajos riteņos,” atzīst Ivo.
“Pat cilvēki no ārzemēm interesējās par riteņiem, ko gatavoju,” lepni stāsta Ivo. Taču jaunietis nevelējās pārdot, jo viņš saskatīja nepilnības riteņa uzbūvē – sevišķi to smagumu dēļ. Reiz kāds uzņēmējs vēlējās palīdzēt attīstīt Ivo ideju, taču piedāvājums bija ražot detaļas Ķīnā. Jaunietis atteicis, jo viņa iecere bija par Latvijā ražota velosipēda statusu. Ivo neslēpj, ka sevi ļoti kritiski novērtē, tomēr uzskata to par dzinuli augt un attīstīties. Ja kaut kas nesanāk, tad viņš pārtaisa kamēr izdodas.
“Daru, jo man patīk, tāpat kā mašīnas taisīt tā, lai nevienam nav tāda, kā man,” atklāj Ivo. Viņš vienmēr tiecas uz oriģinalitāti. Šobrīd gan lielākā uzmanība tiek veltīta viņa projekta auto 1985. gada Volkswagen Golf 2 , kas nu jau aptuveni sešus gadus stāv izjaukta ar cerībām uz pavasari “laist to dzīvībā”. Detaļas viņš sūta tā gada oriģinālās gan no Latvijas, gan ārvalstīm, tādēļ iegulda daudz līdzekļu, lai mašīna tiešām atšķirtos. Pavasarī tiek plānots kāds mašīnu festivāls, par kura norisi vēl nav pilnībā zināms. Ivo tas tāpat ir tuvākais mērķis, kur citi auto mīļi viņu arī gaida.
Taču tas viss ir tikai mazliet no tā, ko Ivo prot. Arī māksla ir savā veidā iedvesmojusi viņu strādāt pie citiem hobijiem un otrādi. Viņš atklāj, ka allaž ir paticis radīt gleznas ar spoguļiem un citiem spīdīgiem materiāliem, kas sasaucas ar viņa citām prasmēm. Reiz Ivo izdevies pārdot kādu no gleznām, taču viņš sapratis, ka vēlās labāk atdāvināt. Jaunieša gleznas redzamas naktsklubā “Tinte”, reiz arī bārā “Citāds”. Savu laiku Ivo gatavoja koka auskarus ar latvju zīmēm. Iemesls bijis vēlme uzdāvināt oriģinālu dāvanu savai draudzenei. Auskari uz neilgu laiku bijuši pārdošanā “M50” veikalā Rīgā. Droši var teikt, ka Ivo nebaidās no darba un ir atvērts jaunām idejām un hobijiem.
